„Apsaimniekošanas uzņēmumā tikai sakliedza!”

Kā rīkoties, ja pēc dzīvokļa saliešanas apsaimniekotājs atsakās izsniegt aktu par konstatētajiem defektiem?

Savu problēmu avīzes redakcijai izklāstīja daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs no Rīgas Pļavnieku apkaimes Konstantīns Patrikejevs. No pirmā acu skata incidents šķiet pat banāls: viņa dzīvokli applūdināja augšstāva kaimiņi. Tā kā Konstantīna dzīvoklis ir apdrošināts, tad nekam nevajadzētu traucēt viņam iesniegt apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu un dzīvot vienā mierā. Tomēr dzīvokļa īpašniekam nācās pasvīst.

Konstantīns apgalvo, ka sākotnēji apsaimniekotājs atteicies sastādīt aktu par saliešanas faktu un nodarīto kaitējumu un kaimiņi nav piekrituši labprātīgi atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Cietušais dzīvokļa īpašnieks vērsās pēc padoma pie žurnālistiem.

Tad nu tiksim skaidrībā ar sarežģīto situāciju – kā rīkoties, ja jūsu dzīvoklis ir applūdināts, bet neviens nevēlas uzņemties atbildību? 

„Ūdens plūda pa sienu”

Konstantīns rāda mums salietos griestus un sabojāto sienu. Kā dzīvokļa īpašnieks, tā viņa māte Valērija smagi nopūšas – bez remonta neiztikt.

– Kad tas notika?

– Pirms vairāk nekā mēneša desmitos vakarā uz griestiem pamanījām slapjumu – ūdens tecēja pa sienu, – stāsta Konstantīns. – Pirmā reakcija bija skriet augšā pie kaimiņa un noskaidrot noplūdes cēloni. Taču diemžēl kontakts ar kaimiņu neizdevās: viņš kategoriski atteicās atlīdzināt nodarītos zaudējumus, norādīja, ka nav vainojams avārijā, tāpēc negrasās maksāt. Zvanīju un gāju pie viņa ne reizi vien, bet vienīgā atbilde bija kategorisks atteikums. Kādā brīdī kaimiņš vienkārši pārtrauca kontaktēties. Tāpat nav izdevies vienoties ar mājas apsaimniekotāju. Nācās zvanīt policijai. Ko citu atlika darīt?

– Vai policija palīdzēja atrisināt problēmu?

– Godīgi? Nē! Policisti atbrauca, pastāvēja un aizgāja. Tik vien kā noteica: – Tā nav mūsu kompetence, sazinieties ar mājas apsaimniekotāju vai avārijas dienestu.

Sazinājos – un atkal rezultāts apaļa nulle. Ko man darīt? Mana mamma, dzīvokļa īpašniece Valērija Patrikejeva, uzreiz rakstīja iesniegumu mūsu mājas apsaimniekotājam – kooperatīvam DzĪKS Jubilejas. Aprakstījām problēmas būtību un lūdzām apsaimniekotāju sastādīt aktu par saliešanas faktu, fiksēt bojājumu apjomu, lai to iesniegtu apdrošināšanas sabiedrībā, taču saskārāmies ar negaidītu apsaimniekotāju spītību.

– Kāds ir iemesls? Kā viņi to izskaidroja?

– No kooperatīva ieradās vesela delegācija, apskatīja salējuma vietu, bet rezultāta nekāda – pa­kratīja galvas, novaidējās, kaut ko pierakstīja blociņos un aizgāja. Taču neatstāja nekādu aktu par redzēto, neskatoties uz maniem vairākkārtējiem lūgumiem. Atteikuma iemeslu man nepaskaidroja. Un vairs nevēlējās ar mani sazināties – izdzirdot manu balsi tālrunī, vienkārši nolika klausuli. Tā kā tagad tikai jūs – žurnālisti –, esat mūsu vienīgā cerība.

Kāds ir īrnieka boikota iemesls?

Nolēmām noskaidrot, kāpēc apsaimniekošanas uzņēmums tik kategoriski atsakās izsniegt dzīvokļa īpašniekam aktu, kurā fiksētas salējuma sekas, ja jau dzīvokļa faktiskā apsekošana notikusi. Taču no kooperatīva Jubilejas saņēmām lakonisku atbildi:

– Nekādu komentāru nebūs.

