Vai elektrības skaitītāji satrakojušies?

Profesors Armands Grickus: „Saņēmu rēķinu 693 eiro par elektrību, kuru nebiju patērējis!”

Latvijā jau sen tiek uzstādīti tā saucamie viedie elektroenerģijas skaitītāji, tomēr iedzīvotāji sūdzas par to darbību: laiku pa laikam šīs ierīces fiksē strauju enerģijas patēriņa pieaugumu. Liepājas Universitātes Inženierzinātņu fakultātes profesors Armands Grickus uzskata, ka ierīces mūs reizēm krāpj.

Aizdomīgs stāsts

Armands Grickus ir Latvijā pazīstams zinātnieks un izgudrotājs, vairāku patentu īpašnieks  elektrotehnikas nozarē. Par elektroenerģiju savā mājoklī profesors Grickus ar AS Latvenergo vienmēr norēķinājies pēc izlīdzinātā gada maksājuma principa.

– Aptuveni pirms diviem gadiem mūsu mājā uzstādīja gudros elektroenerģijas skaitītājus, – stāsta zinātnieks. – Pats es elektroenerģiju tērēju nedaudz. Piemēram, 2019. gada janvārī skaitītājs fiksēja 166,78 kW/h, februārī – 107, martā – 89. Tāpat kā daudzi iedzīvotāji vienkārši biju slinks ik mēnesi sekot skaitītāja rādījumiem, tādēļ norēķinājos par vienu un to pašu summu, bet reizi gadā no Latvenergo saņēmu pārrēķinu.

Šī gada septembrī mūsu sarunas biedrs nolēma mainīt Elektrum tarifu un maksāt jau par katra mēneša faktisko elektroenerģijas patēriņu. Kad viņš pārformēja līgumu ar Elektrum, uzņēmuma pārstāvis brīdināja, ka pirms pāriešanas uz jaunu apmaksas veidu un tarifu, operators veiks pārrēķinu par elektroenerģiju, kas patērēta izlīdzinātā maksājuma ietvaros, un atsūtīs rēķinu.

 – Es saņēmu šo pārrēķinu un nespēju noticēt savām acīm. Pēc Elektrum domām,  par konkrēto laika periodu izrādījos parādā 693 eiro. Uzsveru, ka visu laiku par pakalpojumu tiku maksājis akurāti, bez kavēšanas, tikai nelikos ne zinis par skaitītāja rādījumu, – saka profesors.

Patiesības meklējumos

Vīrietis uzrunāja operatoru un pieprasīja detalizētu elektroenerģijas patēriņa atšifrējumu. Izrādījās, ka no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. martam viņa ikdienas elektroenerģijas patēriņš bija 3,45 kW/h, bet no 1. jūnija līdz 31. augustam skaitītājs fiksējis ikdienas elektroenerģijas patēriņu 30,98 kW/h. Profesors apgalvo, ka viņa paradumos šajā laikā nekas nav mainījies, arī jauna sadzīves tehnika nav pirkta. Kādēļ skaitītājs ir fiksējis patēriņa pieaugumu gandrīz deviņas reizes?

– Pirmais lēciens ir nofiksējies 3. maijā, un skaitītājs turpinājis griezties ātrāk līdz mēneša beigām. Kā tas iespējams, ja no 3. līdz 21. maijam es biju komandējumā un no visām elektroierīcēm dzīvoklī elektrotīklā bija tikai ledusskapis un karstā ūdens boilers? – spriež Armands Grickus.

Viņš nosūtīja uzņēmumam pretenziju, kurā norādīja, ka nepiekrīt Elektrum sniegtajiem datiem, jo tik liels patēriņš nav iespējams.

– Es neesmu spējīgs dienā patērēt 30 kW/h, – uzskata profesors. – Mājas elektrotīkls vispār nav gatavs tādai slodzei. Dažreiz, kad dzīvoklī vienlaikus ieslēgta gan elektriskā tējkanna, gan veļas mazgājamā mašīna, izsit korķus – nostrādā drošinātāji, tādēļ es notikušo uzskatu par absurdu, ja ne par netīru lietu.

 Skaitītāji ir kārtībā

Kā atzīmē AS Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova, konkrētā klienta lūgums pārbaudīt skaitītājus tika saņemts.

– Kontroles pārbaudes laikā mūsu darbinieki nekonstatēja bojājumus skaitītāja ierīcē vai citu ārēju faktoru iedarbību, kuri varētu būt par iemeslu ierīces nekorektai darbībai, – saka Tatjana Smirnova.

Pēc viņas vārdiem, pēc oktobra beigās saņemtā klienta atkārtota iesnieguma uzņēmuma darbinieki veica rūpīgu elektroenerģijas patēriņa analīzi konkrētajā adresē, kā arī pārbaudīja visas sistēmas darbību, bet kļūmes tā arī netika atrastas.

