Normunds Talcis: „Rīdzinieku parādi nav lieli”

Kā uzņēmums Rīgas siltums gatavojas jaunajai apkures sezonai? 

Kaut arī šī vasara Latvijai ir dāvājusi īsteni svelmainu karstumu, tomēr siltumapgādes sistēmā iesaistītie uzņēmumi aktīvi gatavojas apkures sezonai. Daži eksperti brīdina, ka iedzīvotāji ir uzkrājuši ievērojamus parādus, kas var kļūt par šķērsli apkures pieslēgšanai, sezonai sākoties rudenī. Uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis iepazīstina ar patieso situāciju nozarē.

– Cik liels ir iedzīvotāju parāds par uzņēmuma Rīgas siltums piegādāto siltumenerģiju pagājušajā apkures sezonā?

– Nomierināšu lasītājus, sakot, ka rīdzinieku parādi nav lieli, jūlija sākumā tie bija aptuveni 3 miljoni eiro. Interesanti, ka Covid-19 pandēmija neizraisīja parāda palielināšanos. Es to varu izskaidrot ar to, ka, pirmkārt, 2020./2021. gada apkures sezonā Rīgas siltuma tarifs bija ievērojami zemāks – 44,1 eiro/MWh nekā gadu iepriekš (51,9 eiro/MWh). Otrkārt, labi pastrādājuši pārvaldnieki, pārliecinot iedzīvotājus uzlabot maksājumu disciplīnu.

Ja šogad mēs būtu izmantojuši parasto kārtību soda naudu piemērošanā, tad maksājumu disciplīna būtu vēl labāka, bet kopš pandēmijas sākuma 2020. gadā mēs esam atcēluši soda sankciju piemērošanu.

– Cik ilgi jūs apkalposiet klientus bez nokavējuma naudas?

– Esam nolēmuši atcelt visu veidu soda naudu aprēķināšanu līdz 2021. gada oktobrim. Pēc tam viss atkarīgs no tā, kāda būs epidemioloģiskā situācija valstī.

– Kā mainās rīdzinieku kopējā parāda apmērs salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?

– Vislielākie parādi mūsu klientiem bija 2008. gada krīzes laikā, kad valstī bija liels bezdarbs, savukārt beidzamajos gados situācija ir stabilizējusies un klienti izrakstītos rēķinus apmaksā labāk.

– Pagājušajā rudenī pirms apkures sezonas sākuma apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks bija spiests ieguldīt savus līdzekļus iedzīvotāju parādu par apkuri dzēšanai pirms apkures sezonas sākuma. Kā rīkojas citi dzīvojamo māju pārvaldnieki?

– Mums nav informācijas, kā tas vai cits pārvaldnieks organizē darbu ar parādniekiem un kur rod iztrūkstošos līdzekļus parādu segšanai. Viens gan ir skaidrs – pārvaldniekam ir jāstrādā ar iedzīvotājiem–parādniekiem. Mājā var pat veidot speciālu pagaidu uzkrājumu iedzīvotāju parādu segšanai, kas darbojas kā avansa maksājumu fonds. Ja pārvaldnieks ar situāciju netiek galā, tad ar kopsapulces lēmumu dzīvokļu īpašnieki var pāriet uz tiešo norēķinu sistēmu ar Rīgas siltumu.

– Vai tas nozīmē, ka māja būs pasargāta no siltuma atslēgšanas draudiem atsevišķu iedzīvotāju parādu dēļ?

– Nē, tas to nenozīmē. Siltumenerģijas padeves atslēgšana tāpat ir iespējama. Tiešo maksājumu priekšrocība ir tāda, ka visi samaksātie līdzekļi uzreiz tiks saņemti Rīgas siltuma kontā un uzņēmums veiks darbu ar parādniekiem par savlaicīgu rēķinu apmaksu.

■ ■ ■

– Cik liels ir rīdzinieku parāds par apkuri salīdzinājumā ar piegādātās siltumenerģijas kopējo vērtību?

– Pagājušajā sezonā mēs izrakstījām apkures rēķinus par 140 000 000 eiro (līdz ar to rīdzinieki par saņemto siltumu nav samaksājuši tikai 2% – red. piezīme). Pasvītrošu, ka mūsu rēķinu summa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājusies par 6%, bet to ir izraisījis pazeminātais tarifs. Tajā pašā laikā apkures sezonā mēs rīdziniekiem piegādājām 2,8 miljonus megavatu siltumenerģijas. Tas ir par 12 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

– Kas vēl bija raksturīgs iepriekšējā apkures sezonā?

– Uzņēmumam Rīgas siltums šī bija jau 25. apkures sezona. Tā bija gara un ilga 208 dienas (vēsturiski visgarākā apkures sezona Rīgā bija pirms gada, un tā ilga 225 dienas).

– Pagājusī ziema bija auksta. Vai tas ietekmēja jūsu darbu?

– Vidējā āra gaisa temperatūra apkures sezonā patiešām bija +2,6 grādi (salīdzinājumam – gadu iepriekš apkures sezonā vidējā āra gaisa temperatūra bija +5,4 grādi). Visaukstākais mēnesis bija februāris, kad temperatūra 24 dienas pēc kārtas bija negatīva – zemāka par nulli.

Godīgi sakot, aukstums mums nesagādāja raizes. Tieši pretēji – tā bija normāla apkures sezona Rīgai. Tieši šādas sezonas mums bija pagātnē. Piemērs: normatīvā temperatūra apkures sezonā ir +1,1 grāds, bet iepriekš šis normatīvs tika noteikts 0 grādu līmenī. Pagātnē mums bija ziemas, kad vidējā temperatūra bija pat zemāka par normatīvu.

■ ■ ■

– Agrāk gadījumos, kad mājai bija uzkrājies liels parāds par siltumenerģiju, Rīgas siltums izsūtīja dzīvokļu īpašniekiem brīdinājumus. Vai arī šajā gadā gatavojaties sūtīt šādas vēstules?

– Šos brīdinājumus mēs sūtām, cik vien iespējams, daudziem parādniekiem, taču tagad mēs, pirmkārt, daudz vairāk strādājam ar māju pārvaldniekiem un šogad viņi paši aktīvi darbojās ar saviem klientiem – dzīvokļu īpašniekiem. Otrkārt, šogad mēs nosūtījām brīdinājumus tieši dzīvokļu īpašniekiem tajās mājās, kurās ir kritiski liels parāds par saņemto siltumenerģiju. Rīgā pagaidām tādas ir četras mājas, tādēļ esam izsūtījuši tikai 84 vēstules.

Pārējo māju iedzīvotāji par mājas kopējā parāda apmēru var uzzināt mūsu mājaslapā www.rs.lv.