Mājai vajadzīgs jauns jumts

„Labdien! Pārlasot jūlija numurā ievietoto rakstu par liftiem, man radās daži jautājumi. Dzīvoju uzņēmuma Pļavnieku nami apsaimniekošanā esošas mājas piektajā stāvā. Citiem augšējo stāvu iemītniekiem rudeņos reizēm tek jumts, no griestiem pil ūdens. Šovasar tika vākti paraksti par jumta remontu, arī es parakstījos.

Bet nesen atnāca sētniece ar citu veidlapu, kur apsaimniekotājs piedāvā mums veikt jumta remontu par papildu maksu. Man jāizlemj, vai tam piekrītu vai nepiekrītu. Principā jau saprotu, ka jumtu vajag labot, tikai neesmu ar mieru tik viegli šķirties no naudas. Maksa par remontu noteikta 0,25 latu apmērā par kvadrātmetru katru mēnesi, un tā veselu gadu. Manā gadījumā tas ir aptuveni 180 latu gadā, un tāpat pārējiem 53 dzīvokļiem. Rupji rēķinot, sanāk ap 9800 latiem.

Jautājumi:

• Vai daļa mājas iemītnieku var atteikties maksāt par jumta remontu un vai tas nozīmē, ka pārējie maksās vairāk?
• Vai man kā vienam no kopīpašuma īpašniekiem nav tiesību uzzināt, kādi remonta darbi mājā ieplānoti, un redzēt vairāku firmu tāmes, kur viss sīki un smalki aprakstīts?
• Ko īsti dara apsaimniekotājs, vai tad viņa pienākums nav meklēt lētāko remonta variantu vai līdzfinansējumu no ES fondiem?

Pie reizes vēl viens jautājums. Ziemā dzīvokļi ir nenormāli auksti, māja nav nosiltināta un radiatori ne nieka nesilda, bet maksa par siltumu ir ļoti liela.

Jautājums:

• Kādi ir iespējamie risinājumi šajā situācijā?

Ar cieņu, Jānis”

Atbild Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.

– Vispirms par jumta remontu. Ja pārvaldnieks pēc iedzīvotāju lūguma ir ieplānojis tādu darbu, pareizi būtu sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, kurā pārvaldnieks detalizēti iepazīstinātu dzīvokļu īpašniekus ar paredzēto darbu apjomu, izmaksām, kā arī pamatotu būvfirmas izvēli (vai pretendents izraudzīts, rīkojot cenu aptauju, konkursu vai savādāk). Pieļauju, ka aptauja, ko jūsu mājā veica sētnieks, ir sagatavošanās darbs pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, lai pārvaldnieks saprastu, cik liels mājā ir atbalsts jumta remontam. Pieļauju arī, ka minētie 9800 latu ir orientējošas darbu izmaksas un ka gadījumā, ja būs dzīvokļu īpašnieku atbalsts, namu pārvalde meklēs izdevīgāko variantu un rīkos konkursu par tiesībām veikt būvdarbus.

Jūs jautājat, vai iespējams jumta labošanai piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus. Diemžēl ERAF atbalsta tikai energoefektivitātes celšanas pasākumus, Eiropas līdzekļus iespējams piesaistīt, piemēram, ja mājā plānots reizē ar jumta remontu veikt arī bēniņu siltināšanu. Bet, lai Eiropa segtu 50% darbu izmaksu, pēc darbu veikšanas kopējam enerģijas ietaupījumam mājā jāpārsniedz 20%.

Interesants ir jūsu jautājums, vai daļa iedzīvotāju var atteikties maksāt par remontu. Ja jumta remonta darbi un to finansējums ir apstiprināts ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu (par to balsojuši vairāk nekā 50% dzīvokļu īpašnieku), finansējumu nodrošinot ar pārvaldīšanas maksas paaugstināšanu par 0,25 latiem uz noteiktu laiku, tad arī tiem iedzīvotājiem, kas nav devuši piekrišanu, šis lēmums ir saistošs un būs jāmaksā.

Par problēmām siltumapgādē bez situācijas detalizētas izpētes nav iespējams dot konkrētu atbildi. Varu pieļaut, ka problēma ir apkures sistēmā. Iespējams, ka cirkulācijas sūkņa jauda neatbilst normai, iespējams, ka stāvvadā ir aizsērējums, var gadīties, ka kādam no Jāņa kaimiņiem ir nepareizi pieslēgti radiatori, var būt arī citi iemesli. Mājas iedzīvotājiem ir par šo situāciju jāziņo pārvaldniekam, savukārt pārvaldnieka pienākums ir atrast situācijai risinājumu.

Ja normālas siltumapgādes atjaunošanas izmaksas nav lielas, tad apkures sistēma jāsakārto par mājas līdzekļiem, ja izmaksas ir lielākas, tad jārīkojas līdzīgi kā jumta remonta gadījumā.