„Mazgājieties bļodā!”

Kāpēc Salaspilī ne vienai vien mājai atslēgts karstais ūdens un vai tas var atkārtoties? 

Daudziem salaspiliešiem jūnijs sākās ar lielu satraukumu: uzņēmums Salaspils siltums atslēdza karsto ūdeni mājās, kuras apsaimnieko uzņēmums Namu pārvaldīšana. Kā skaidroja siltumapgādes uzņēmuma administrācijā, šis ārkārtējais lēmums pieņemts apsaimniekotāja  neapmaksāto rēķinu dēļ.

Kāpēc tiek sodīti godīgie maksātāji?

3. jūnijā, dienā, kad daudzām mājām tika atslēgts karstais ūdens, Salaspils iedzīvotāji veltīja daudz neglaimojošu vārdu uzņēmumam Namu pārvaldīšana un ar to saistītajam apsaimniekošanas uzņēmumam Budeskalni.

– Smieklīgākais ir tas, ka kāpņu telpās nebija nekāda paziņojuma par ūdens atslēgšanu, – raksta Elena. – Par ūdens atslēgšanu un tās iemesliem uzzināju mājas tērzēšanas platformā. Žēl, ka apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Žuravļovs situāciju nekomentēja.

– Nesaprotu, kas tā par cīņu ar parādniekiem? No šādas cīņas cieš tie, kas godīgi maksā rēķinus, – sašutis ir Kaspars Bukels. – Godīgie iedzīvotāji taču neies uz parādnieku dzīvokļiem un nepierunās maksāt. Lai Salaspils siltums atslēdz karsto ūdeni tiem, kam ir parādi!

– Mūsu mājai nav tādu parādu par siltumu, kādi norādīti Salaspils siltums mājaslapā, – stāsta Olga Strigune. – Kāpēc mums būtu jācieš neērtības, ja apsaimniekotājs nav pārskaitījis siltumtīkliem mūsu samaksāto naudu?

Salaspils siltums: „Viss notiek tā, kā paredzēts līgumā!”

Uzņēmumā Salaspils siltums neiedziļinās, kas izraisījis apsaimniekotāja parādu: „Ņemot vērā, ka uzņēmumi Namu pārvaldīšana un Budeskalni regulāri kavē maksājumus par savā pārvaldībā esošajām mājām, mēs pārtraucām karstā ūdens piegādi tām mājām, kurām ir parādi. Kopējā parāda summa par aprīli pārsniedz 70 tūkstošus eiro. Vairākkārt esam apsaimniekotājam rakstiski atgādinājuši par pienākumu ievērot noslēgtā līguma nosacījumus par siltumenerģijas piegādi un laikus apmaksāt rēķinus. Līgumā ir norādīts, ka Salaspils siltums nemaksāšanas gadījumā ir tiesīgs pārtraukt siltuma piegādi.”

– Varbūt dzīvokļu īpašniekiem par siltumenerģijas piegādi  labāk slēgt tiešos līgumus bez apsaimniekotāja starpniecības? – pārdomās dalās salaspiliete Sandra Grudule. – Tāpat kā mēs norēķināmies par elektrību. Lai apsaimniekotājs saņem naudu tikai par savu darbu, tad iedzīvotājiem nebūs bail, ka līdzekļi var pazust. Man nav parādu, bet nevaram arī ietekmēt apsaimniekotāju...

Kas notiks jūnijā?

Daudzi Salaspils iedzīvotāji mirkļa emociju iespaidā pat sāka apspriest apsaimniekotāja maiņu. Galu galā pilsētā tika apspriesta informācija arī par uzņēmuma Namu pārvaldīšana iespaidīgo nodokļu parādu Valsts ieņēmumu dienestam.

Taču iedzīvotājiem nebija laika pieņemt radikālus lēmumus, jo pēc trim dienām karstā ūdens padeve tika atjaunota. „Apsaimniekotājs samaksāja visus rēķinus par aprīli,” – pastāstīja Salaspils siltuma pārstāvis.

– Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem tagad uzņēmuma pienākums ir līdz 20. jūnijam samaksāt rēķinus par iedzīvotājiem maijā piegādāto siltumenerģiju.

Jūnija beigās būs skaidrs, vai uzņēmumi Namu pārvaldīšana un Budeskalni būs tikuši galā ar nākamajiem rēķiniem, vai Salaspils dzīvokļu īpašniekiem jārēķinās ar jaunu karstā ūdens atslēgšanu.

Tajā pašā laikā uzņēmuma Namu pārvaldīšana priekšsēdētājs Aleksandrs Žuravļovs ir informējis klientus par pienākumu samaksāt visus parādus par siltumenerģiju vai vismaz sastādīt maksājumu grafiku. Pretējā gadījumā parādi tikšot nodoti piedziņas uzņēmumiem, un pēc tam nepaies ilgs laiks, kad viņi vērsīsies tiesā.

„Iedzīvotājus vajadzēja brīdināt...”

Vai uzņēmumam Salaspils siltums bija tiesības atslēgt karsto ūdeni visiem, arī godīgajiem maksātājiem?

– Ministru kabineta noteikumos Nr. 876 Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu noteikts, ka siltumtīkliem ir tiesības pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi, ja lietotājs pārkāpj līguma nosacījumus par samaksas termiņiem, – norāda Rīgas apsaimniekotāju asociācijas pārstāvis Igors Trubko.

Tajā pašā laikā noteikumos ir paredzēts, ka piegādātājam ir pienākums brīdināt lietotājus trīs dienas pirms pakalpojuma pārtraukšanas.

Piemēram, galvaspilsētas uzņēmums Rīgas siltums par uzkrātajiem parādiem  vispirms brīdina mājas pārvaldnieku, bet pēc tam visus dzīvokļu īpašniekus.

