Vai klusāk nevar?

Galvaspilsētas iedzīvotāji aicina pieņemt Naktsmiera likumu

Ar regulāru trokšņošanu naktīs neapmierinātie galvaspilsētas iedzīvotāji, lai ierobežotu trokšņošanu laikā no plkst. 23.00 līdz 6.00, izveidojuši sabiedrisku iniciatīvu Naktsmieru Rīgai! un cīnās par Naktsmiera likuma pieņemšanu. Tautas līdzdalības portālā manabalss.lv jau sākta parakstu vākšana šīs idejas atbalstam. Par tiesībām gulēt klusumā parakstījušies aptuveni 4000 iedzīvotāju, vēl 6000 parakstu atlicis savākt, lai pēc tam tos iesniegtu likumdevējiem.

Aprunājāmies ar vienu no iniciatīvas Naktsmieru Rīgai! aizsācējām Ingu Višņevsku.

„Skaitīt aitiņas nav problēmas risinājums!”

– Inga, jūs vēlaties, lai Latvijā tiktu pieņemts Naktsmiera likums. Ko tas nozīmē?

– Mēs cenšamies aizsargāt ne tikai savas, bet arī ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesības uz atpūtu, miegu un izgulēšanos naktī. Lai tas būtu iespējams, aicinām Saeimu sākt darbu pie normatīva izstrādes, kas noteiktu, ka klusuma periods sākas pulksten 23.00 un ilgst līdz sešiem rītā. Tas nepieciešams, lai cilvēki pirms darba varētu pilnvērtīgi izgulēties. Un ne tikai Rīgas centra iedzīvotājiem, bet arī cilvēkiem Rīgas apkaimēs, piemēram, mūsu Ķīpsalā, gada siltajā sezonā nav nevienas klusas nedēļas nogales.

– Kurš jums traucē gulēt?

– Saprotiet, tagad troksnis galvaspilsētā vispār nekādi netiek ierobežots. Turklāt visbiežāk galvaspilsētas iedzīvotāju naktsmieru traucē izklaides vietas, no kurām līdz pat rīta gaismai dārd skaļa mūzika. Arī dažādi pasākumi un koncerti Rīgā bieži notiek bez skaņas un laika ierobežojumiem. Mēs dzīvojam uz salas Daugavas kreisajā krastā, bet dzirdam skaļu mūziku no Rīgas ielas kafejnīcām un Andrejsalas restorāniem, it kā muzikanti spēlētu nevis otrpus upes, bet tieši mūsu pagalmā! Rezultātā mēs, Ķīpsalas iedzīvotāji, nevaram gulēt.

– Cik bieži tas notiek?

– Vasarā un arī tagad Andrejsalā vienmēr ir ballītes, cilvēki priecājas līdz rītam. Turklāt mūzika dārdina tik skaļi, ka, mēģinot aizmigt savā dzīvoklī Ķīpsalā, varu ne tikai pazīt dziesmu, kas skan, bet saprast arī vārdus. Un arī to, kad muzikanti spēlē šķērsām. Nu, vai jums šķiet, ka šādos apstākļos ir iespējams gulēt?

Vai policija ir bezspēcīga?

–Vai esat iesniegusi sūdzību kādā valsts iestādē?

– Ilgu laiku mēs centāmies aizmigt, ignorējot regulāro nakts troksni. Traucēt policiju, kas nodarbojas ar svarīgākām lietām, – ķer narkotiku tirgotājus, laupītājus un slepkavas – negribējās. Kad aitu skaitīšana nelīdzēja un no nervu spriedzes un pastāvīga miega trūkuma biežākas kļuva galvassāpes un paaugstinājās asinsspiediens, es neizturēju – saucu policiju.

– Vai tas palīdzēja?

– Diemžēl ne. Naktīs vairākkārt zvanījām policijai, taču nekādu palīdzību nesaņēmām.