Uz precizējošo jautājumu, kurš varētu izskaidrot un precizēt šo lietu, kooperatīva Jubilejas pārstāve klusējot nolika klausuli un uz turpmākajiem zvaniem neatbildēja (patiesības labad piebildīsim, ka cietušajam īpašniekam aktu par konstatēto salējumu vēlāk tomēr izsniedza).

Ko saka kaimiņš?

Konstantīna augšstāva kaimiņš Genādijs atbild uz zvanu, nenoliek klausuli un neatsakās no komentāriem. Viņš laipni paskaidro, ka negadījums patiešām noticis un noplūdes avots, kā tika noskaidrots, patiešām atradās viņa dzīvoklī:

– Laime, ka tajā dienā biju mājās. Pie manis ieradās santehniķis no kooperatīva, apskatīja bojājumu un secināja, ka noplūde radusies no stāvvada, kas ir visas mājas kopīpašums. Santehniķis tur kaut ko aizsmērēja, lai apturētu teci. Taču stāvvadam ir nepieciešams nopietns remonts. Tātad apakšējā stāva kaimiņa uzbrukumi man ir nepamatoti – stāvvads ir kopīpašums, par tā stāvokli atbildīgs mājas apsaimniekotājs. Tātad man nav jākompensē kaimiņiem plūdu radītie zaudējumi.

– Vai par to informējāt cietušos?

– Tieši to es centos darīt zināmu cietušajiem kaimiņiem, kad viņi nepārtraukti zvanīja un pieprasīja zaudējumu atlīdzināšanu. Taču kontakts mums neveidojās: sazināšanās notika paceltā balsī, neviens nevēlējās manī klausīties – pēc katra zvana ar prasību atmaksāt zaudējumus, kaimiņš uzreiz nolika klausuli un manus argumentus dzirdēt viņam nebija interesanti. Es visu saprotu, notika negadījums, cilvēki ir stresā, taču kāda jēga saziņai paceltā balsī – Jūs mūs salējāt, jums arī jāmaksā!

Kad vajadzēja ierasties kooperatīva komisijai, es apzināti visu atliku, lai varētu būt mājās. Taču diemžēl neviens uz manu dzīvokli neatnāca – visu dienu gaidīju veltīgi.

Tikmēr plūdos cietušie Patrikejevi stāsta, ka naudu no kaimiņa neprasot, jo viņu dzīvoklis ir apdrošināts sabiedrībā BTA.

– Mēs vēlamies saņemt naudu no apdrošinātāja, – saka Konstantīns Patrikejevs. – Bet šādā gadījumā, cik saprotu, ir vajadzīgs akts par dzīvokļa saliešanu, ko izsniedz apsaimniekotājs. Bet nekāda akta nav...

Apdrošināšanas kompānija: „Ņemiet lietu savās rokās!”

Apdrošināšanas sabiedrībā BTA mums paskaidroja, ka, lai saņemtu atlīdzību, tik tiešām ir nepieciešams akts par dzīvokļa saliešanu.

– Taču saņemt šo aktu tieši no apsaimniekotāja nav obligāti. Ja pārvaldnieks atsakās noformēt dokumentu, dzīvokļa īpašnieks var vērsties pēc palīdzības pie kaimiņiem. Tikai noteikti jāielāgo, ka akts par dzīvokļa saliešanu jāparaksta diviem lieciniekiem. Šādu aktu var sastādīt brīvā formā, cietušais to var izdarīt pats. Šajā dokumentā jābūt situācijas aprakstam, tas ir, negadījuma sekām, jānorāda datums, liecinājušo kaimiņu vārdi un viņu paraksti. Arī kaimiņiem jānorāda, no kuriem dzīvokļiem viņi ir. Ja ir negadījuma seku fotogrāfijas un protokols, ar to pilnīgi pietiek, lai sazinātos ar apdrošināšanas kompāniju, kurai būtu jāsāk lieta par noplūdināšanas gadījumu.

Par laimi Konstantīnam Patrikejevam nevajadzēja izvēlēties minēto alternatīvo ceļu. Pirms šī materiāla publicēšanas viņš piezvanīja un pateicās par mūsu iejaukšanos:

– Neticēsiet, bet kooperatīvs mums izsniedza aktu par applūdināšanu, un tagad bez problēmām varam sazināties ar apdrošināšanas kompāniju.

Kā rīkoties, ja klients nav apdrošināts?

