Mums ir gāze!

Kādēļ iedzīvotāji, kuri lieto tā saukto balonu gāzi, nejūtas droši? Vai daudzdzīvokļu mājā iespējama gāzes noplūde, un vai no tā ir jābaidās?

Varbūt daudzi vairs neatceras vienu no traģiskākajām tehnogēnajām katastrofām, kas Latvijā notika 1969. gadā. Gāzes sprādziena rezultātā pilnīgi sagruva māja Raiņa ielā 9 Jelgavā – 39 cilvēki gāja bojā, to skaitā 14 bērni, no 11 ievainotajiem vēl divi nomira slimnīcā… Kā pierāda statistika, arī XXI gadsimtā neviens no šādas nelaimes nav pasargāts. Nesenākais pierādījums – propāna gāzes sprādziens piecstāvu ēkā Alūksnē. Tā kā cilvēki visvairāk raizējas par nezināmo, noskaidrosim, cik bieži gāzes dienesti veic profilaktiskās pārbaudes daudzdzīvokļu mājās, vai ir atļauts, ne ar vienu nesaskaņojot, pārvietot gāzes plīti un kurš atbild par gāzes balonu drošību.

Kāda atšķirība?

– Kad 1969. gadā notika minētais dabasgāzes sprādziens Jelgavā, gazifikācija Latvijā ne tuvu nebija pabeigta. Sabiedrība vēl nebija pietiekami informēta par gāzes lietošanas drošības noteikumiem. Taču kopš tā laika ļoti daudz kas ir mainījies, – uzskata uzņēmuma Latvijas Gāze Mācību centra lektors Valērijs Treimanis. Patlaban Latvijā ļoti nopietni mainījušies Ugunsdrošības noteikumi un Latvijas Gāze ir modernizējusi savas komunikācijas līdz tādam līmenim, ka Vācijas eksperti mūsu monopolistu atzinuši par vienu no tehnoloģiski attīstītākajiem mūsdienu gāzes uzņēmumiem Eiropā.

– Ja lieto pareizi, gāzes apgādes sistēma Latvijā ir droša, – ir pārliecināts Latvijas Gāzes pārstāvis.

– Taču gāzes izraisītie sprādzieni joprojām teju vai katru gadu notiek dzīvojamās mājās. Nesenākais piemērs – Alūksnē.

Atgādināsim, ka 2016. gada rudenī kādā piecstāvu dzīvojamajā mājā Alūksnē notika sprādziens, ko izraisīja no tuvējās glabātuves pa gāzesvadu saņemtā sašķidrinātā naftas gāze – propāns. Negadījumā kāds vīrietis guva nopietnus savainojumus, 33 iedzīvotāji tika evakuēti. Mājā trieciena rezultātā tika izsisti stikli, sienās parādījās plaisas.

– Mēs atbildam tikai par metānu, kas Latvijas iedzīvotāju dzīvokļos nonāk pa gāzesvadiem, – skaidro V. Treimanis. – Savas komunikācijas uzturam un remontējam, butānu iedzīvotājiem piedāvā citas komercstruktūras. Tādēļ, ja mājā notiek butāna noplūde (sarunvalodā to sauc par balongāzi), to nenovērš uzņēmuma Latvijas Gāze dienesti, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Nevērsiet vaļā, atslēgsim gāzi

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 85 Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi, Latvijas Gāze vienu reizi piecos gados visās daudzstāvu mājās veic gāzesvadu un to hermētiskuma profilaktiskās pārbaudes, savukārt mazstāvu ēkās šīs pārbaudes notiek vienu reizi trijos gados (ja māju apkalpo savs gāzes dienests, tad pārbaudes veic viņi).

Latvijas Gāzes darbinieku pienākumos ietilpst arī gāzes skaitītāju rādījumu pārbaude. Ja dzīvoklī ir uzstādīts gāzes apkures katls, tad speciālisti no drošības aspekta vizuāli novērtē arī šīs iekārtas stāvokli.

Tiek pārbaudīts pats katls, ventilācijas kanāls un telpas sagāzējums.

Pēc Treimaņa kunga stāstītā, visas mājas gāzes apgādes sistēmas pārbaude sākas ar iespējamo noplūdes vietu identificēšanu, slēgiekārtu un citu mezglu pārbaudi.