– Elektroenerģijas patēriņa apjoms ir atkarīgs ne tikai no elektroietaišu daudzuma, to jaudas un darba ilguma, bet arī no šo ierīču tehniskā stāvokļa. Piemēram, ja boilera sildelementi ir pārklāti ar kaļķa nogulsnēm vai ledusskapis sen nav atlaidināts un ir pārklājies ar ledu, elektroenerģijas patēriņš ir daudz lielāks, nekā noteicis ražotājs. Tāpat elektroenerģijas patēriņu ietekmē elektrotīkla tehniskais stāvoklis. Noskaidrot, kura elektroietaise palielinājusi patēriņa pieaugumu, ir dzīvokļa īpašnieka pienākums,” – uzskata Tatjana Smirnova.

Jūsu parāds ir 1600 eiro!

Nav gluži tā, ka cēloņi, uz kuriem atsaucas mūsu sarunas biedre, būtu nepamatoti. Portālā skaties.lv nesen bija lasāms ilūkstietes, vientuļas divu bērnu māmiņas Lolitas stāsts.

Lolitas ģimene dzīvo pašvaldībai piederošā vienistabas dzīvoklī. Pēc elektroenerģijas patēriņa pārrēķināšanas viņas parāds izrādījās 1600 eiro. Radās iespaids, ka ģimene tērējusi aptuveni 600 kilovatus mēnesī, kamēr kaimiņi – desmit reižu mazāk.

Pārbaudē izrādījās, ka vainīgs ir nevis skaitītājs, bet slikti uzstādīts boilers, kurš uzkarsēto ūdeni atgrieza kopējā stāvvadā. Karsto  ūdeni lietoja kaimiņi, ar karstu ūdeni skaloja tualetes podu. Piemēram, Lolitas kaimiņienei pēkšņi parādījās karstais ūdens, kaut gan boilera viņai nebija, bet mājā ir tikai aukstais ūdens. Pirms diviem gadiem pašvaldības apsaimniekošanas darbinieki uzstādīja boileram vārstu, kas novērsa ūdens atgriešanos kopējā sistēmā, bet neuzstādīja tādu pašu ierīci pie ūdensskaitītāja.

Apsaimniekošanas uzņēmuma Ornaments, kurš apkalpo minēto māju Ilūkstē, jurists Jurijs Altans nenoliedz, ka skaitītāja otrais vārsts nav uzstādīts. Uz jautājumu, kāpēc tā, viņš atbildēja: „Tas nav obligāti.”

– Mēs tos nekur neliekam. Arī pašam dzīvokļa īrniekam kaut kam jāpievērš uzmanība, – paziņoja Jurijs Altans. 

Ilūkstes novada pašvaldība, kas piešķīra Lolitai dzīvokli, piedāvāja viņai vērsties domē ar oficiālu lūgumu sniegt palīdzību elektrības parāda segšanā. Pašvaldība savukārt cenšas rast risinājumu. Pēc žurnālistu iejaukšanās elektroenerģijas piegādātājs Latvenergo ir apturējis rēķina apmaksas termiņu līdz visu apstākļu, to starpā tehnisko, noskaidrošanai. Vienlaikus Latvenergo aicina klientus regulāri sekot līdzi patēriņam. Gadījumā, ja Lolita būtu regulāri sekojusi skaitītāja rādījumiem, iekārtas defektu būtu bijis iespējams novērst agrāk.

Pārbaudei nav jēgas

Runājot par profesoru Gricku, viņš tika saņēmis kompānijas Sadales tīkls piedāvājumu veikt kopīgu elektroinstalācijas auditu dzīvoklī, taču no tā atteicās.

– Esmu pārliecināts, ka pārbaude neuzrādīs nekādus pārkāpumus skaitītāja darbā. Tikai dīvainā nianse – pēc mana iesnieguma Sadales tīklā (skaitītāji ir uzņēmuma īpašums) tajā pašā dienā pārstāja fiksēt paaugstinātu elektroenerģijas patēriņu. Domāju, ka kāds seko šiem rādījumiem un, kad nolemj, uzlabo to rentabilitāti, izmantojot attālinātu mēraparātu kalibrēšanu, jo mūsu viedie skaitītāji ļauj attālināti mainīt to parametrus. Ar vecajiem skaitītājiem tādi brīnumi nenotika nekad. Viss norāda uz skaitītāju īpašnieka darbību no iekšienes. Ja radīsies liels troksnis, tad Sadales tīkls vienkārši notīrīs attiecīgos failus un pierādīt neviens neko nevarēs, – pārliecināts Liepājas Universitātes profesors.

Rūpnīciņas dzīvoklī

Mēs neesam sazvērestības teorijas atbalstītāji, bet skaitītāju rādījumu lēkāšanu novēro arī citi Latvijas iedzīvotāji.

