Vai no dzīvokļa var izlikt ģimeni ar bērniem?

Šajā neskaidrību pilnajā laikā, kad nav paredzami izdevumi par apkuri ziemā, cilvēki baidās zaudēt dzīvokļus 

„Šovasar mēs saņemam gandrīz jau „ziemas” rēķinus par dzīvokli,” raksta Liene Liepiņa. „Par divistabu dzīvokli Pļavniekos rēķins pieaudzis līdz 100 eiro. Agrāk vasaras mēnešos mēs spējām sakopot spēkus un apmaksāt parādus, kuri uzkrājušies ziemā. Tagad tas ir nereāli, tāpēc man tā arī „karājas” pagājušā gada parāds 800 eiro apmērā. Ja esmu invalīde un man ir divi nepilngadīgi bērni, vai mūs varētu izlikt no dzīvokļa?”

Komentē jurists Deniss Gorba:

– Dzīvokļa īpašnieku izlikšanu no viņiem piederošā dzīvokļa regulē Dzīvokļa īpašuma likums. Saskaņā ar šo normatīvo aktu katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums apmaksāt komunālos maksājumus un izdevumus, kas saistīti ar mājokļa apsaimniekošanu. Ja dzīvokļa īpašnieks ilgstoši nemaksā par dzīvokli un nesedz saņemto komunālo pakalpojumu izmaksas, tad pārvaldnieks var sniegt prasību tiesā par konkrētās parāda summas piedziņu.

Turpmāk lēmumu par parāda piedziņu pieņem tiesa. Šo lēmumu parādniekam ir tiesības pārsūdzēt apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja pat viņš iesniegs šādu sūdzību, pēc dažiem mēnešiem apgabaltiesa, visticamāk, pieņems lēmumu par parāda piedziņu. Ja neiesniegs, stāsies spēkā pirmās instances tiesas spriedums.

■ ■ ■

– Kas apmaksā tiesas izdevumus?

– Vispirms tos apmaksā prasītājs, kurš iesniedz prasību tiesā. Ja viņš uzvar, tad tiesas izdevumi būs jāsedz zaudētājai pusei.

Prasītājam savā prasībā jānorāda, ka viņš vēlas no parādnieka piedzīt ne tikai parādu par dzīvokli, bet arī  visas ar tiesvedību saistītās izmaksas. Ja viņš to aizmirsīs, tad uzvaras gadījumā tiesas izdevumi atmaksāti netiks.

– Vai lēmums par parāda piedziņu stājas spēkā uzreiz?

– Nē, tas stājas spēkā 30 dienas pēc tiesas sprieduma pasludināšanas. Pēc tam dzīvokļa īpašniekam tiek dotas vēl 10 dienas tiesas sprieduma labprātīgai izpildei, tas ir – parāda samaksai. Ja dzīvokļa īpašnieks labprātīgi nemaksā, tad prasītājs, tas ir, pārvaldnieks, sprieduma izpildei pieaicinās zvērinātu tiesu izpildītāju.   

Jāņem vērā – ja lieta nonāks līdz tiesu izpildītājam, parāda summa pieaugs vēl par vismaz 25–30%, jo nāksies apmaksāt ar tiesas sprieduma izpildi saistītos izdevumus.

– Tātad, ja cilvēks brīvprātīgi samaksās parādu, summa būs mazāka?

– Jā, viņam būs jāsamaksā tikai parāda summa un tiesas izdevumi. Šajā posmā vēl ir iespēja vienoties ar pārvaldnieku par parāda apmaksu pēc grafika.

■ ■ ■

– Pieņemsim, ka lieta nonākusi līdz tiesu izpildītājam. Kas notiek tālāk? Cilvēku izliks no dzīvokļa?

– Tas nav obligāti. Tiesu izpildītājs prasa nevis dzīvokli, bet parāda samaksu. Viņš pārbauda, vai parādniekam ir cita manta (zeme, vasarnīca, mašīna), un piedāvā to pārdot. Vai vērš piedziņu uz parādnieka finanšu līdzekļiem – algu vai pensiju.

– Ja cilvēkam pensija ir 300 eiro, bet parāds par dzīvokli ir 3000 eiro, viņš var vienoties ar tiesu izpildītāju un izmaksāt parādu pēc izveidota grafika?

– Tas nav tik vienkārši. Saskaņā ar likumu tiesu izpildītājs nedrīkst piedzīt parādu no cilvēka ienākumiem – algas vai pensijas, ja tā nesasniedz minimālās algas apmēru, kas patlaban ir 500 eiro. Cilvēks var solīt, ka labprātīgi maksās daļu no parāda, bet tiesu izpildītājam šis solījums obligāti nav jāpieņem. Šādā gadījumā viņam ir tiesības vērst piedziņu uz dzīvokli.

Gadās, ka par nosacīti nelielu parādu 5 tūkstošu eiro apmērā cilvēks zaudē dzīvokli, kas maksā desmit reižu dārgāk, piemēram, 50 tūkstošus eiro.

