Firma: rādījumus noskrūvējam, cenas uzskrūvējam

Nepatīkamo atgadījumu ar ūdens skaitītāju nomaiņu dzīvoklī Broņislavs S. piedzīvoja pagājušajā rudenī, bet joprojām nespēj nomierināties. „Atmaskošu tos blēžus un krāpniekus!” draudīgi saka bijušais hokeja vārtsargs un treneris veterāns. Jāteic gan, ka „atmaskot” pāridarītājus būs pagrūti, jo ūdens skaitītāji tika nomainīti bez līguma slēgšanas ar santehnikas uzņēmumu. Bet pastāstīt par notikušo vajag, lai vismaz citiem būtu mācība.

Stingrais klients palika bez līguma

Broņislavs S. ir prasīgs klients, santehniķiem ar viņu nav viegli. Viņš ierodas uzņēmuma birojā un saka: „Nu tā, mums pienācis laiks verificēt skaitītājus. Gribu, lai jūs man uzstādāt, bet ne jau šādus tādus, gribu vācu firmas Zenner”. Turpmākās sarunās viņš ielaižas tikai ar firmu, kura ir ar mieru: „Protams, protams, visus četrus cennerus jums aizvedīsim un akurāti uzstādīsim par visizdevīgāko cenu”.

Bet pērnajā rudenī šerpais Broņislavs S. nošāva greizi un tagad ir ļoti dusmīgs uz santehniķiem:

– Iedomājieties tik, es vērsos firmā, ko ieteica kaimiņiene. Sameklēju vajadzīgo adresi, skatos – tā taču visparastākā savrupmājele, Mežciema ielā tādu ir daudz. Durvis atvēra sieviete, ar viņu arī notika saruna. Jautāju, vai Zenner skaitītājus viņi uzstāda. „Jā,” viņa sacīja un sāka noformēt pasūtījumu.

Es, protams, palūdzu sastādīt skaitītāju nomaiņas līgumu. Sieviete iebilda: kādu vēl līgumu? Arī bez līguma meistari aizbrauks un visu kārtīgi izdarīs.

Jums rādījumus „noskrūvēt”?

Prom ejot, Broņislavs S. katram gadījumam tomēr precizēja, par kādu cenu tagad uzstāda Zenner skaitītājus: „Tātad es gatavoju naudiņu – tieši 28 latus, septiņus par katru ūdens mērītāju?” „Tieši tā,” atbildēja pasūtījuma pieņēmēja.

Pienāca mēraparātu nomaiņas diena. Atbildīgais pensionārs jau no paša rīta nolika norunāto naudas summu redzamā vietā un sāka gaidīt meistarus. Ieradās divi santehniķi un gods godam sāka ņemties pa vannas istabu. Pēc tam sieva Broņislavam S. atzinās, ka viens no meistariem, tas jaunākais, klusiņām esot viņai piedāvājis: „Kā būtu, ja mēs aktā vecajam skaitītājam norakstītu dažus kubikmetrus? Tad jums šomēnes par ūdeni nemaz nevajadzētu maksāt!”

– Ja sieva uzreiz man būtu pastāstījusi par piedāvājumu, es tos blēžus tūlīt būtu izmetis, – dusmās vārās hokeja treneris. – Ciest nevaru krāpšanos! Iedomājieties tik, cik daudzus cilvēkus viņi tā iekārdina un padara par īstiem zagļiem! Pat mūsu kooperatīvajā mājā ūdens korekcija aug. Kāpēc? Daļēji arī tāpēc, ka tādi meistari sagroza cilvēkiem skaitītāju rādījumus, bet maksāt par patērēto nākas godīgajiem.

Cena negaidīti pieauga

Bet Broņislava S. sieva noklusēja par piedāvājumu, un skandāls iedegās nevis uzreiz, bet kādas desmit minūtes vēlāk. Pirmkārt, santehniķi dzīvoklī uzstādīja tikai trīs Zenner solīto četru vietā (viens skaitītājs bija kādas mazpazīstamas firmas ražojums, kas akurāto pensionāru neapmierināja). Otrkārt, kad pienāca laiks maksāt, meistari ļoti dabiski pauda izbrīnu:

– Kāpēc jūs dodat tikai 40 eiro? Katra skaitītāja nomaiņa maksā 15 eiro, tā ka piemetiet vien naudiņu, saimniek.