– Es vakar internetā ieskatījos savā Elektrum kontā un redzēju, ka vienā dienā skaitītājs uzskaitījis 500 kW/h, – stāsta Rimma Andrejeva. – Līdz šim mēs tērējām vidēji 500 kW/h visā mēnesī pēc tarifa „Dinamiskais”. Mājā uzstādīti viedie skaitītāji, kas distancēti nodod rādījumus Elektrum, uz kuru pamata operators izraksta mums rēķinu. Ja mēs maksātu par elektrību ar izlīdzinātiem maksājumiem, tad pat neievērotu lēcienus, jo maksa tiktu sadalīta visa gada griezumā. Sākām pārbaudīt pēdējo mēnešu datus un konstatējām, ka skaitītājs vēl divas reizes ir fiksējis pilnīgi neattaisnotus patēriņa lēcienus – līdz 400 un līdz 120 kW/h dienā.

Aļonas Belovas skaitītājs vienā mēnesī fiksējis patēriņu 1068 kW/h apmērā.

– It kā būtu ņemta enerģija nelielai apakšstacijai, – smejas sieviete.

Savukārt Alekseja Pelnika dzīvoklī skaitītājs bija sagriezis patēriņu 3107 kW/h apmērā.

– Tiesa, kas tiesa, operators uzreiz atbildēja, ka tā ir kļūda, atvainojās un solīja labot datus. Cilvēkiem par šādām situācijām ir jāziņo, – pārliecināta ir Ludmila Svetlučova.

– Iepriekšējā mēnesī mēs saņēmām elektroenerģijas patēriņa izdruku, kura uzrādīja, ka 31. jūlijā esam patērējuši 200 kW/h. Kā tas iespējams? Zvanījām uz Elektrum, sūdzējāmies un saņēma pārrēķinu, bet ar viedā skaitītāja rādījumiem mums tomēr nesakrīt, – stāsta Marija Kaļiņina.

Vēl kāda Latvijas iedzīvotāja sociālajos tīklos dalās ar savu pieredzi: apskatot skaitītāja rādījumus par katru septembra dienu pa stundām, izrādījās, ka viņas dzīvoklī normālais elektroenerģijas patēriņš ir no 0,14 līdz 0,43 kW/h, bet ir dienas, kad skaitītājs sāk uzrādīt patēriņu no 1,15 līdz 1,25 kW/h, turklāt tas notiek naktī.

– Kā tas iespējams? Nekādus liekus agregātus mēs neesam uzstādījuši, – saka sieviete.

Daudzi, kuri ar šādu tendenci saskārušies, rezignēti pajoko: pat nezināju, ka manā dzīvoklī strādā maza rūpnīciņa.

Vai iespējams apmānīt viedo skaitītāju?

AS Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova:

– Viedie elektroenerģijas skaitītāji ir uzstādīti aptuveni 60% Sadales tīkla objektiem un uzskaita aptuveni 86% no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Šāda ierīce sniedz klientiem vairākas būtiskas priekšrocības: ļauj attāli un operatīvi saņemt informāciju par patēriņu un rādījumiem, dod iespēju uzņēmumam attālināti pieslēgt un izslēgt elektroenerģijas padevi, kā arī nodrošināt operatīvu informāciju par elektroapgādes traucējumiem. Savukārt patērētāji var saņemt pārskatus par elektroenerģijas patēriņu, tāpēc elektroenerģijas tirgotāji sagatavo rēķinus atbilstoši klienta faktiskajam patēriņam un var piedāvāt ne tikai nakts un dienas tarifus, bet arī veikt norēķinus par elektroenerģijas cenu, kas piesaistīta biržas cenām. Arī detalizētas informācijas pieejamība ļauj klientiem izmantot elektroenerģiju daudz efektīvāk, samazinot tās patēriņu.

– Vai šādu skaitītāju ir iespējams ietekmēt attālināti?

– Ikviens skaitītājs, kas uzstādīts objektos, to starpā arī viedais, atbilst Eiropas Parlamenta un ES Padomes direktīvas 2004/22/EK „Par mērinstrumentiem” prasībām un precīzi uzskaita klienta patērēto elektroenerģiju. Ja klienti uztraucas, ka skaitītāja parametrus var izmainīt attālināti, tad mana atbilde ir – nē, mainīt iepriekš uzskaitīto elektroenerģijas apjomu, kā arī ietekmēt ar elektroenerģijas patēriņa uzskaiti saistītos parametrus nav iespējams.

Ja klients vēlas veikt elektroenerģijas uzskaites mēraparāta pirmstermiņa pārbaudi, viņam ir tiesības pieteikt šādu ekspertīzi. Ja skaitītājs tiks atzīts par nebojātu, klientam nāksies segt izdevumus, kas saistīti ar pirmstermiņa verificēšanu. Savukārt, ja ekspertīzes gaitā skaitītājs tiks atzīts par nederīgu, tad Sadales tīkls veiks klientam pārrēķinu par uzskaitīto vai neuzskaitīto elektroenerģiju. Vēlos atzīmēt, ka mūsu praksē nav bijis gadījumu, kad elektroenerģijas skaitītājs kaut kādā veidā konkrētā periodā būtu uzskaitījis lielāku patēriņu, nekā tas faktiski bijis.