Pēc tiesas lēmuma spēkā stāšanās parādnieks var pieteikties tiesā, ja viņam bijuši pamatoti iemesli, kuru dēļ izveidojies parāds, piemēram, ja viņš smagi slimojis, teiksim, gulējis slimnīcā. Divu mēnešu laikā viņa iesniegumu izskatīs. Parāda summu, iespējams, sadalīs vairākās daļās.

Tiesa gan, tiesa atbild par to, lai līdzsvarotu parādnieka un prasītāja intereses, kas prasa parāda apmaksu. Ja mājas pārvaldnieks ir uzvarējis tiesā, bet parāda atmaksu saņems tikai pēc četriem gadiem, diez vai viņam tas šķitīs interesanti.

■ ■ ■

– Ja dzīvokļa īpašniekam ar lielu parādu ir mazi bērni vai viņš ir trūcīgs, invalīds vai pensionārs – viņu var izlikt no dzīvokļa?

– Šī doma cilvēku galvās ir dzīva kopš 90. gadiem, kad parādnieku vidū valdīja nesodāmības izjūta. Viņi teica: „Mums ir bērni, mūs neviens neaiztiks!” Un viņiem baidījās ķerties klāt. Tagad ir citi laiki – no dzīvojamās telpas ir tiesības izlikt arī ģimenes ar bērniem un invalīdus. Ja parādnieks ir darbnespējīgs invalīds, pensionārs, daudzbērnu ģimenes galva, viņam droši vien jau būs maznodrošinātās personas statuss. Ja viņš nevarēja samaksāt par dzīvokli, viņam vajadzēja vērsties sociālajā dienestā pēc dzīvokļa pabalsta. Ja laikus nav vērsies pēc palīdzības, tad, kā saka, pats ir savas nelaimes kalējs.

– Vai pēc dzīvokļa pārdošanas izsolē naudas atlikumu atdos parādniekam?

– Protams, tikai no šīs summas tiks noņemts parāda apmērs apsaimniekotājam, kā arī tiesu izpildītāja izmaksas, dzīvokļa vērtēšanas, izsoles rīkošanas un valsts nodevas izmaksas. Izsolēs dzīvokļi tiek pārdoti par zemākām cenām, nekā tie reāli maksā tirgū, tāpēc atlikums var būt ļoti mazs.

■ ■ ■

– Liene nav uzrakstījusi, vai ir dzīvokļa īpašniece. Kā notiek īrnieka izlikšana?

– Ar īrnieku viss ir vienkārši. Viņam ir pienākums maksāt par dzīvokli saskaņā ar noslēgto līgumu – tas ir rakstīts Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā. Tur norādīts, ka iznomātājs var izbeigt īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu ilgāk par diviem mēnešiem, tomēr īres līguma izbeigšana joprojām notiek tikai ar tiesas spriedumu.

– Ja nomniekam ir nepilngadīgi bērni vai viņš ir invalīds – viņu tomēr var izlikt no dzīvokļa?

– Jā, iespējams. Atbilstoši vecajam īres likumam par maznodrošināta vai trūcīga cilvēka vai viņa ģimenes izlikšanu tiesai vajadzēja informēt pilsētas pašvaldību. Tas tika darīts, lai šāda ģimene varētu, piemēram, saņemt mājokli no pašvaldības.

Jaunā likuma redakcija (stājās spēkā ar 2021. gada 1. maiju) ir skarbi vienkārša – īrnieks vai nu maksā, vai ne, un nevienam nerūp nemaksātāja gaidāmā izlikšana.

■ ■ ■

– Vai kādam pēc izlikšanas var būt tiesības saņemt mājokli no pašvaldības?

– Jā, ja viņš atbilst kritērijiem uzņemšanai dzīvokļu rindā un pašvaldībai ir kāds brīvs dzīvoklis, ko tā var piedāvāt. Piemēram, maznodrošinātai sievietei ar nepilngadīgiem bērniem ir lielāka iespēja saņemt no pašvaldības vismaz mājokli ar daļējām ērtībām nekā vientuļam darbspējīgam vīrietim.

– Ja īrnieks ir trūcīgs invalīds vai pensionārs, viņam arī būs priekšrocības?

– Viņam jau savlaicīgi vajadzēja vērsties savas pilsētas sociālajā dienestā pēc dzīvokļa pabalsta. Protams, arī invalīdu var izlikt no dzīvokļa, bet, ja tas notiks un viņš atbildīs kritērijiem uzņemšanai dzīvokļu rindā, viņam varētu piešķirt sociālo dzīvokli.

– Ja īrnieks nepiekrīt izlikšanai, vai viņu var izlikt, iesaistot policiju?

– Dzīvokļa saimniekam nav jāprasa īrnieka atļauja. Ja īrnieks neatbrīvo dzīvokli un ir parādā divus vai vairāk mēnešus, saimniekam ir jāsniedz pieteikums tiesā. Mēs nedzīvojam Mežonīgajos rietumos, un policija var rīkoties, pamatojoties uz tiesas spriedumu.