Taču varu pastāstīt, kā likumsargi reaģē uz šādiem izsaukumiem. Pēc zvana uzreiz saka, ka visas ekipāžas ir izbraukumā, taču, ja piekritīsim pagaidīt, pēc stundas vai divām uz mūsu dzīvokli atsūtīs brigādi, lai pašvaldības policisti paši pārbaudītu, cik lielā mērā mēs ciešam no skaļās mūzikas. Respektīvi, gan manai meitai, kura šajā briesmīgajā troksnī ar grūtībām ir aizmigusi, gan man, kas visiem spēkiem cenšos aizmigt, ir jāceļas, jāsaģērbjas un jāgaida policija, lai viņi varētu pārbaudīt, vai mums patiešām ir neiespējami gulēt. Nu, nopietni? Nenoturos un likumsargiem uzdodu pretjautājumu: „Vai tiešām es esmu vienīgā, kas jums zvana šī iemesla dēļ?” uz ko saņemu mierīgu atbildi: „Protams, nē, mums zvana ļoti daudz cilvēku! Taču gandrīz neviens nepiekrīt gaidīt policijas ekipāžu, lai varētu atbraukt un novērtēt trokšņa līmeni.” Vai policistiem nebūtu saprātīgāk pašiem doties uz Andrejsalu pārbaudīt tur mūzikas skaļumu un vajadzības gadījumā palūgt restorāna administrācijai klusināt mūziku? Taču tas netiek darīts. Rezumējot varu teikt, ka likumsargi uz šāda veida sūdzībām reaģē ļoti formāli.

Piemēram, man palūdza konkrēti nosaukt, kurš no pieciem naktsklubiem Andrejsalā man traucē gulēt. Pretjautājums – kā to noteikt no Ķīpsalas? Vai arī mūsu kārtības sargi iesaka mums naktī doties paskatīties, kurš spēlē skaļāko mūziku, un iesaistīties ar viņiem konfliktā? Galu galā varbūt tas tomēr ir policistu uzdevums – iet un izzināt, kurā no piecām iestādēm mūzika ir skaļāka nekā pārējās? Tā vietā, lai šādus uzdevumus uzdotu risināt iedzīvotājiem? Godīgi, pēc šādas reakcijas vairs nekautrējamies zvanīt policijai – lai viņi atrod laiku starp laupītāju un zagļu tvarstīšanu un aizstāv arī mūsu intereses. Cita neviena, pie kā vērsties, mums arī nav.

– Kāds ir oficiālais iemesls, kāpēc jums tiek liegta palīdzība?

– Īsāk sakot, policija atrunājas ar normatīva trūkumu, uz kura pamata nepārprotami varētu saukt pie atbildības par skaļu mūziku restorānos, kafejnīcās un dzīvojamajās ēkās nakts laikā. Vārdu sakot, labprāt palīdzētu, bet rokas ir sasietas. Jā, ir Piesārņojuma likums, kas paredz arī iedzīvotāju aizsardzību no trokšņu piesārņojuma, bet izklaides vietu troksnis šajā likumā neietilpst, kā mums paskaidroja policisti. Juridiskās personas – firmas un uzņēmumus – varētu sodīt par sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu, tai skaitā skaļu mūziku. Tikai, lai vainīgos sauktu pie atbildības pēc šī Administratīvo pārkāpumu likuma panta, ir jāiegulda liels darbs – jāsavāc nepieciešamie pierādījumi, kas nozīmē laika un pūļu tērēšanu informācijas nokaidrošanā.

– Vai palīdzējāt policijai vākt pierādījumus?

– Jā gan! Es pat ierakstīju ballīšu troksni diktofonā. Video fails ir jāieraksta, izmantojot speciālo Rīgas pašvaldības policijas aplikāciju, un jānosūta tieši caur aplikāciju. Mēs to jau esam darījuši daudzas reizes. Taču, neraugoties uz pierādījumu un liecību daudzumu, kā redzams, ar šādu gadījumu izmeklēšanu likumsargi nesteidzas.

Pietiekami neizgulējušies, nevaram pilnvērtīgi strādāt!

– Vai jūsu iniciatīva cīnās tikai ar skaļu mūziku no kafejnīcām?

