Rīgā pieslēgta apkure!

Tradicionāli oktobrī galvaspilsētā sākas apkures sezona. Daļa rīdzinieku jau priecājas par siltajiem radiatoriem, daļa to gaida no dienas uz dienu. Rīgas siltuma valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis stāsta, kā uzņēmums ir gatavojies apkures sezonai, kāpēc atgādinājuma vēstules par parādiem saņēmuši arī godīgie maksātāji, kāds būs apkures tarifs līdz jaunajam gadam.

■ Kad atdzīvosies radiatori?

■ Ko iesākt ar parādiem par siltumenerģiju?

■ Kāds būs Rīgas siltuma tarifs?

■ Kā dzīvot siltumā un nepārmaksāt par to?

Rīgas siltums par jums zina visu

Rīgas siltuma darbinieki jaunajai apkures sezonai gatavojas jau vasarā. Tiek organizētas siltumtrašu hidrauliskās pārbaudes un nepieciešamības gadījumā – arī to remonts.

– Mūsu saimniecībā ir 669 kilometru gara siltumtrase, – stāsta Normunds Talcis. – Tā visa ir sagatavota aukstajai sezonai, turklāt vēl 100 kilometri privātajiem īpašniekiem piederošo siltumtrašu ir pārbaudītas par 90%.

– Šogad daudzi pilsētas iedzīvotāji, arī tie, kuri akurāti maksā par siltumu, saņēma Rīgas siltuma vēstules ar informāciju par mājas kopējo parādu par siltumu. Kādēļ veicāt šādu masveidīgu brīdinājuma vēstuļu izsūtīšanu?

– Rīgas siltuma klients ir katras konkrētas mājas īpašnieks, bet daudzdzīvokļu mājā tā ir dzīvokļu īpašnieku kopība. Pārvaldnieks ir tikai šo īpašnieku pilnvarotā persona, kas dzīvokļu īpašnieku vārdā ar Rīgas siltumu ir noslēdzis līgumu. Ja Rīgas siltums nav saņēmis norēķinu pilnā apmērā, tiek izsūtītas vēstules ar atgādinājumu par parāda esamību. Šāda prakse tika sākta jau 2011. gadā, kad apsaimniekošanas tirgū saradās negodprātīgi pārvaldnieki, kuri no iedzīvotājiem saņemto naudu nepārskaitīja komunālo pakalpojumu piegādātājiem.

– Dīvaini, ka pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks māju īpašnieki arī ir saņēmuši Rīgas siltuma vēstules par parādu esamību. Pēc iedzīvotāju vārdiem, tas iepriekš nekad nav noticis.

– Rīgas namu pārvaldnieks veica apmaksu par visām iecirķņa mājām neatkarīgi no tā, cik lielas summas saņēma no pašiem iedzīvotājiem un nenorādot, par kuru konkrēti māju apmaksa ir veikta. Sākot ar pagājušo apkures sezonu pārvaldnieks veic apmaksu par katru konkrētu māju tādā apmērā, cik samaksāja paši dzīvokļu īpašnieki. Atbilstoši tam arī mūsu uzņēmums veic iemaksu uzskaiti idividuāli katrai mājai. Tas ļauj Rīgas siltumam redzēt, kāds parāds uzkrājās katrai mājai, kuru apsaimnieko municipālais pārvaldnieks. Tas dod mums iespēju informēt šo māju iedzīvotājus par parādu esamību.

Parāds kā jau parāds

– Kāds ir vidējais Rīgas iedzīvotāju parāds par siltumu?

– Pirms apkures sezonas iedzīvotāju parāds allaž samazinās. Vasaras mēnešos, kad dzīvokļu rēķini ir mazāki, cilvēki cenšas norēķināties par saņemto, bet neapmaksāto siltumenerģiju. Patlaban Rīgas iedzīvotāju kopējais parāds ir 1 miljons eiro, bet jau pēc dažām dienām tas var samazināties līdz 800 000 eiro un vēl pēc divām dienām – līdz 300 000. Pirms apkures pieslēgšanas situācija ir ļoti dinamiska.

– Vai rīdzinieku parāds ir palielinājies, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušajā gadā?

– Parāds turas aptuveni tādā pašā līmenī. Rīgas namu pārvaldnieks atgādina, ka saskaņā ar likumā noteikto pārskaita siltumenerģijas piegādātājam tikai tos līdzekļus, ko reāli ir saņēmis no dzīvokļu īpašniekiem.