– Iedzīvotāju brīdināšana par kopējo mājas parādu ir ļoti svarīga. Saņemot ziņu, dzīvokļu īpašnieki var rīkoties, piemēram, pieprasīt informāciju no pārvaldnieka par maksājumiem un viņa darbu ar parādniekiem, vai pat steidzami nobalsot par apsaimniekošanas uzņēmuma maiņu, stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs vadītāja un finanšu eksperte Taisija Štāle.

Vai noteikums par 20% vairs nav spēkā?

– Salaspils siltuma atskaitē norādīts, ka pirms karstā ūdens atslēgšanas mājām parādi caurmērā sastādījuši 2–3 tūkstošus eiro. Vai tas uzskatāms par kritisku apjomu?

– Jau minētie Ministru kabineta noteikumi Nr. 876 faktiski noteic, ka siltumapgādes uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt apkuri un karsto ūdeni tām mājām, kuras pēdējo 12 mēnešu laikā ir samaksājušas par vismaz 80% no saņemtās siltumenerģijas, –  norāda Igors Trubko. – Taču šis noteikums attiecas tikai uz lielākajiem valsts  siltumapgādes uzņēmumiem, kas saviem klientiem piegādāja vairāk nekā 2 miljonus megavatstundu gadā.

Izrādās, ka mazāks uzņēmums, piemēram, Salaspils siltums, kas klientiem piegādā tikai 60 tūkstošus megavatstundu gadā, ir tiesīgs pieprasīt no klientiem pilnu rēķinu samaksu.

Tas ir pretrunā ar citu likumu

Taču šāda siltumtīklu taktika, kā uzsver mūsu sarunbiedrs, ir pretrunā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām. No vienas puses, šis likums nosaka, ka apsaimniekotājam ir pienākums nekavējoties pārskaitīt pakalpojuma sniedzējam visu naudu, ko tas saņēmis no iedzīvotājiem par konkrēto komunālo pakalpojumu. No otras puses, šajā likumā noteikts, ka mājas apsaimniekotājs pārskaita maksājumu tikai tādā apmērā, kādā viņš to saņēmis no dzīvokļu īpašniekiem.

– Sanāk, ka siltuma piegādātājs Salaspils siltums pieprasa māju pārvaldniekiem pilnībā apmaksāt rēķinu par visu siltumenerģiju, ko klienti iepriekšējā mēnesī saņēmuši, līdz katra mēneša 20. datumam, lai gan labi saprot, ka tas nav iespējams. Galu galā tikai retā mājā iedzīvotāji laikus pilnā apmērā samaksā visus rēķinus, – stāsta Igors Trubko. – Līdz ar to uzņēmumu vadītāji, kuri augstu vērtē savu reputāciju, apkures rēķinu apmaksā ir spiesti ieguldīt savus apgrozāmos līdzekļus. Viņi to dara cerībā, ka dzīvokļu īpašnieki agri vai vēlu parādus samaksās un šī nauda atkal nonāks apsaimniekošanas uzņēmuma budžetā.

Uz pārvaldnieka rēķina

Tomēr ne visiem pārvaldniekiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai aizsargātu godīgos klientus no siltuma, karstā ūdens un citu pakalpojumu atslēgšanas.

– Piemēram, mūsu uzņēmumā Rīgas namu apsaimniekotājs šādu stabilitāti izdevies panākt tikai tāpēc, ka 19 darba gadu laikā nopelnīto peļņu ne reizi neesam sadalījuši, bet gan uzkrājuši tieši tāpēc, lai palīdzētu iedzīvotājiem ar pagaidu rēķinu apmaksu. Tas ļauj mums šodien apmaksāt Salaspils siltuma rēķinus laikā un pilnā apjomā, neskatoties uz to, ka mūsu klientu vidū arī ir parādnieki,” – stāsta Taisija Štāle.

Šī taktika palīdz aizsargāt iedzīvotājus no pakalpojumu pārtraukšanas, bet tajā pašā laikā ievērojami apgrūtina ēku apsaimniekošanu.

25 eiro par rēķinu

Risinājums visām iesaistītajām pusēm varētu būt tiešo maksājumu ieviešana starp dzīvokļu īpašniekiem un siltumtīkliem. Šādu sistēmu paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, un tā jau tiek izmantota Jūrmalā, Jelgavā un citviet. Stāsta Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis.

– Tomēr pakalpojumu sniedzēji daudzās citās pilsētās nav ieinteresēti, lai iedzīvotāji pārietu uz tiešajiem maksājumiem. To var saprast: ja šodien piegādātāji sazinās tikai ar apsaimniekotājiem, tad pēc tiešo maksājumu ieviešanas viņiem nāktos veidot attiecības ar katru dzīvokļa īpašnieku – jāsaņem maksājumi, jāgatavo rēķini, jāpiedzen parādi... Tas ir liels un apgrūtinošs darbs. Tāpēc daudzi komunālo pakalpojumu piegādātāji prasa lielu maksu par tiešo maksājumu sagatavošanu.

Piemēram, Salaspils siltums jau 2014. gadā secināja, ka tikai ikmēneša rēķina sagatavošana un nosūtīšana iedzīvotājiem izmaksātu aptuveni 25 eiro. Dzīvokļu īpašnieki šādus papildu izdevumus, protams, nevar atļauties.

– Ja mēs vēlamies radīt darboties spējīgu tiešo maksājumu modeli, ir jāizdara grozījumi normatīvajos aktos, – uzsver Sakovskis. – Tādā veidā siltumtīkli uzņemtos atbildību par darbu ar parādniekiem un vairs nevarētu sodīt apzinīgos maksātājus, atslēdzot siltumenerģijas padevi.