„Tiešie norēķini pagaidām nav izdevīgi!”

Vai rīdziniekiem ir jāmaksā kaimiņu apkures parādi?

Augusta beigās apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks izsūtīja visiem saviem klientiem aptaujas lapas ar lūgumu nobalsot par to, ka viņi piekrīt atsevišķu dzīvokļu īpašnieku uzkrātā parāda par apkuri segšanai no mājas kopējo remontdarbu fonda. Vai tiešām kaimiņiem jāmaksā par kaimiņu?

Kā paskaidroja Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvis Krists Leiškalns, aptaujas lapas saņēma visu to māju ar centrālo apkuri iedzīvotāji, kurām bija uzkrājies parāds par 2019./2020. gada apkures sezonu.

– Tas bija ne mazāk kā 2000 mājām, – precizēja K. Leiškalns.

Katras mājas dzīvokļu īpašniekiem tika piedāvāts nobalsot par diviem punktiem. Pirmais: atļaut apsaimniekotājam daļu no līdzekļiem mājas uzkrājumiem nākotnē plānotajiem remontdarbiem izlietot atsevišķu parādnieku parāda par apkuri segšanai. Otrais punkts: pāriet uz tiešo norēķinu sistēmu par siltumu.

Rīgas namu pārvaldnieks skaidro, ka Valsts kontrole ir aizliegusi uzņēmumam ieguldīt savus līdzekļus klientu parādu dzēšanai, lai arī tas ir pagaidu lēmums. Savukārt, ja parādi par saņemto siltumenerģiju netiks nomaksāti, tad 2020. gada oktobrī visas 2000 mājas var palikt bez apkures.

Saņemot aptaujas lapas, tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju bija sašutuši.

„Kādēļ mums vajadzētu maksāt par kaimiņiem?” jautā mūsu lasītāja Marija no Imantas.

„Mēs nepiekrītam ne tikai Rīgas namu pārvaldnieka priekšlikumam, bet arī aptaujas lapā norādītajai parāda summai,” paskaidroja Ķengaraga iedzīvotājs Viesturs. „Apsaimniekotājs apgalvo, ka mūsu mājas parāds ir gandrīz 10 000 eiro, bet pēc Rīgas siltuma informācijas mūsu parāds ir tikai 6900 eiro.”

Konfliktu noklusināja Mārtiņa Staķa iejaukšanās. Jaunais Rīgas mēra amata kandidāts paziņoja, ka apkure tiks pieslēgta visām mājām Rīgā. „Rīgas namu pārvaldnieka aptauju iesaku vienkārši ignorēt”, savā FaceBook profilā rakstīja politiķis.

■ ■ ■

Mārtiņš Staķis pagaidām nemācēja pateikt, kādā veidā tiks noregulēts apkures parādu jautājums. Komentēt situāciju lūdzām Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Igoru Trubko.

– Vai Rīgas namu pārvaldnieka sāktā aptauja par kaimiņu parādu samaksu no katras mājas kopējiem uzkrājumiem ir bija likumīga?

– Es uzskatu, ka aptauja ir likumīga, bet tā nav korekta. Rīgas namu pārvaldnieks sekojis Valsts kontroles rekomendācijām, kurās ir aizliegums uzņēmumam ieguldīt savus līdzekļus iedzīvotāju parādu apmaksai, kaut arī uz laiku.

– Kādēļ Valsts kontrole neatbalstīja šādu shēmu?

– Visu uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks naudu Valsts kontrole uzskata par pašvaldības līdzekļiem, bet pašvaldībāmir aizliegts ieguldīt privātajā īpašumā. Pēc Valsts kontroles uzskata, visi pašvaldību mājokļu apsaimniekošanas uzņēmumi ir jālikvidē vai arī jāpārveido.

– Kādēļ?

– Tādēļ, ka dzīvojamo māju pārvaldīšana nav pašvaldības funkcija. Paredzams, ka vietējām pašvaldībām pēc iespējas ātrāk no šīs funkcijas būs jāatbrīvojas, ja vien tās teritorijā ir citi apsaimniekošanas uzņēmumi, māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju nododot citiem.