– Vai Rīgā ir mājas, kurām parādu dēļ ir apdraudēta apkures pieslēgšana?

– Oktobra pirmajās dienās šādas mājas tik tiešām bija. Tas ir saistīts gan ar parādiem, gan ar iedzīvotāju velmi vēl ietaupīt un pieslēgt apkuri vēlāk vai mainīt pārvaldnieku un tad ar jauna pārvaldnieka palīdzību meklēt risinājumu apkures pieslēgšanas problēmām.

Siltums būs!

– Cik lielam ir jābūt parādam, lai Rīgas siltums atteiktos mājai pieslēgt apkuri?

– Mēs tik daudz nevērtējam summu, kā pašu parāda esamību. Protams, 100 eiro dēļ mājai brīdinājumus nesūtām un sezonas laikā apkuri neatslēgsim. Taču, lai māja tiktu pieslēgta apkurei, tās īpašniekiem 100% apmērā jānorēķinās par vecajiem siltumapgādes parādiem.

– Iepriekš uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās iekšējās siltumapgādes sistēmas apkalpoja Rīgas siltuma speciālisti. Kopš 2018. gada šo darbu veic uzņēmums Siltumserviss. Vai jaunais pakalpojuma sniedzējs māju siltummezglus un siltumsistēmas ir labi sagatavojis apkures sezonai?

– Katram mājas pārvaldniekam ir jārūpējas par to, lai iekšējie mājas siltumtīkli būtu gatavi apkures sezonai. Viņš apkopi var veikt paša spēkiem, var nolīgt Rīgas siltuma speciālistus, var izmantot cita uzņēmuma pakalpojumus. Jebkurā gadījumā pēc nepieciešamo darbu pabeigšanas ir jāuzaicina Rīgas siltuma pārstāvji, lai viņi pieņemtu siltummezglu un noformētu pieņemšanas aktu. Siltummezglu nodošanu vajadzētu sākt jau jūnijā, bet līdz 1. oktobrim tam jābūt izdarītam. Šogad pašvaldības uzņēmums šajos termiņos nav iekļāvies, tomēr esmu pārliecināts, ka tā rīcībā ir pietiekami resursi, lai visas mājas apkures pieslēgšanai sagatavotu vēl līdz salu sākumam.

Naudas jautājums

– Kāds būs Rīgas siltuma piedāvātais tarifs sezonas laikā?

– Mēs neesam mainījuši tarifu kopš 2017. gada aprīļa un izmantojām visus resursus, lai mazinātu energoresursu cenu izmaiņas (30% pieaugumu gāzei, šķeldai un +23% Latvenergo ražotajam siltumam). Patlaban visi resursi ir izlietoti, taču šo apkures sezonu sāksim ar veco tarifu – 44,39 eiro par 1MW/h, bez PVN. Šādu siltumenerģijas cenu saglabāsim līdz jaunajam gadam.

– 2018. gadā tika pieņemti labojumi MK noteikumos, kas noteica, ka karstā ūdens temperatūra pie siltummezgla izejas nedrīkst būt zemāka par +55 grādiem. Kā šī prasība ietekmēja siltumenerģijas patēriņu un atspoguļojās dzīvokļu īpašnieku rēķinos?

– To grūti novērtēt Latvijai neraksturīgi karstās vasaras dēļ. Izskaidrošu, kādēļ: karstā ūdens pagatavošanai vajadzīgs aukstais ūdens un siltumenerģija. Karstā laika dēļ aukstais ūdens jau bija krietni uzsilis, tādēļ bija nepieciešams mazāk siltumenerģijas tā uzsildīšanai līdz +55 grādiem. Arī siltuma zudumu mājās tikpat kā nebija. Kopumā Rīga šajā vasarā patērēja mazāk siltumenerģijas, nekā ierasts.

– Sanāk, ka karsta vasara Rīgas siltumam nav izdevīga?

– Jā gan! Taču tas ir patīkami visiem siltumenerģijas lietotājiem.

Kas mainīsies, pateicoties šķeldai?

– Pirms laika kļuva zināms, ka Rīgas siltums ir saņēmis bankas aizdevumu 10 miljonu eiro apmērā. Kam plānojat tērēt šos līdzekļus?

– Mēs katru sezonu veicam siltumtīklu un siltummezglu modernizāciju. Šogad mums apstiprināja Eiropas fondu līdzfinansējumu trīs apjomīgu darbu veikšanai: apmēram puskilometra garas siltumtrases nomaiņai Purvciemā, siltumcentrāles modernizācijai Daugavgrīvā un jaunas katlumājas būvniecībai siltumcentrālē Imanta.

