Nekārtības ar siltumu!

Kam sūdzēties, ja radiatori silda tikai mazliet, no karstā ūdens krāna tek viegli remdens ūdens, bet rēķini par siltumenerģiju pārsniedz jebkuras pieklājības robežas? Piedāvājam situācijas atrisināšanas oficiālo versiju

Rīgas mērs Nils Ušakovs ir apsolījis, ka oktobra mēneša otrajā nedēļā siltumpadeve būs nodrošināta visās mājās, kuras apsaimnieko pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (turpmāk – RNP). Uzņēmuma Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma žurnālistu jautājumus nodeva uzņēmuma speciālistiem un viņi visi vienā tikšanās reizē izstāstīja, kā jārīkojas rīdziniekiem – RNP klientiem gadījumos, ja siltuma pieslēgšanas laikā izrādās, ka viņu mājā ar siltumpiegādi viss nav kārtībā.

Ja rodas nepieciešamība sūdzēties

– Apkures sezonas laikā mūsu dzīvoklī ir auksti. Sakiet, kam mēs varam sūdzēties?

– Gadījumos, kad dzīvoklī ir nepietiekami silti, ar sūdzību jāvēršas vai nu tieši uzņēmumā Rīgas siltums (gadījumā, ja siltumenerģiju mājai piegādā pilsētas siltumtīkli), vai arī apsaimniekošanas uzņēmumā RNP. Rīgas siltums klientu apkalpošanas centra tālrunis ir – 80000090, bet RNP klientu tālrunis ir – 8900. Cilvēkam, kurš salst ir jāpieprasa sava dzīvokļa apsekošana.

– Kas notiek apsekošanas laikā?

– Iesākumā Rīgas siltums speciālists ar dzīvokļa īpašnieku saskaņo dienu un laiku, kad notiks apsekošana. Pārbaudes laikā viņš mēra temperatūru katrā dzīvokļa telpā.

– Daudzi lasītāji sūdzās, ka dienā, kad ir nozīmēta komisijas pārbaude, dzīvoklī brīnumainā kārtā kļūst siltāk, bet, kad temperatūras izmērītas, istabas atkal atdziest. Ko darīt?

– Salstošajam dzīvokļa īpašniekam ir iespēja vienoties par pārbaudi noteiktā dienā un laikā (piemēram, no rīta, ja cilvēkam šķiet, ka nekārtības notiek tieši rīta stundās). Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt atkārtotu pārbaudi, ja viņam šķiet, ka pirmreizējie temperatūru mērījumi ir bijuši nepareizi.

Jāizvēl dzīvokļu īpašnieku pārstāvis

– Pārbaudes laikā atklājas, ka dzīvoklī temperatūra tik tiešām ir zemāka par normatīvos noteikto. Vai apsaimniekotājam ir pienākums salstošo dzīvokļa īpašnieku nodrošināt kvalitatīvu siltumu?

– Katra situācija ir jāskata individuāli. Bieži gadās, ka vienā mājā visos dzīvokļos izdodas nodrošināt normālu temperatūru, bet vienā dzīvoklī – tas nekādi neizdodas. Šādos gadījumos mēs vispirms novērtējam apsildes iekārtu stāvokli (iespējams, ka nav nekādu bojājumu, bet radiatorus nepieciešams vienkārši atgaisot). Pēc tam novērtējam dzīvokļa kopējo tehnisko stāvokli: vai logu rāmji ir veseli, bez šķirbām un kārtīgi aizvērti, vai labi aizveras ārdurvis, vai auksta ārgaisa pieplūde nenotiek caur citām šķirbām? Visi šie vienkāršie iemesli var būt izskaidrojums lieliem siltumzudumiem, kuru rezultātā normatīvo temperatūru nav iespējams uzturēt.

Savukārt, ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopība uzskata, ka mājā kopumā ir pārāk auksti, tad pēc kopējas vēlmes ir iespējams noregulēt apkures intensitāti visā mājā, jo tehniski ir iespējams siltumpadevi gan palielināt, gan samazināt.

Atgādinājums dzīvokļu īpašniekiem: lai siltumpadevi būtu vienkāršāk regulēt, mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē ir jāievēl pārstāvis, kuram uzticēts sazināties ar Rīgas siltums vai RNP speciālistu, visu dzīvokļu īpašnieku vārdā pieprasīt temperatūru izmaiņas mājas apkures sistēmā. Piebildīsim, ka siltummezgla regulēšanu vienalga veiks tikai uzņēmuma Rīgas siltums darbinieki.

Jātērē nauda remontam?

– Dzīvokļu īpašnieki kļūst arvien zinošāki un ir dzirdējuši, ka siltumapgādes sistēma var būt izbalansējusies, kā rezultātā vienā dzīvoklī ir auksts, citā vēsi, bet citos normāla temperatūra. Uz salstošo lūgumu balansēt apkures sistēmu, pārvaldnieks atbild, ka nav prātīgi, jo daudz lietderīgāk ir tērēt naudu visas apkures sistēmas nomaiņai. Ko darīt auksto dzīvokļu īpašniekiem, ja pārējie, kuri nesalst, negrib dzirdēt par naudas izdošanu dārgajai apkures sistēmas nomaiņai?