Pēc tam no sistēmas tiek izlaista gāze, bet caurules zem spiediena piepilda ar gaisu vai inertu gāzi, lai pārliecinātos par to hermētiskumu. Mazstāvu ēkās par cauruļvadu hermētiskumu pārliecinās ar analizatora palīdzību.

– Ko iesākt gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks ir ieslēdzies un Latvijas Gāzes inspektoriem durvis neatver?

– Tādos gadījumos saskaņā ar jau minētajiem MK noteikumiem Nr. 85 mūsu darbiniekiem ir tiesības šim cilvēkam atslēgt gāzi. Ja situācija tiek novērtēta kā apdraudoša, tiek izsaukts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Starp citu, pēc VUGD uzskaites, visbiežākais ugunsgrēku cēlonis gada aukstajā periodā ir bojātu vai nepareizi lietotu apkures iekārtu izmantošana. Pagājušajā gadā VUGD centrālajā pultī tika saņemti vairāk nekā 100 izsaukumi, kas tā vai citādi bija saistīti ar gāzi – tās noplūdi vai ugunsgrēka izraisītāju.

Mūsu gāzes apgādes sistēmas darbiniekiem ir vēl viens svarīgs iemesls, kādēļ nezaudēt modrību un pārbaužu laikā izrādīt nepiekāpību – Latvijā netrūkst „veiklu darboņu”, kuri savu labumu cenšas gūt uz citu rēķina, nelikumīgi pieslēdzoties gāzesvadam, tādā veidā augstam riskam pakļaujot ne tikai savu, bet arī kaimiņu dzīvības.

„Kriminālais” gāzes pieslēgums

Viens no nopietnākajiem pārkāpumiem, ar kuru saskaras uzņēmums Latvijas Gāze mājsaimniecību līmenī, ir nelikumīga pieslēgšanās cauruļvadiem un ļaunprātīga skaitītāju bojāšana. Iedzīvotāji to dara, lai pakalpojumu izmantotu uz citu rēķina. Vienīgā nelaime – šādas darbības var novest pie gāzes noplūdes, kam var sekot sprādziens, ugunsgrēks un cilvēku bojāeja.

Pēc Latvijas Gāzes statistikas, 2016. gadā fiksēti 1028 gāzes skaitītāju bojājumi, 165 īpašnieki savu vainu ir atzinuši, bet 39 gadījumos ierosinātas krimināllietas. Gada laikā konstatēti 12 nelikumīgi pieslēgumi gāzes cauruļvadiem. Visbīstamākais no šiem zagšanas gadījumiem bija Rīgā, Ūnijas ielā 11.

– Zināmu iemeslu dēļ es nevēlētos visos sīkumos atklāt paņēmienus, kādus blēdīgi ļaudis izmanto gaišzilās degvielas zagšanai, bet tikai atgādināšu, ka par visu atbildēs negodīgais lietotājs, – uzsver V. Treimanis.

Par iejaukšanos gāzes skaitītāja darbībā vai par nelikumīgu pieslēgšanos cauruļvadiem Latvijā var saņemt nopietnu naudas sodu līdz pat reālai brīvības atņemšanai. Katru gadu Valsts policija ierosina 10–15 kriminālprocesus par patvaļīgu gāzes, elektrības vai siltuma izmantošanu.

Atbildības robežām jābūt skaidrām

Remontdarbu laikā dzīvokļu īpašnieki visbiežāk aizdomājas par gāzes cauruļu novietojuma maiņu vai visai neestētiskā gāzes skaitītāja paslēpšanu tālāk no acīm. V. Treimanis brīdina, ka patvaļīgi šīs iekārtas pārvietot nav atļauts. Šādiem darbiem pieaicināms sertificēts meistars, kuram ir pietiekama saprašana un atbilstošas iemaņas. Vairums meistaru savu kvalifikāciju pierādījuši, nokārtojot atestāciju Latvijas Gāzes Mācību centrā. Turklāt jebkuras manipulācijas ar minētajām iekārtām ir jāsaskaņo ar to īpašnieku – monopolistu Latvijas Gāze. Lai pareizi pārvietotu, piemēram, gāzes skaitītāju, V. Treimanis iesaka vispirms vērsties vienā no Latvijas Gāzes klientu apkalpošanas centriem. Tur sīki izskaidros iecerēto darbu veikšanas kārtību. Tā kā katrs gadījums ir individuāls, iespējams, ka iekārtu pārvietošanai būs nepieciešams nopietni izstrādāts projekts, var gadīties, ka pietiks tikai ar tehniskajām skicēm.