– Kādēļ Rīgas siltums ceļ jaunu katlumāju, ja pilsētā siltuma pietiek?

– Mēs redzam, ka šķelda ir ļoti izdevīgs kurināmais, noteikti lētāks par gāzi. Jaunā katlumāja tiks kurināta ar šķeldu, kas Rīgas siltumam ļaus samazināt ražošanas izmaksas. 2013. gadā uzbūvētās katlumājas Zasulaukā un Ziepniekkalnā jau ir ļāvušas samazināt tarifus par 3%.

– Vai tarifs varētu samazināties pēc jaunās Imantas katlumājas iedarbināšanas?

– Diemžēl mums ir grūti prognozēt, jo kurināmā cenas ir ļoti mainīgas. Ceram, ka jaunā šķeldas katlumāja palīdzēs stabilizēt esošo tarifu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka mēs esam ļoti atkarīgi no citiem ražotājiem. Piemēram, Rīgas pilsētas daļai, kas atrodas Daugavas labajā krastā, mēs siltumu pērkam no uzņēmuma Latvenergo un citiem komersantiem, kas nosedz aptuveni 70% no galvaspilsētas vajadzībām. Pārējos 30% nepieciešamā siltuma mēs saražojam Daugavas kreisajā krastā sev piederošajās katlumājās. Pēc katlumājas Imantā iedarbināšanas mums būs izdevies palielināt zaļā siltuma daudzumu līdz 50%.

Konkurenti neguļ

– Beidzamajos gados Rīgā ir parādījušies privāti uzņēmumi, kuri vēlas ražot siltumu. Vai ir iespējams, ka pilsētā siltumu saražos pārāk daudz?

– Daugavas labajā krastā tik tiešām parādās liekas jaudas, taču likumā ir sacīts, ka ikvienam komersantam, kurš ražo siltumu, ir tiesības to pārdot brīvajā tirgū. Mēs konkursu rīkojam reizi nedēļā un pērkam siltumu no tā, kurš piedāvā izdevīgāko cenu.

– Vai nebaidāties no konkurentiem kreisajā Daugavas krastā, kur pašlaik siltumenerģijas ražotājs ir AS Rīgas siltums?

– Ja Daugavas kreisajā krastā radīsies ražotājs, kurš būs gatavs piedāvāt lētāku siltumenerģiju, mēs būsim gatavi ar viņu konkurēt. Iedzīvotājiem tas būs vēl izdevīgāk.

Kur radies šausmu stāsts?

– Daudzi ir dzirdējuši, ka vasarā Rīgas siltumā tika konstatēts radiācijas avots. Kā šī lieta beidzās?

– Paaugstinātu radiācijas līmeni konstatēja izgāztuvē Getliņi, kur mēs nododam siltumenerģijas ieguvei sadedzinātās šķeldas pelnus. Radiācijas avots bija šķelda, bet gribu visus nomierināt – kokmateriālu izcelsmes valsts nav Latvija.

Lai izvairītos no līdzīgiem satraukumiem nākotnē, siltumcentrāles Zasulauks vārtiem ir uzstādīti speciāli radiācijas mērītāji, tāpat esam iegādājušies pārnēsājamos dozometrus un individuālos aizsardzības līdzekļus darbiniekiem. Mērījumu monitorings ir parādījis, ka apstarojums ir nebūtisks – 20% no tā, ko mēs saņemam dabiskā veidā.

– Kādēļ katlumājas pelni bija radioaktīvi?

– Likums atļauj Latvijā ievest koksnes apstrādes pārpalikumus, tostarp šķeldu un zāģu skaidas, ar diezgan augstu radiācijas līmeni. Kad šādas zāģu skaidas dedzina, starojums kļūst koncentrēts, un šādus atkritumus poligonā nodot nedrīkst.

– Ko darīsiet, lai situācija neatkārtotos?

– Esam paaugstinājuši prasības šķeldai, kura Latvijā tiek ievesta. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šķeldas radioaktivitāte drīkst sasniegt 1000Bq uz 1kg, tad līgumā ar piegādātāju prasības esam paaugstinājuši līdz 30Bq/1kg.

– Cik augsts radiācijas līmenis būtu bīstams gala patērētājam?

– Gala patērētājam bīstams nevar būt nekas, jo visa radiācija palika pelnos, kurus pēc tam aizveda uz poligonu.

Arī lasiet: 10 naivi jautājumi par siltumu