Tādas nedzirdētas nekaunības saniknots, pensionārs iekliedzās, ka tūlīt izsauks policiju. Kas tad īsti notiek?! Pakalpojuma cenu viņš divas reizes bija precizējis – vispirms noformējot pasūtījumu, tad otru reizi no rīta, kad ieradās santehniķi. Lai gan ar dzirdi padzīvojušajam vīram viss ir kārtībā, iebildumus pret cenu „viens skaitītājs – septiņi lati” viņš nebija dzirdējis.

– Es tiešām aizsteidzos zvanīt policijai, jo tādu izspiešanu savā mājā necietīšu. Bet ko jūs domājat? Kamēr griezu telefona numuru, pienāca sieva un sacīja: „Nu, nomierinies, meistari jau aizgāja...”

Sievietes lēmums

Broņislavs S. nopriecājās par uzvaru, bet izrādījās, ka prieks bijis pāragrs, patiesībā viltnieki viņu apspēlējuši: kamēr treneris steidza pie telefona, labā sieviete klusiņām bija pielikusi trūkstošos 20 eiro un aizsūtījusi meistarus prom – tālāk no grēka. Pēc tam viņa atzinās vīram, ka gribējusi saglabāt ģimenes iedzīvi: „Baidījos, ka tie tēvaiņi man virtuvē traukus sadauzīs...”

– Būtu labāk, ja viņi būtu visus traukus sasituši un plauktus salauzuši, – joprojām nespēj nomierināties pavecais vīrs, – tad par katru krūzīti viņi tiesā atbildētu! Tagad, kad nauda samaksāta, blēdīšanos grūti pierādīt.

Par to Broņislavs S. skaidri pārliecinājās, kad vēlreiz aizgāja uz kļūmīgo biroju savrupmājelē. Tur viņš sastapa jau pazīstamo pasūtījumu pieņēmēju un pārmeta viņai blēdīšanos ar skaitītāju kvalitāti un cenu, un, protams, pieprasīja atpakaļ 20 eiro. Sieviete apsolīja visu noskaidrot un piezvanīt. Vēl joprojām zvana…

Ticēt tikai rakstītam

– Pēc tam devos uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru, taču tur man nekādas cerības nedeva, – savus piedzīvojumus turpina aprakstīt cietušais. – Pajautāja, vai līgums man ir. Sacīju, ka nav. Bet skaitītāju nomaiņas akts ir? Par laimi vismaz akts man bija. Tad Patērētāju tiesību aizsardzības centrā man ieteica sameklēt firmas reklāmu, kur būtu rakstīts, ka skaitītājus uzstāda par 10 eiro. Paskaidroja, ka tad varētu meistarus sodīt par reklāmas neatbilstību īstajai pakalpojuma cenai.

Brņislavs S. nu jau vairāk nekā mēnesi meklē avīzēs pāridarītāju sludinājumu, bet nevar atrast. Tātad paša sāktā izmeklēšana nonākusi strupceļā.

Bet nav nekādu šaubu, ka Mežciema iedzīvotājs ir apkrāpts par krietnu summiņu. Atveram portālu www.ss.lv un skaidri redzam desmitiem sludinājumu, kuros santehnikas firmas sola uzstādīt Zenner skaitītājus par 10 eiro gabalā. Jo vairāk skaitītāju dzīvoklī jānomaina, jo zemāka cena. Četri mēraparāti, kā S. gadījumā, vidēji maksā 32–35 eiro. Un pat pie tādas cenas firmas cenšas pievilināt klientus ar visdažādākajiem bonusiem. Vieni pat sola, ka „meistari jūsu dzīvoklī ieradīsies ar savām čībiņām”.

Izeja dzīvokļu īpašniekiem viena – ticēt tikai rakstītajam. Tas ir, pasargāt jūs no meistara ļaunprātīgas prasības „Piemet naudu, citādi uzskrūvēšu skaitītāju!” var tikai līgums ar zīmogu.

Ko citādi pierādīsi? Varbūt pats esi dīvainis un pats esi vēlējies divreiz pārmaksāt par veciem skaitītājiem.