Receptes cīņai ar vandāļiem

Rīdziniece: „Jau gadiem pusaudži nāk uz mūsu kāpņu telpu, lai trokšņotu, iedzertu un kārtotu savas dabiskās vajadzības, ko mums darīt?”

Latvijas pilsētās praktiski vairs nav atrodamas mājas, kuru ieeju durvis nebūtu slēdzamas. Tomēr daudzviet tas pusaudžiem neliedz trokšņot kāpņu telpās vai alkoholiķiem lietot alkoholu.

Māja kļuvusi par pajumti bomžiem

Nesen rīdzinieki iesaistīja sociālos tīklus, lai aktualizētu jautājumu par savu mājokļu drošību.

– Pusaudži mūsu mājas kāpņu telpas izmanto par pulcēšanās un vandālisma vietu: krāso, lauž, kārto savas dabiskās vajadzības (gan vienas, gan otras) – māja jau vairāk līdzinās bezpajumtnieku patversmei. Tas turpinās gadiem. Sazinājāmies ar policiju, taču tas nostrādā tikai uz brīdi. Nākamajā dienā pusaudži atkal ir atpakaļ. Policija nekādus reidus vai modrības pasākumus nerīko. Vai šādā gadījumā ir risinājums? Vai apsaimniekotājs var kaut kā palīdzēt? – jautā Elvīra.

„Esmu šeit deklarēts!”

Izrādījās, ka šī problēma satrauc ne tikai Elvīru, bet arī daudzus galvaspilsētas iedzīvotājus.

– Pie mums puikas trokšņoja vienā stāvā, – stāsta Jeļena. – Kaimiņiene nobijās, jo nevarēja viņus izdzīt no mājas, tāpēc izsauca policiju. – Izrādījās, ka viens no trokšņotājiem bija deklarēts mūsu mājā, tādēļ nevienam nav tiesību viņu izdzīt. Policija vienkārši lūdza trokšņainos jauniešus ar savām izdarībām nebaidīt nervozo kaimiņieni, un tas nostrādāja. Ar šo es domāju, ka ikvienam ir jāsaprot, ko un no kurienes jūs uzaicināt savā mājā.

Laura uzskata, ka policijas izsaukšana ir ārkārtējs pasākums, labāk ar nelūgtiem ciemiņiem runāt mierīgi:

– Nesen dzirdēju kādas sievietes stāstu, kura vienkārši izgāja pie trokšņainiem pusaudžiem kāpņu telpā, viņus ar kaut ko pacienāja un palūdza būt klusākiem, jo viņa strādā no mājām un skaļās sarunas kāpņu telpā novērš viņas uzmanību. Problēma tika atrisināta draudzīgā ceļā. Varbūt varētu mēģināt tā?

Ieeja tikai ar čipu

Tikmēr daudzi iedzīvotāji Elvīrai un viņas kaimiņiem ieteica savām ārdurvīm uzstādīt drošāku – elektronisko slēdzeni, ko tautā saucam par čipu.

– Ārdurvīm neder slēdzene, kas darbojas ar ciparu kombināciju (kodatslēga), vajadzētu izmantot elektronisko atslēgu – čipu, – konsultē Andris. – Pats esmu mājas vecākais un teikšu tā: ja slēdzeni atver ar ciparu kombināciju, tad šis kods ļoti ātri kļūst zināms visiem apkārtnes bezpajumtniekiem. Jā, jebkurai slēdzenei ir tehniskais kods, ko izmanto uzstādītājs vai daži avārijas dienesti. Bet mūsu gadījumā kods darbojās tikai 14 dienas pēc slēdzenes uzstādīšanas, kamēr mēs iedzīvotājiem izdalījām čipus. Pēc tam mājā var iekļūt, tikai izmantojot čipu vai zvanu no namruņa.

„Palīdzēja uzstādītās kameras par 1600 eiro”

Ludmila dalījās pieredzē par savu māju: „Mājas apsaimniekotājs nepalīdzēs izklīdināt šos trokšņainos viesus, labākajā gadījumā ieteiks izsaukt policiju. Pusaudži tusējās arī mūsu pagalmā: lauza mašīnas, iekārtoja īstenu cūkkūti. Policija ne vienmēr ieradās ātri. Rakstījām policijai iesniegumus ar lūgumu biežāk patrulēt gar mūsu māju. Kādu laiku tas palīdzēja, bet uz visiem laikiem atbrīvojāmies no saviem huligāniem tikai pēc videokameru uzstādīšanas mājā. Tiesa, sākumā pusaudži domāja, ka tās ir mulāžas, bet, kad mēs piedāvājām kopā noskatīties video, kā viņi jauc sienu mūsu īpašumā, iestājās miers. Mūs vairs netraucēja.”

Pēc Ludmilas teiktā, mājā ir atsevišķa telpa, kurā viņai izdevies novietot videonovērošanai nepieciešamo aprīkojumu. Arī kameru uzstādīšana bijusi vienkārša. Dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par videonovērošanu, un ar apsaimniekotāja palīdzību darbi tika veikti pēc trīspusēja līguma un apmaksāti no mājas uzkrājumu līdzekļiem: „Aprīkojuma un piecu kameru iegāde mums izmaksāja aptuveni 1600 eiro, ieskaitot uzstādīšanu. Esam ļoti apmierināti ar rezultātu.”