– Privātām komercstruktūrām?

– Jā. Šādi piemēri Latvijā jau ir, piemēram, Salaspilī, kur pašvaldība ļoti īsā laikā uzdeva pašiem iedzīvotājiem izvēlēties pārvaldniekus sakarā ar pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma slēgšanu. Līdzīgs, kaut arī ne analoģisks piemērs bija Jūrmalā.

– Atceros, ka Jūrmalas pašvaldība pārdeva pašvaldības uzņēmumu Jūrmalas namsaimnieks privātajam biznesam...

– Jā, un kopā ar šo uzņēmumu ir nodevusi privātiem investoriem tiesības apkalpot pašvaldības bilancē bijušās mājas.

– Neatkarīgie auditori pēc Rīgas namu pārvaldnieka pārbaudes rezultātiem secināja, ka namu pārvaldīšanu vislietderīgāk būtu nodot privātajās rokās, bet tas nevar būt par labu iedzīvotājiem.

– Jūrmalas piemēru es vērtēju kā neveiksmīgu. Šajā pilsētā dzīvokļu īpašnieki tā arī nav pārņēmuši savu māju pārvaldīšanas tiesības, tāpēc šodien privātais uzņēmējs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 408 var noteikt jebkādu pakalpojumu cenu. No sociālās atbildības viedokļa nav pareizi nodot valdījumā nepārņemtās mājas privātam apsaimniekošanas uzņēmumam.

– Rīgas namu pārvaldnieks ir rīkojies likumīgi, lūdzot dzīvokļu īpašniekiem samaksāt kaimiņu radītos parādus no kopējā mājas uzkrājumu fonda. Kāpēc apsaimniekotājs, jūsuprāt, ir nekorekts?

– Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu Latvijā nav solidāras atbildības, kaimiņš neatbild par kaimiņa parādiem. Piedāvājot atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādu dzēšanu no kopējā uzkrājumu fonda, pārvaldnieks būtībā ievieš solidāru atbildību. Tas ir divkārši nekorekti, jo iedzīvotāji ir krājuši līdzekļus šajā fondā pavisam citiem mērķiem.

– Kāda pārvaldnieka rīcība, jūsu ieskatā, būtu korekta?

– Atbilstoši visiem ekonomikas likumiem un saskaņā ar Komerclikumu ikvienam uzņēmējam savā darbībā ir pienākums paredzēt riskus un nodrošināties ar apgrozāmiem līdzekļiem. Parastā uzņēmējdarbībā ir tāda grāmatvedības pozīcija kā uzkrājumi nedrošiem debitoru parādiem. Apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājam ir jāsaprot mājokļa apkalpošanas sfēras specifika un jāuzkrāj mājas kontā līdzekļi, lai sarežģītā situācijā norēķinātos par parādniekiem vai piesaistītu šim nolūkam kredītlīniju.

– Kādā veidā pārvaldnieks var sakrāt šādus līdzekļus?

– Ielūkosimies Ministru kabineta noteikumos Nr. 408, kuri nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināta maksa par mājas apsaimniekošanu. Šīs maksas sastāvā ir „namu pārvaldes administrācijas izmaksas”. Šajā pozīcijā var iekļaut arī uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem.

– Tātad iemaksāt naudu šādā uzkrāšanas fondā atkal būs spiesti dzīvokļu īpašnieki?

– Jā, tas nozīmē, ka kopējā maksa par mājas apsaimniekošanu, izmantojot šādu metodiku, nedaudz palielināsies. Bet pārvaldnieks var veidot uzkrājumus ļoti pakāpeniski, netraumējot dzīvokļu īpašniekus ar prasību vairāku tūkstošu eiro apmērā.

■ ■ ■

– Kā pārvaldnieks var veikt uzkrājumus nosacītajā parādnieku fondā, ja viņš nezina, cik lieli būs konkrētās mājas iedzīvotāju parādi pēc gada vai vairākiem?