– Jebkuru lēmumu par lielu remontdarbu veikšanu pieņem mājas īpašnieks. Daudzdzīvokļu mājā tie ir dzīvokļu īpašnieki, tādēļ viņiem ir jāpanāk savstarpēja vienošanās. Jāatceras, ka jebkurš koplietošanā esošo sistēmu vai konstrukciju remonts tiek veikts tikai par dzīvokļu īpašnieku uzkrātajiem līdzekļiem remontiem, tādēļ par to izlietojumu visiem kaimiņiem kopēji jāvienojas. Māja var veidot mērķuzkrājumu kādam vienam remontam, piemēram, apkures sistēmas nomaiņai. Tad dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē jānolemj summas lielums un krāšanas perioda (12, 24 vai 36 mēneši) garums, kas jāieraksta protokolā. Dzīvokļu īpašniekiem uz šo kopsapulci ieteicams uzaicināt arī apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvi. Balstoties uz sapulces protokolu, apsaimniekotājs uzkrājuma summu turpmāk iekļauj ikmēneša rēķinos.

Dzīvokļu īpašniekiem organizējot kopsapulci un sastādot darba kārtību, tomēr jāpatur prātā mājas remontdarbu prioritārais plāns. Iespējams, ka naudas krāšana jumta remontam tik un tā būs svarīgāka, nekā apkures sistēmas nomaiņa, kas saglabās otro vietu remontdarbu sarakstā.

– Daudzi mūsu lasītāji uzskata, ka apsaimniekotājs vienkārši nevēlas „ķēpāties” ar sistēmas balansēšanu, bet gan uzstiept daudzas reizes dārgāku (un sev izdevīgāku) apkures sistēmas rekonstrukciju. Kā dzīvokļu īpašnieki varētu pārliecināties par savu taisnību un pārbaudīt, kas notiek ar apkures sistēmu?

– Jāatzīmē, ka apkures sistēmas balansēšana nav visu problēmu atrisinājums: vienkārši, kad apkures sistēma ir sabalansēta, katrs radiators saņem tam noteikto aprēķināto siltumnesēja plūsmu.

Ja sistēma nav sabalansēta, dažas apkures ierīces (radiatori vai konvektori) saņem pārāk spēcīgu plūsmu, to jauda un siltumatdeve ir pārāk liela, bet temperatūra telpās ir paaugstināta,

savukārt citas apkures ierīces saņem pārāk vāju plūsmu, kā rezultātā to siltumatdeve ir mākslīgi samazināta, un temperatūra telpās ir nepietiekama.

Apkures sistēmas balansēšanai nav šķēršļu, kad nepieciešamā armatūra ir nebojāta un darba kārtībā. Lielā daļā padomju gados uzcelto daudzdzīvokļu māju apkures sistēmās Rīgā balansēšanas vārsti vispār nav iebūvēti. Balansēšanu varēs uzsākt tikai pēc tam, kad sistēma tam būs sagatavota.

Kā dzīvokļu īpašniekiem pārliecināties vai pārvaldnieks nenodarbojas ar „atrakstīšanos uz iesniegumiem”? Ieteicamākais paņēmiens – kopā ar apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieku nokāpt mājas pagrabā un pārliecināties vai balansēšanas vārsti ir, vai tādu vispār nav.

Cik maksā energoaudits?

– Esam dzirdējuši, ka mājas siltummezglu noregulē pēc visaukstākā dzīvokļa temperatūras. Mūsu mājā tā nenotiek. Atliek siltummezglu ieregulēt, lai salstošajiem būtu labi, kad tie, kuriem jau tāpat bija silti, sāk sūdzēties par karstumu. Vai apsaimniekotājs nepārkāpj likumu atkārtoti pazeminot kopējo temperatūru mājā? Mūsu gadījumā dzīvokļu īpašnieki nepieņem sapulces lēmumu par mājas temperatūras režīmu, bet nodarbojas ar sūdzību rakstīšanu par karstumu vai salu!

– Uzreiz jāpaskaidro, ka tā gluži tas nav. Gandrīz visām mājām Rīgā ir automātiskie siltummezgli, tie strādā automātiskā režīmā – atkarībā no āra gaisa temperatūras izmaiņām. Ja kādā no dzīvokļiem ir auksti, citā karsti, bet mājas dzīvokļu īpašnieki nav izvirzījuši atbildīgo pārstāvi, vai noteikuši vēlamo vidējo temperatūru, tad tiesības regulēt sistēmu ir tikai uzņēmuma Rīgas siltums darbiniekiem.

Izvēloties mājas atbildīgo pārstāvi par siltumapgādes jautājumiem, dzīvokļu īpašnieki uzreiz atrisina vairākas problēmas. Tieši šis pārstāvis noteiks apkures temperatūru. Iespējams, kādā no dzīvokļiem ir auksti tādēļ, ka īpašniekam ir slinkums savest kārtībā savus logus. Un tas nav iemesls, lai pārkarsētu visus pārējos dzīvokļus.