Līdzīgs gadījums notika arī Rīgā, Kurzemes prospektā 108A. Dzīvokļa saimniece Elīna stāstīja, ka augšstāva kaimiņi viņu applūdinājuši:

– Augšējā dzīvokļa saimnieku nebija mājās, taču izdevās sazvanīt viņu radinieku ar rezerves atslēgu. Tādā veidā varējām atslēgt ūdeni un tecēšana beidzās. Situāciju sarežģī tas, ka mans dzīvoklis nav apdrošināts. Es vēlētos saņemt zaudējumu atlīdzību vai nu no kaimiņiem, vai apsaimniekotāja, bet kooperatīvs Lāčplēsis atsakās izsniegt aktu par dzīvokļa saliešanas faktu. Kā man rīkoties? – interesējas Elīna.

– Kā kooperatīva administrācija pamatoja atteikumu?

– Kooperatīva darbinieki atbildēja, ka neformēs aktu, jo mans dzīvoklis neesot apdrošināts, lai es pieaicinot neatkarīgus ekspertus. Bet kāda starpība, vai man ir apdrošināšanas kompānijas polise vai nav? Es jau zinu, ka applūšana bija augšējā dzīvokļa iedzīvotāju vaina. Man ir visas tiesības prasīt, lai man izmaksā kompensāciju, bet tam nepieciešams mājas apsaimniekotāja izsniegts akts.

Būs akts, bet tikai par naudu

– Vai mājas pārvaldnieki pārkāpj likumu, atsakoties dzīvokļu īpašniekiem sastādīt aktu par dzīvokļa saliešanu?

Uz mūsu jautājumiem atbild Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis:

– Lielākā daļa apsaimniekotāju šādos gadījumos ir pretimnākoši un neatsaka iedzīvotājiem noformēt aktu par negadījumu. Taču pēdējā laikā daudzi pārvaldnieki par šādu aktu sastādīšanu sākuši prasīt papildu samaksu. Ir iedzīvotāji, kuri principā nevēlas maksāt par aktu un sūdzas, ka apsaimniekošanas uzņēmums izvairās no akta sastādīšanas. Patiesībā tas atsakās to darīt bez maksas.

Vislabāk ir vienoties ar savu kaimiņu

– Vai tiešām iedzīvotāji paši var sastādīt šādu aktu? Vai tas tiks uzskatīts par pilntiesīgu juridisku dokumentu?

– Protams, iedzīvotāji paši var sastādīt protokolu par šādu negadījumu. Taču ir svarīgas atsevišķas nianses, piemēram, kā plānots pierādīt, ka ir ciesti zaudējumi? Jāsaprot, ka, sastādot aktu, nepietiks ar tekstu: „Es, dzīvokļa īpašnieks, ar šo paziņoju, ka man dzīvoklī ir slapja siena.” Patiesībā, ne dzīvokļa īpašnieks, ne kaimiņi – liecinieki, kas parakstīs šo aktu, nevar zināt, kas ir konkrētā salējuma cēlonis. Tātad, sastādot aktu saviem spēkiem, tik un tā ir svarīgi noskaidrot, kāds ir konstatētās situācijas cēlonis.

– Kā to izdarīt?

– Pieņemsim, ka augšējā dzīvokļa īpašnieki applūdināja dzīvokli stāvu zemāk. Ja abi īpašnieki piekrīt šo faktu fiksēt, sastādot un parakstot aktu, domāju, ka to akceptēs gan apdrošināšanas kompānija, gan tiesa, ja tāda nepieciešamība radīsies.

Ja apsaimniekošanas uzņēmums ignorē...

– Ko darīt, ja kaimiņš pie noplūdes nav vainojams, bet, piemēram, salējuma cēlonis ir koplietošanas stāvvada plīsums?

– Ja apsaimniekošanas uzņēma pārstāvis šādas avārijas gadījumā pēc iedzīvotāju lūguma nereaģē uz izsaukumu un atsakās noformēt aktu, tad likuma ietvaros var rīkoties paši dzīvokļa īpašnieki. Piemēram, viņi var atvērt palīgtelpas – šahtas koplietošanas telpās, un iespēji robežās papūlēties noteikt, kur ir avārijas vieta un no kurienes plūst ūdens. To visu vēlams nofilmēt un aprakstīt aktā. Pamatojoties uz šādiem pierādījumiem, var celt prasību pret apsaimniekošanas uzņēmumu vai negadījumā vainīgajiem kaimiņiem.

