Iedzīvotājus sanaidoja zemes jautājums

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko atbild uz jautājumiem par īpašnieka zemi zem mājām.

Kam ir tiesības pieņemt lēmumu?

– Mūsu daudzdzīvokļu mājā ir trīs kāpņu telpas, – raksta rīdzinieks Ivans. – Otrā un trešā kāpņu telpa atrodas uz privatizētas koplietošanas zemes, bet pirmā – uz īpašniekam piederošas zemes.

Nesen dzīvokļu īpašnieki nolēma koplietošanas zemes gabalā uzstādīt pazemes atkritumu tvertnes. Par atkritumu tvertņu uzstādīšanu nobalsoja lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku. Dīvainā kārtā nobalsoja arī dzīvokļu īpašnieki no pirmās kāpņu telpas. Vai dzīvokļu īpašniekiem no mājas daļas, kas atrodas uz privātas zemes un kam nav nekāda sakara ar kopējo zemi, ir tiesības pieņemt lēmumus par koplietošanas zemi?

Vladimira Tkačenko komentārs

– Lasītājs apraksta Rīgā tipisku situāciju, kad daudzdzīvokļu mājai funkcionāli nepieciešamais  zemes gabals izvietojies gan uz bijušās pašvaldībai piederošās zemes, ko tā atdevusi dzīvokļu īpašniekiem privatizēšanai, gan uz neprivatizējamas – privātpersonai piederošas zemes. Katram dzīvokļa īpašniekam neatkarīgi no kāpņu telpas domājamās daļās pieder gan gabaliņš no privatizētās zemes, gan īpašnieka zemes, tādēļ katrs dzīvokļa īpašnieks maksā īpašniekam zemes lietošanas maksu. Māja un zemes gabals ir vienots veselums, tāpēc katram dzīvokļa īpašniekam ir balsstiesības. Līdz ar to dzīvokļu īpašniekiem bija tiesības ar balsu vairākumu lemt par pazemes atkritumu urnu uzstādīšanu.

Kā tiek tērēti ietaupījumi remontam?

– Mūsu mājā ir 24 dzīvokļi, – raksta Irina. – 2022. gada martā māja pārņēma pārvaldīšanas tiesības un izvēlējās citu apsaimniekošanas kompāniju. Jaunais apsaimniekotājs solīja veikt daudzus remontdarbus. Ar lielām grūtībām izlūdzāmies no apsaimniekotāja atskaiti par uzkrājumu apjomu. 2024. gada jūnijā tika saņemtas atskaites par 2022. un 2023. gadu. Ar pārsteigumu atklājām, ka 2022. gadā no uzkrājumiem bija iztērēti 3887 eiro, bet 2023. gadā – 2954 eiro. Ar mājas iedzīvotāju mutisku piekrišanu kāpņu telpu ieejās tika uzstādītas lampas ar kustības sensoriem par 430 eiro katra. Atlikušajiem remontdarbiem piekrišanu nedevām, un dzīvokļu īpašnieku sapulces nerīkojām. Kad ierados iepazīties ar mājas lietu, ieraudzīju dīvainas tāmes ar namu pārvaldes direktora parakstu, par ko mums neviens paskaidrojumus nesniedza. Vēlos uzzināt, kādā secībā ietaupījumus var tērēt remontdarbiem. Un vai mūsu mājas dzīvokļu īpašnieki var atzīt visus šos no uzkrājumiem iztērētos izdevumus par neatbilstīgiem, jo ar mums nekas nebija saskaņots un neviens šos darbus nepieņēma?

Vai apsaimniekotājam, tērējot uzkrājumus remontdarbiem, nav jāsaņem dzīvokļu īpašnieku piekrišana? Kā būtu jānotiek apstiprināšanai?

Vladimira Tkačenko komentārs

– Svarīgi, kurš mājas iedzīvotāju vārdā noslēdza pakalpojumu līgumu ar apsaimniekotāju. Dzīvokļu īpašnieku valdījumā nepārņemtajās mājās darbojas šāda sistēma: katru gadu oktobrī apsaimniekotājs dara iedzīvotājiem zināmu remontdarbu izmaksu plānu nākamajiem trīs gadiem. Iedzīvotājiem tiek dots mēnesis, lai apstiprinātu šo tāmi vai veiktu tajā grozījumus. Dzīvokļu īpašnieki var rīkot kopsapulci un apstiprināt vai neapstiprināt remontdarbu plānus. Ja sešu nedēļu laikā kopsapulce nenotiek, tāme tiek uzskatīta par akceptētu un ar jaunā gada pirmo dienu RNP sāk pildīt remontdarbu plānu.

Ja dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši māju un noslēguši līgumu ar apsaimniekošanas uzņēmumu, tad jāskatās, kas bija rakstīts līgumā. Tajā var būt tāda pati remontdarbu plānošanas procedūra kā RNP vai cita procedūra. Teiksim, var rakstīt, ka apsaimniekotājs pats veic darbus, kuru izmaksas nepārsniedz noteiktu summu, un pēc tam par tiem informē iedzīvotājus, bet, ja darbiem nepieciešama lielāka summa, tad apsaimniekotājs par tiem pirms tam informē iedzīvotājus un lūdz viņu apstiprinājumu.

Tad arī darbi var būt dažādi: plānoti vai avārijas (piemēram, tekošs jumts ir steidzami jāremontē). Pārvaldniekam avārijas darbi nav jāsaskaņo ar iedzīvotājiem. Tāpēc jāskatās, kā noformētas attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekošanas uzņēmumu. Varbūt no ēkas ir kādi pārstāvji, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība ir pilnvarojusi pieņemt noteiktus lēmumus par remontdarbiem, nesasaucot kopsapulci. Galu galā katrā mājā ir dzīvokļu īpašnieku kopība. Tā pieņem lēmumus, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likumu. Bet tā jau būtu spīdzināšana katra sīkuma dēļ, sasaucot dzīvokļu īpašnieku sapulci. Tāpēc parasti no iedzīvotāju vidus tiek izvēlēts viens vai vairāki mājas pārstāvji, kuriem tiek nodota zināma atbildība par jautājumu risināšanu ar apsaimniekošanas uzņēmumu.

Šiem cilvēkiem ir doti darba uzdevumi – ko viņi var darīt paši, bet par ko jāvienojas ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Piemēram, pilnvarotās personas parasti var slēgt līgumus un uzraudzīt sīku vai arī lielu remontdarbu pabeigšanu. Pārstāvji tiek ievēlēti, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu par mājas pārvaldīšanu, lai par katru jautājumu nebūtu jāsasauc sapulce. Acīmredzot Irinas aprakstītajā mājā ir traucēta komunikācija starp iedzīvotājiem un apsaimniekotāju – tāpēc ne visi iedzīvotāji zina, kam un kādus lēmumus uzticēts pieņemt.