Praksē ir uzkrājušies visdažādākie gadījumi, piemēram, logi nomainīti, bet vienalga auksti, izrādās, atbilde ir cita – tas ir gala dzīvoklis un atrodas mājas beidzamajā stāvā. Šādā situācijā temperatūras paaugstināšana visā mājā nepalīdzēs, dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē jālemj par mājas gala sienas siltināšanu, kas paaugstinās visas mājas siltumnoturību.

Šādos gadījumos mēs iesakām mājā uztaisīt energoauditu, lai noteiktu kurās vietās siltumnoturība ir vissliktākā. Lai pasūtītu energoauditu, dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums kopsapulcē.

Uz energoaudita slēdziena pamata RNP spēj piedāvāt dzīvokļu īpašniekiem visefektīvākos mājas siltināšanas risinājumus. Pati audita procedūra vidēji izmaksā ap 200 eiro, bet 80% no šīs summas iespējams atgriezt no ES piešķirtajiem līdzekļiem. Vienkāršs piemērs: 50 dzīvokļu mājā energoaudita izmaksas ir 200 eiro, no kuriem 160 eiro sedz ES fondu līdzekļi. Mājai jāsamaksā tikai 40 eiro, tas nozīmē, ka katram dzīvoklim šī ļoti svarīgā darbība maksās tikai 80 centus!

Pārrēķins par siltumu, taču ne par karsto ūdeni

– Ja mājas apsaimniekotājs paziņo, ka konkrētā dzīvoklī nav iespējams nodrošināt normatīvos paredzēto temperatūru, vai dzīvokļa īpašnieks var pieprasīt pārrēķinu par nepilnīgi piegādātu pakalpojumu – siltumu? Kas jādara, lai panāktu pārrēķinu?

– RNP siltumtehniķi kopā ar pilsētas siltumtīklu darbiniekiem vispirms veiks problemātiskā dzīvokļa apsekošanu. Jāatgādina, ka dzīvokļa īpašniekam apsaimniekotājs jau laicīgi jāinformē par pazemināto temperatūru dzīvoklī, lai speciālistiem būtu laiks meklēt situācijas risinājumu. Ja speciālisti konstatēs, ka dzīvoklis nesaņem kvalitatīvu pakalpojumu – siltumenerģijas nodrošināšanu, tiek sagatavots akts par pārrēķina nepieciešamību.

– Līdzīga situācija veidojas ar karsto ūdeni: atsevišķos dzīvokļos tas no krāna tek labi, ja remdens. Vai arī šajos gadījumos iespējams prasīt pārrēķinu?

– Karstais ūdens tiek gatavots mājas individuālajā siltummezglā. Tieši tur to uzkarsē līdz vēlamajai temperatūrai un speciāls siltumpatēriņa skaitītājs uzskaita tam patērēto siltumenerģiju. Jāpaskaidro, ka siltumenerģijas uzskaite notiek atbilstoši Rīgas domes 2010. gada 24. augusta instrukcijai Nr. 9 Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība un tā neparedz pārrēķina veikšanu par karstā ūdens uzsildīšanu.

Taču gadījumos, kad problēma ar karsto ūdeni parādās pēkšņi, kas visbiežāk liecina par problēmu ūdensapgādes sistēmā, dzīvokļa īpašniekam bez kavēšanās jāziņo uzņēmumam Rīgas siltums (tālrunis: 80000090) vai RNP (tālrunis: 8900). Bieži vien šādu problēmu novēršanai ir pieticis tikai ar filtru iztīrīšanu.

Kādēļ kaimiņiem ir lētāk?

– Apkures sezonas laikā apsaimniekotājs piestāda teju vai kosmiskus rēķinus, bet draugi, kas tādā pašā mājā dzīvo blakus mikrorajonā maksā ievērojami mazāk. Kā dzīvokļa īpašnieks var pārliecināties par piestādīto rēķinu pamatotību? Vai no apsaimniekošanas uzņēmuma var prasīt atklāt informāciju, kas nolasīta no mājas siltumskaitītāja un kā siltumenerģijas sadalījumu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai?

– Minētā informācija ir pieejama katram konkrētās mājas dzīvokļa īpašniekam. Apsaimniekotājs ikmēneša rēķinā uzrāda siltumenerģijas megavatstundas, kas patērētas konkrētās mājas apkures nodrošināšanai un karstā ūdens sagatavošanai. Bez tam apsaimniekotājam ir jāievēro Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Tāpat katram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt uzrādīt pakalpojuma piegādātāja piestādīto rēķinu. Iedzīvotāji ļoti bieži jautā, kādēļ dažādām mājām maksa par apkuri tik ļoti atšķiras? Cenu svārstības bieži vien ir objektīvas – tās izraisa visdažādākie faktori: kopējā apsildāmā platība, dzīvokļu skaits, mājas tehniskais stāvoklis, mājas apdare, u.t.t. Tā kā Rīgā nav noteikts vienots viena dzīvokļa platības kvadrātmetra apkures tarifs, maksa dažādās mājās var būt pat ļoti atšķirīga.