– Vai ir būtiski, vai cietušā īpašnieka dzīvoklis ir apdrošināts?

– Nav svarīgi, vai īpašums ir apdrošināts. Gadījumos, kad bojātais dzīvoklis ir apdrošināts, apdrošināšanas kompānija vispirms izmaksā atlīdzību tā īpašniekam, bet pēc tam vērš reversa prasību par naudas atgūšanu no patiesā negadījuma vaininieka, piemēram, no augšējā dzīvokļa īpašnieka vai apsaimniekošanas uzņēmuma (ja avārijas cēlonis bijis mājas koplietošanas komunikāciju sliktais stāvoklis). Ja dzīvoklis nebūs apdrošināts, pašiem iedzīvotājiem būs jāvēršas tiesā pret vainīgajiem saliešanā.

Risinām problēmu draudzīgi

– Vai kaimiņi var atrisināt jautājumu draudzīgi, nevēršoties tiesā?

– Noteikti. Lūk, īsais darbības algoritms konkrētajam gadījumam: ja dzīvokļa īpašnieks ierauga, ka griesti ir applūduši, labāk nekavējoties doties pie kaimiņa, lai noskaidrotu no­plūdes cēloni. Ja kaimiņš apstiprina, ka tecējusi viņa veļas mašīnas vai pārplūdusi vanna, vai noticis cits negadījums, strīdam praktiski nav pamata. Abi kaimiņi sastāda aktu brīvā formā, aprakstot situāciju un tās cēloni, un vienojas par zaudējumu atlīdzību.

– Cik man zināms, maksa par akta sastādīšanu applūdināšanas gadījumā svārstās no 10 līdz 40 eiro. Vai tā jāmaksā sabojātā dzīvokļa īpašniekam vai saliešanā vainīgajam kaimiņam?

– Situācijās, kad mājas apsaimniekotājs prasa samaksu par protokola sastādīšanu, jo tas ir saistīts ar konkrētām izmaksām, – viņam jābrauc uz apsekošanu, jātērē laiks, benzīns utt., cietušā dzīvokļa īpašniekam tomēr nebūs jāmaksā no savas kabatas, jo apdrošināšanas kompānija cietušajam atlīdzina visus zaudējumus, tai skaitā arī mājas apsaimniekotāja pieprasīto maksu par akta sastādīšanu. Turklāt, kas būtiski, nav svarīgi, vai pie noplūdināšanas ir vainīgs augšstāva kaimiņš, vai kāds no dzīvokļa vēl augstāk.

Kurš tieši ir saliešanas vaininieks?

– Kā noteikt, kādos gadījumos salējumā vainojams augšstāva dzīvokļa īpašnieks, bet kādos gadījumos zaudējumi jāsedz apsaimniekotājam?

– Ja dzīvoklī noticis salējums no augšas un to izraisījis augšstāva dzīvokļa iekšējās ūdensapgādes komunikāciju bojājums (visas caurules un pieslēgumi, kas atrodas aiz ūdens noslēgventiļa – red. piezīme), tad šī dzīvokļa īpašnieks atbildīgs par kaitējumu, ko tas nodarījis. Savukārt, ja salējuma cēlonis ir stāvvadu vai citu koplietošanas komunikāciju bojājums, tad atbildīgs par sekām ir apsaimniekošanas uzņēmums. Jo apsaimniekotājam ir jāuzrauga mājas cauruļvadu stāvoklis un operatīvi jāinformē dzīvokļu īpašnieki par remontdarbu nepieciešamību. Ja mājas apsaimniekotājs savus pienākumus pilda slikti, neorganizē remontdarbus un laikus nepievērš iedzīvotāju uzmanību briestošajām problēmām, tad viņam jābūt gatavam atbildēt par savu bezdarbību un atlīdzināt radušos zaudējumus.

Tomēr gadās situācijas, kad mājas pārvaldnieks pat vairākas reizes ir informējis dzīvokļu īpašniekus: „Jūsu mājas vecums sasniedzis 60 vai pat 70 gadus, visu komunikāciju kalpošanas laiks jau sen pārsniedzis normatīvos noteikto, tādēļ ir pēdējais laiks mainīt ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, lūdzu pieņemiet lēmumu šajā jautājumā.” Ļoti bieži dzīvokļu īpašnieki uz šādiem brīdinājumiem nereaģē vai balso pret remontu, jo nav uzkrāti nepieciešamie līdzekļi. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka saliešanā vainojams nevis apsaimniekotājs, bet gan pati šīs mājas dzīvokļu īpašnieku kopība.