– Nē, iedzīvotāji no citām galvaspilsētas apkaimēm sniedz ziņas par visdažādākajiem trokšņiem: sūdzības ir par motociklu rūkoņu vai naktīs driftējošām automašīnām. Rezultātā cilvēki gan Rīgas centrā, gan apkaimēs vai nu nevar aizmigt vispār, vai arī viņu miegs pastāvīgi tiek traucēts dažādu trokšņu dēļ. Protams, rezultātā viņi neguļ pietiekami daudz un nākamajā dienā nav spējīgi pilnvērtīgi strādāt. Cilvēks, kurš naktī nav atpūties, ir uzņēmīgāks pret dažāda veida traumām darbā, un, braucot uz darbu, viņa uzmanība ir notrulināta, un tas rada nelaimes gadījumu risku.

– Par ko vēl cilvēki sūdzas, spriežot pēc saņemtajām vēstulēm?

– Viņi raksta ne tikai mūsu iniciatīvai, bet arī vienkārši dalās ar problēmām sociālajos tīklos. Piemēram, mēs lasām šādas sūdzības: zem mūsu logiem līdz trijiem naktī strādāja celtniecības tehnika, šausmīgā trokšņa dēļ nebija iespējams gulēt. Vai cita sūdzība: blakus privātmājai uzceltajā noliktavā visu nakti tiek izkrauti produkti no saldētavām. Kādam ir tāda pati problēma kā mums – netālu no mājas tiek rīkoti koncerti līdz trijiem naktī. Piemēram, man šāds troksnis rada nepanesamas galvassāpes, paaugstinājies asinsspiediens un līdz ar to arī nespēja pilnvērtīgi strādāt visu nākamo dienu. Iespējams tie, kuriem ir labāka veselība, kaut kā tiek galā, bet ko darīt vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar sliktāku veselību? Viņi vienkārši ir bezspēcīgi pret šādiem trokšņa uzbrukumiem! Un es viņus saprotu tik labi kā neviens cits.

„Celsim prasību tiesā!”

Cīnītāji pret trokšņošanu naktīs jau apdomā iespēju celt pret pašvaldību prasību tiesā vai vērsties prokuratūrā, ja reiz zvanīšana policijai nedod nekādus rezultātus:

– Rīgas pašvaldība, piemēram, saskaņo ballīti līdz pulksten trijiem naktī, tādā veidā klaji ignorējot manas, mana bērna un ļoti daudzu citu cilvēku tiesības uz pilnvērtīgu nakts miegu un pienācīgu atpūtu. Taču liek mums saprast: jūs šodien nevarēsiet gulēt līdz pulksten trijiem naktī, bet būs jāklausās šī brīnišķīgā mūzika neatkarīgi no jūsu vēlmes to darīt! Tam vienkārši ir jādara gals ar juridiskiem līdzekļiem.

Tikmēr tautas līdzdalības portālā manabalss.lv ikviens var atbalstīt iniciatīvu pieņemt Naktsmiera likumu. Atgādinām, ka iniciatīvu var parakstīt tikai Latvijas pilsoņi.

Galvaspilsētas likumsargi informē, ka Rīgas pašvaldības policija 2022. gadā saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus iedzīvotāju sūdzību par trokšņošanu.

„Mērām trokšņa līmeni liftā, bet nedarām to ielas kafejnīcās”

Valsts veselības inspekcijas pārstāve Saiva Luste situāciju komentē šādi:

– Jau 2014. gadā valdība pieņēma īpašus noteikumus Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība, taču uzreiz uzsveru, ka noteikumos pieļaujamā trokšņa līmeņa normas neattiecas, piemēram, uz remontdarbiem, kas tiek veikti laika posmā no pulksten 7.00 līdz 21.00, un būvdarbiem, kas saskaņoti ar vietējo pašvaldību.

– Ja iedzīvotāji naktīs cieš no pārmērīga trokšņa, kā var palīdzēt Veselības inspekcija?

– Saņemot iesniegumu, mūsu inspekcija var pārbaudīt ar fizisko personu saimniecisko darbību saistītos trokšņa avotus. Piemēram, varam izmērīt, vai iedzīvotājus netraucē nepārtraukts trok­snis, ko rada tuvējā veikala ventilācijas iekārta, saldētavas, kompresori vai dzīvojamās mājas lifti.