– Vai gāzes skaitītājus vispār ir atļauts paslēpt, piemēram, virtuves skapītī, bet gāzes caurules – aiz rīģipša sienas?

– Skaitītāju skapī noslēpt drīkst, ar nosacījumu, ka tur ir laba ventilācija un katrā laikā iespējams brīvi piekļūt, lai veiktu rādījumu nolasījumus vai iekārtas nomaiņu, iestājoties verifikācijas termiņam. Ar caurulēm situācija atšķiras – tās „slēpt” nav ieteicams. Neviens nav pasargāts no nejaušībām – ja pēkšņi dzīvoklī rodas gāzes noplūde, nāksies uzlauzt visu sienu. Ja dzīvokļa īpašnieks nostājas „pozā” un atsakās „maitāt remontu”, Latvijas Gāzes darbiniekiem mājas drošības interesēs ir tiesības visai mājai atslēgt gāzes padevi. Lai izvairītos no šādām „asām” izjūtām, labāk traucējošās caurules paslēpt viegli sasniedzamā un labi ventilētā šahtā.

Reizēm iedzīvotājiem rodas jautājums, kādu aprīkojumu un caurules Latvijas Gāzei ir pienākums uzstādīt par saviem līdzekļiem un kas jāveic dzīvokļa īpašniekam? Daži cilvēki iedomājas, ka pat gāzes plīts remonts viņiem pienākas par velti. Taču tas tā nav.

Visas gāzes komunikācijas no dabasgāzes glabātuves līdz dzīvokļa skaitītājam (to ietverot) – ir Latvijas Gāzes atbildības zona. Caurules aiz skaitītāja, plīts un visas lokanās savienojuma caurules pieder dzīvokļa īpašniekam, un tās viņam pienākums remontēt par saviem līdzekļiem.

– Ja remonta laikā tiek pārvietota gāzes plīts, tad lokanās caurules tai pievienot ir atļauts patstāvīgi, – skaidro V. Treimanis. – Šādiem darbiem normatīvajos aktos aizlieguma nav. Taču, manuprāt, pat šādu savienošanu drošāk uzticēt sertificētam profesionālim. Tieši lokanās caurules savienojums ar gāzes plīti ir viena no biežākajām noplūdes vietām.

– Kā rīkoties, ja remonta laikā nejauši sanācis sabojāt vai pat noraut gāzes skaitītāja plombu?

– Uzreiz zvaniet skaitītāja īpašniekam – Latvijas Gāzei – un informējiet par notikušo. Uzņēmuma speciālisti ieradīsies un skaitītāju par jaunu noplombēs. Ja nereaģēsiet nekavējoties, Latvijas Gāzes inspektors bojājumu fiksēs profilaktiskās pārbaudes laikā un pēc tam sāksies liela skaidrošanās, – atgādina V. Treimanis.

Dzīvoklī noplūst gāze!

Mācību centra eksperts atgādina visvienkāršākos noteikumus, kas jāievēro gadījumā, ja dzīvoklī notikusi dabasgāzes noplūde:

– Stipra gāzes smaka liecina par to, ka telpas sagāzējums pārsniedzis 1%. Tādā dzīvoklī atrasties ir kļuvis bīstami. Dzīvojamās telpas ir jāpamet, jāatrod vieta, kur gāzes smakas nav, un jāzvana uz Latvijas Gāzes avārijas numuru 114, kur uzņēmuma operators sniegs izsmeļošus ieteikumus, kā rīkoties tālāk.

– Vai šādā situācijā pa kāpnēm ejošs kaimiņš ar aizdegtu cigareti rokā var izprovocēt sprādzienu?

– Sprādziens ir iespējams tikai tad, ja telpas sagāzējums ir sasniedzis 5 un vairāk procentus. Tad nelaimei pilnīgi pietiek ar vienu dzirksteli, un tas nozīmē, ka kategoriski aizliegts ieslēgt elektroierīces, uzšķilt sērkociņu vai zvanīt pie durvīm.

Starp citu, Latvijas Gāze visus interesentus aicina uz mācību kursu „Gāzes skola”, kas janvāra beigās notiks Rīgā. Lekcijas vienu reizi mēnesī varēs apmeklēt Latvijas Gāzes Mācību centrā Stirnu ielā 34, Rīgā.