– Kā tā?

– Ja dzīvokļu īpašnieki laicīgi nav sakrājuši pietiekami daudz līdzekļu savu laiku nokalpojušo komunikāciju remontam, un, plīstot sarūsējušas caurules posmam, kādam dzīvoklim nodarīti nopietni bojājumi, tad šī dzīvokļa remontam var nākties izdalīt līdzekļus no mājas uzkrājumu fonda.

– Vai var gadīties, ka mājas pārvaldnieks zina, ka ir vainojams stāvvadu sliktajā stāvoklī, un tāpēc atsakās sastādīt aktu salieto dzīvokļu īpašniekiem?

– Man grūti komentēt, kāpēc mājas pārvaldnieks tā dara. Ja tas darbojas godprātīgi un jau iepriekš ir brīdinājis īpašniekus par stāvvadu avārijas stāvokli, tad saliešanā nav vainojams un aktu var sastādīt pavisam mierīgi. Ja mājas pārvaldnieks apzināti izvairās no akta sastādīšanas, nevēloties maksāt zaudējumu atlīdzību, tad iedzīvotāji vienkārši ies citu ceļu: paši sastādīs aktu un iesniegs to apdrošināšanas sabiedrībā vai cels prasību tiesā.

Ja nu vienkārši uzlauzt durvis?

– Kā rīkoties, ja caurules plīsums noticis dzīvoklī, kura īpašnieki ir atvaļinājumā vai devušies komandējumā? Zvanīt policijai? Pieprasīt, lai dzīvokli atver piespiedu kārtā?

– Policija šajā gadījumā nepalīdzēs. Vispirms par negadījumu jāziņo mājas apsaimniekotājam, un viņam jārūpējas par dzīvokļa īpašnieku radinieku meklēšanu. Iespējams, ka īpašnieki pirms aizbraukšanas rezerves atslēgu komplektu ir atstājuši kaimiņiem, un tā izdosies atvērt dzīvokli bez liekiem zaudējumiem. Tas ir vissaprātīgākais risinājums. Šobrīd tiek virzīti likuma grozījumi, kas dzīvokļa īpašniekam uzliktu par pienākumu prombūtnes laikā atstāt mājas pārvaldniekam savu kontaktinformāciju. Piemēram, vismaz e-pasta adrese jau atrisinātu milzum daudz problēmu.

Piebildīšu, ka reizēm gadās situācijas, kad par avāriju atbildīgais kaimiņš apzināti neatver durvis, nevēloties uzņemties atbildību.

– Kā rīkojas pārvaldnieks, ja ir aizdomas par nelaimes gadījumu? Piemēram, cilvēks gāja vannā, bet viņam palika slikti ar sirdi...

– Ja kaimiņiem ir aizdomas, ka viņu augšstāva kaimiņš nevarēja nekur aiziet, ja viņu tikko redzēja vai dzirdēja, kā viņš staigā pa dzīvokli, un tad pēkšņi viss apklusa, un cilvēks nereaģē uz durvju zvanu, tad, protams, ir jāpieņem lēmums zvanīt policijai un lūgt atvērt dzīvokli. Piebildīšu, ka mēs, apsaimniekotāji, pirms laužam vaļā dzīvokļa durvis, cenšamies apzināt visas iespējas, lai dzīvoklī varētu iekļūt, nodarot mazākus zaudējumus iedzīvotājiem. Vislabākais, ja izdodas atvērt ar atslēgu. Protams, var būt ārkārtas situācija – kad pēc iespējas ātrāk jāsauc policiju, jāiekļūst dzīvoklī, lai, atslēdzot ūdeni, glābtu cilvēku. Tomēr, konsultējoties ar policiju, vajag izsvērt visus plusus un mīnusu, lai neattaptos situācijā, kad vislabāko nodomu vadīti atverat kaimiņu dzīvokli un secināt, ka viņi nedēļas nogalē aizbraukuši uz vasarnīcu. Ļoti rūpīgi jāpadomā, vai ir vērts atvērt svešu īpašumu. Varbūt prātīgāk uz kādu laiku vienkārši noslēgt ūdeni visā stāvvadā un pēc tam ar apdrošināšanas kompānijas starpniecību vai tiesas ceļā piedzīt no vainīgā kaimiņa zaudējumus.