– Ko darīt, ja sūdzība attiecas uz mūziku?

– Mēs nemērām mūzikas skaļuma līmeni ielu kafejnīcās vai kaimiņu dzīvoklī. Par to jāsūdzas pašvaldībā (tas nozīmē, pašvaldības policijā, – red. piezīme).

– Cik daudz sūdzību par troksni saņemat?

– 2022. gadā saņemti 94 iesniegumi, 2021. gadā – 118, 2020. gadā – 107, 2019. gadā – 86. Interesanti, ka pandēmijas laikā, kad iedzīvotāji vairāk atradās mājās, sūdzību skaits pieauga.

– Par ko sūdzas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji?

– Visbiežāk iesniegumus saņemam no cilvēkiem, kuru dzīvokļi atrodas virs siltummezgla vai netālu no kāda pārtikas preču uzņēmuma ventilācijas iekārtas vai kondicioniera. Sūdzības par troksni sūta ostas uzņēmumu tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji, – piemēram, par metāllūžņu kravu vai kokmateriālu pārkraušanu, vai par troksni, ko rada veikaliem piegādāto preču izkraušana un iekraušana. Arī dzīvojamajai ēkai garām braucošie trolejbusi rada nepatīkamu troksni, tāpat kā jebkuri ceļu remontdarbi, kas saistīti ar ceļa segumu vai sliežu nomaiņu. Ir pat sūdzības par tuvējo baznīcu zvanu skaņām. Diskomfortu iedzīvotājiem rada arī kaimiņu vai atkritumu izvešanas uzņēmumu darbinieku radītais troksnis, kravas automašīnu kustība, operatīvais transports ar sirēnām jebkurā diennakts laikā un daudz kas cits.

– Ko jūsu inspekcija dara, kad tā saņem sūdzību?

– Katrs iesniegums tiek individuāli izskatīts, iesaistot attiecīgās institūcijas, piemēram, būvvaldi vai mājas apsaimniekotāju. Mēs meklējam trokšņa cēloņus un cenšamies panākt situācijas maiņu.

– Vai ir iespējams vienoties ar tuvējo veikalu, lai tas izslēgtu skaļu kondicionieri?

– Vairumā gadījumu uzņēmumu īpašnieki brīvprātīgi reaģē un veic izmaiņas, mazinot trokšņa līmeni.

– Vai jūsu darbinieki paši mēra trokšņa līmeni?

– Dažos gadījumos – jā. Piemēram, 2022. gadā veicām sešus trokšņa līmeņa mērījumus, kas saistīti ar dažādu iekārtu darbību. Trīs gadījumos pārkāpumi tika faktiski konstatēti. 2021. gadā no deviņiem pārbaudītajiem gadījumiem pārkāpumus konstatējām četros, bet 2020. gadā no 11 gadījumiem – četros konstatējām neatbilstību standartiem. Visos gadījumos, kad tika atklāts paaugstināta trokšņa avots, atbildīgajām personām tika uzdots nodrošināt situācijas noregulēšanu atbilstīgi standartiem.

2023. gada pirmajos sešos mēnešos saņemtas 49 sūdzības par dažāda veida trokšņiem, taču tikai vienā gadījumā sūdzībā minētie fakti reāli apstiprinājušies. Vērts ņemt vērā, ka Veselības inspekcija veic trokšņa līmeņa kontrolmērījumus ar aizvērtām durvīm un logiem.

Ko dara valdība?

2023. gada jūnijā tika grozīts Administratīvo pārkāpumu likums, paredzot iespēju sodīt juridiskas personas par sabiedriskās kārtības noteikumu un valsts valodas lietošanas noteikumu pārkāpšanu. Teorētiski tiek pieļauta arī iespēja sodīt par trokšņošanu, taču praksē trokšņa radītāji paliek bez soda un turpina trokšņot.