– Ja pārvaldnieks profesionāli strādā ar parādniekiem un laikus vēršas tiesā, tad jebkuras mājas parādi kļūst prognozējami. Teiksim, 60 dzīvokļu mājā iedzīvotāju vidējais parāds ir 3000–6000 eiro. Pārņemot māju apkalpošanai, pārvaldniekam tas jāparedz.

– Jūs sakāt, ka pārvaldnieks pats var veidot pagaidu uzkrājumus iedzīvotāju parādu dzēšanai. Vai viņam ir vajadzīga piekrišana?

– Privātam pārvaldīšanas uzņēmumam šāda piekrišana ir nepieciešama, bet pašvaldības namu apsaimniekotājam, tādam kā Rīgas namu pārvaldnieks, šajā ziņā ir Carte blanche. Saskaņā ar MK noteikumiem № 408 viņam ir tiesības, aprēķinot apkalpošanas maksu nākamajai sezonai, iekļaut tajā arī pozīciju „papildu uzkrājumi”. Arī apsaimniekotājs saņem no parādniekiem nokavējuma naudu, līgumsodu un nokavējuma procentus. Šos līdzekļus vajadzētu izmantot, lai risināt problēmas ar kaimiņu parādiem.

– Jaunais mērs Mārtiņš Staķis solīja, ka visām Rīgas namu pārvaldnieka pārvaldītajām mājām tiks pieslēgta apkure. Vai tas atrisinās problēmu ar kaimiņu parādiem?

– Kamēr mērs nav paziņojis, kādā veidā tiks nodrošināta pieslēgšana, kā iedzīvotāji, tā pārvaldnieks ar nepacietību gaida viņa lēmumu, lai noskaidrotu situāciju.

– Vai ir jēga patlaban pāriet uz tiešiem norēķiniem ar uzņēmumu Rīgas siltums?

– Diskusijas par tiešiem norēķiniem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem sākās jau 2015. gadā. Es uzskatu, ka pašlaik šāda veida norēķinu forma iedzīvotājiem nav izdevīga. Par piemēru ņemsim 60 dzīvokļu māju, kuras vidējais parāds ir 6000 eiro. Šis parāds tiek uzkrāts trīs gadu laikā. Pieņemsim, ka iedzīvotāji nobalso par pāreju uz tiešiem norēķiniem ar uzņēmumu Rīgas siltums. Pakalpojumu sniedzējs ir aprēķinājis, ka atsevišķa rēķina administrēšana, ietverot tā nosūtīšanu, izmaksās katram dzīvokļa īpašniekam 4,30 eiro mēnesī (šajā summā ietilpst rēķina sagatavošana, nodoklis un pasta izdevumi). Izrādās, ka ik mēnesi mājas iedzīvotāji papildus maksās uzņēmumam Rīgas siltums 258 eiro. Gadā tas būs 3096 eiro.

– Nav maz!

– Tagad pieņemsim, ka mājai būtu jāievieš tāda pat norēķinu sistēma arī ar citiem pakalpojumu sniedzējiem: Rīgas ūdeni un atkritumu izvešanas operatoriem. Tad tuvāko triju gadu laikā iedzīvotāji maksātu par tiešo norēķinu sistēmu 9000–30 000 eiro. Tas daudzas reizes pārsniedz iespējamās iemaksas nedrošo debitoru parādu dzēšanas pozīcijā.

– Varbūt tomēr tiešo norēķinu sistēmai ir kādi plusi?

– Daudzi dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka ar tiešo norēķinu sistēmu Rīgas siltums nespēs piedraudēt visai mājai ar apkures atslēgšanu, taču tie ir maldi: Rīgas siltums par savu klientu turpinās uzskatīt visu māju, nevis katra atsevišķa dzīvokļa īpašnieku. Tiešo norēķinu ieviešana neatrisinās kaimiņu parādu problēmas.

– Vai ir iespējams tiešos norēķinus padarīt izdevīgus dzīvokļu īpašniekiem?

– Jā, bet ne ar šādiem izcenojumiem par katru rēķinu. Piemēram, Jūrmalā un Jelgavā tiešie norēķini ir ieviesti uzreiz pilsētas mērogā un tas ļauj padarīt sistēmu lētāku un ērtāku.