Vai gāzes baloni ir droši?

Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās statistikas, 35% mājsaimniecību Latvijā izmanto balonos iepildīto sašķidrināto naftas gāzi – propānu vai arī propāna un butāna maisījumu. Arī kompānijas Intergaz vērtējumā, aptuveni 100 000 dzīvokļos gaišzilā degviela tiek saņemta no baloniem. Kā paskaidroja uzņēmuma Intergaz pārstāvis Vladimirs Mikuckis, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 755 Gāzes balonu aprites, uzraudzības un kontroles kārtība, lai nodarbotos ar gāzes balonu tirdzniecību, speciāla licence nav nepieciešama. Licencētiem jābūt tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar balonu uzpildīšanu, un uzpildes staciju darbiniekiem ir prasība regulāri apmeklēt kvalifikāciju paaugstināšanas kursus.

Pašlaik Latvijā tiek izmantoti divu veidu gāzes baloni: Eiropas standartam atbilstoši un no padomju laikiem labi pazīstamie sarkanie 50 litru baloni, kas atbilst 1982. gada drošības standartam ГОСТ.

– Kā vieniem, tā otriem gāzes baloniem jābūt pārbaudītiem, vai tie atbilst drošības standartiem. „Eiropas” balonus pārbauda vienu reizi 10 gados, to veic licences ieguvušās organizācijas Inspecta Latvia, TUV Nord Baltik, Bureau Veritas Latvia. Sarkanos balonus pārbauda tie paši uzņēmumi, kuri veic to uzpildīšanu un ir licencēti šo darbību izpildei. Padomju gados ražoto gāzes iepildīšanas taru 50 litru tilpumā Latvijā atļauts izmantot līdz šā gada beigām. Nākamgad aptuveni 250 000 lietotāju būs spiesti „sarkanos” balonus mainīt uz „eiropiešiem”. Pāreju prognozē kā visnotaļ nesāpīgu, jo jaunajiem baloniem derēšot padomju laikos ražotie reduktori.

– Nolietoto taru cilvēkiem būs jāizmet atkritumos vai arī jānodod metāllūžņos?

– Noteikumi paredz, ka cilvēkiem vecie gāzes baloni jāatdod utilizēšanai gāzes kompānijā, kurai šī tara ir jāpieņem un jāutilizē par saviem līdzekļiem.

Pienākumu sadale

Vladimirs Mikuckis skaidro, ka pēc noteikumu prasībām, katram gāzes balonam jābūt marķētam ar tā īpašnieka nosaukumu. Tas nozīmē, ka ikvienam balonam, kurš uzpildīts legālā ceļā un izturējis tilpuma tehnisko pārbaudi, vienmēr ir etiķete ar marķējumu, kurš ļauj uzzināt uzpildītāja un pārbaudes veicēja nosaukumu.

– Ja lietotājs savā dzīvoklī, vasarnīcā vai lauku mājā gāzes balonu ir pievienojis saviem spēkiem, tad viņš par to arī atbild. Ja pievienošanu veicis uzņēmuma darbinieks, loģiski, atbildību uzņemas viņš. Pēc MK noteikumiem Nr.755 par gāzes balonu apriti, uzraudzību un lietošanas kārtību, lietotājam ir atļauts tikai nodot uzpildīšanai īpašumā esošu tukšo taru.

– Latvijā ir daudz nemarķētu gāzes balonu?

– Latvijas tirgū ir zināms daudzums nelegālu gāzes balonu. Ir skaidrs, ka tos ieved no citām valstīm. Uz šiem baloniem nav etiķetes vai citas atzīmes, kas ļautu uzzināt kompānijas vārdu, kas veikusi balona uzpildīšanu, vai arī laiku, kad tas noticis. Tik tiešām grūti saprotams, vai cilvēkam šķiet saprātīgi riskēt ar savu dzīvību, lai ieekonomētu 5 eiro?

Viens pret viens ar gāzi

Paturot prātā gaišzilās degvielas „eksplozīvo raksturu”, drošības pasākumus ieteicams ielāgot visos etapos – sākot ar transportēšanu līdz glabāšanas vai lietošanas vietai. Uzņēmuma Intergaz pārstāvis atgādina, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem obligātie Ugunsdrošības noteikumi izvirza prasības, kas jāievēro, lietojot sašķidrinātās gāzes balonus.