Rīgas pilsēta pagājušā gada jūlijā izdarīja dažus grozījumus noteikumos par kafejnīcu un restorānu vasaras terašu darbību, taču Vides un reģionālās attīstības ministrija šos grozījumus vēl nav apstiprinājusi.

Ekonomikas ministrijas vadībā 2023. gada jūnijā tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu priekšlikumus pārāk liela trokšņa ierobežošanai. Tikai šajā darba grupā galvenokārt ietilpst trokšņa radītāji – izklaides vietu vadītāji un pasākumu organizatori, kam iedzīvotāju tiesības nav prioritāte, norāda iniciatīvas autori.

Ko saka iedzīvotāji?

Viedoklis „PAR”

Ziepniekkalna iedzīvotāja Anita Bērziņa dalās ar savu stāstu par troksni:

– Dzīvoju deviņstāvu mājā Ozolciema ielā. Šķita, ka tas ir kluss guļamais rajons. Taču, kas to deva! Augšstāva kaimiņi vienkārši nedeva mieru – reizēm viņi trakoja tā, ka skanēja visa kāpņu telpa. Viņi vai nu dzer un lamājas visu nakti, vai arī kaujas tā, ka sienas un mēbeles trīc. Kādu nakti troksnis bija tik skaļš, ka es vienkārši nobijos, ka viņi viens otru nositīs, neizturēju – izsaucu policiju.

Varas pārstāvji nebija pārāk priecīgi par manu zvanu, tomēr apsolīja ierasties un tikt skaidrībā. Man ieteica visus trokšņus ierakstīt mobilajā telefonā – kā lietiskos pierādījumus gadījumam, ja tiks ierosināta lieta. Par laimi, es policiju sagaidīju un augšstāvā tajā laikā visi vēl bija dzīvi. Izrādās, ka trokšņotāji policijai bija melojuši, ka skatījušies seriālu pilnā skaļumā ar stereo efektu, kādēļ, pēc viņu teiktā, kaimiņiem radusies sajūta par nebijušu kautiņu. Gods kam gods, pēc šī incidenta līdzīgus seriālus vairs nedzirdējām. Tātad manā gadījumā vienkārša policijas ierašanās palīdzēja tikt galā ar problēmu. Labprāt atbalstīšu Naktsmiera likumu!

Viedoklis „PRET”

Romāns Morozovs pēc profesijas ir jūrnieks. Darba specifikas dēļ viņam nereti nākas sešus mēnešus pavadīt reisā atklātā jūrā.

– Atgriežoties mājās, es gribu labi atpūsties: doties uz restorānu, naktsklubu vai boulinga zāli. Atpūsties, dejot, noņemt spriedzi. Gandrīz visos klubos skan skaļa mūzika. Nu ko tad jūs gribējāt? Lai tūristi vai vietējie atpūtnieki pilnīgā klusumā sēdētu pie kafijas tases kafejnīcā vai restorānā?

Saprotu arī tos, kuri vēlas atpūsties pēc smagas darba dienas mierā un klusumā. Bet ko iesākt? Mums jāmeklē kompromiss. Un tas būtu jādara pilsētas iestādēm. Ja Rīgas centrā tiks aizliegta naktsdzīve – restorāni, kafejnīcas, klubi un citas izklaides vietas tiek aicinātas klusināt mūziku vai vispār beigt trokšņot, kurš tad brauks uz Latviju? Rīga piesaista tūristus ar savu naktsdzīvi, iespēju salīdzinoši lēti atpūsties un relaksēties trokšņainā naktsklubā. Tāpēc mums ir jāmeklē kāds vidusceļš. Varbūt, ka ir iespējams noteikt visiem pieņemamu trokšņa slieksni.

Ja gribam gulēt klusumā, varbūt nevajadzētu dzīvot Rīgas centrā? Varbūt prātīgāk ir pirkt vai īrēt dzīvokli apkaimē – tālāk no Vecrīgas un tās naktsdzīves? Savā dzīvoklī vai mājā var parūpēties par maksimālu skaņas izolāciju no ārējiem trokšņiem. Tas, protams, prasīs zināmas investīcijas, taču veselība jebkurā gadījumā ir dārgāka.