Gāzes balonu iekārtas aizliegtas uzstādīt:

■ pagraba vai cokolstāva telpās,

■ telpās, kurās ir atvērta ieeja pagrabā,

■ dzīvojamās istabās (guļamistabās),

■ vietās, kas atrodas zem sabiedriski izmantojamām telpām,

■ telpās bez dabiskā apgaismojuma.

Dzīvojamo namu virtuvei, kurā novietota gāzes plīts ar sašķidrinātās gāzes balonu, ir jāatbilst noteiktām prasībām:

■ logā ir jābūt vēdlodziņam vai ventilācijas kanālam,

■ telpas lielumam, kurā atrodas plīts ar diviem riņķiem, jābūt ne mazākam par 8 m3. Ja saimnieces īpašumā ir plīts ar četriem riņķiem – 15 m3.

Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem, kategoriski aizliegts patvaļīgi veikt gāzes balonu, to ventiļu vai reduktoru remontu. Šo prasību uzraudzību nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Drošības pasākumi, nomainot balonu:

■ sekot tam, lai balona nomaiņas laikā telpā nebūtu atklātas uguns vai dzirksteles avota,

■ balona nomaiņas laikā telpā nepieļaut nepiederošu personu klātbūtni.

– Kategoriski aizliegts noteikt gāzes noplūdi ar atklātas liesmas palīdzību. Savienojumu – plīts, reduktora un gumijas caurules – hermētiskuma pārbaudi veic ar speciālas elektroniskas iekārtas vai ziepju emulsijas palīdzību, – atgādina V. Mikuckis.

Noteikti nevajag aizmirst par regulāras gaisa apmaiņas nepieciešamību, ja tiek lietota sašķidrinātās naftas gāze. Ja telpā parādās jūtama gāzes smaka vai citas noplūdes pazīmes (mitrums, nosēdumi ap ventili, šņākoņa, kas dzirdama no ventiļa), jātver logi un durvis, jāaizver gāzes balona ventiļi un gāzes plīts krāni, protams, kategoriski aizliegts smēķēt, lietot atklātu liesmu, ieslēgt vai izslēgt elektroierīces, lietot durvju zvanu vai gaismas slēdžus. Visus telpās esošos jāizved no mājas.

Nesen kāda Rīgas novadā dzīvojoša lasītāja stāstīja, ka viņas ģimene esot spiesta gāzes balonu nomaiņu veikt pašu spēkiem, jo neizdodas atrast nevienu uzņēmumu, kurš šos darbus veiktu par pieņemamu cenu. Viss būtu labi, darbs nešķiet ne grūts, ne pārlieku sarežģīts, bet ko darīt, ja pēc tam telpā smird pēc gāzes? Lasītājas vīrs vairākas reizes nomainījis savienojošo cauruli, par balona hermētiskumu pārliecinājies ar ziepju emulsijas palīdzību. Noplūdes vieta tā arī neesot atrasta, bet gāzes smaka virtuvē esot joprojām. Kur meklēt problēmas risinājumu? Avīzes redakcijas darbinieki eksperimenta kārtā apzvanīja vairākus uzņēmumus un centās noskaidrot, kurš no pakalpojuma sniedzējiem ne tikai piegādā gāzes balonu, bet arī to pievieno plītij un pēc tam veic gāzes iekārtas uzraudzību. Diemžēl tādu, kas vēlētos krāmēties, kā izrādās, ar sīkumiem – neatradās. Tas nozīmē, ka ļoti daudziem lietotājiem, kuru dzīvesvieta ir aiz Rīgas robežas, ar šo pienākumu galā jātiek pašiem.

– Neredzot konkrēto gāzes iekārtu, es nevarēšu izdarīt noteiktu secinājumu, – skaidro V. Mikuckis. – Taču, ja reiz mājā visu laiku jūtama specifiskā smaka, tas liecina, ka noplūde ir. Es kategoriski iesaku nemēģināt tikt galā pašiem, bet vērsties uzņēmumā, kurš veicis balona uzpildi. Pēc šeit dzirdētā, varu teikt, ka lasītāja dzīvo uz pulvera mucas.

Turklāt, lai kā arī būtu, vienmēr var zvanīt pa tālruņa numuru, kurš norādīts uz balona garantijas talona, bet visdrošāk – vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, zvanot pa tālruni 112! – nobeidz mūsu konsultants no uzņēmuma Intergaz.