„Mums tādi izdevumi nav pa kabatai!”

Jauna ģimene no Rīgas iekļuva nepatikšanās saistībā ar balkona stiklojumu. Kā izvairīties no milzīgiem tēriņiem un naudas soda?

Rīdzinieka Vitālijs Dubova ģimene, kurā ir 3 un 6 gadus veci bērni, dzīvo Zolitūdes mikrorajonā Rīgā. Pagājušajā gadā viņš no pašvaldības saņēma laimīgo vēstuli attiecībā uz aizstiklotu lodžiju, kurā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta inspektors dzīvokļa īpašniekam pieprasīja demontēt nelikumīgu aizstiklojumu, pretējā gadījumā Vitālijam draudēja nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana piecpadsmitkārtīgā apmērā. „Es nezinu, kur ņemt tādu naudu,” saka Vitālijs un atklāj, ka trīsistabu dzīvokli 119. sērijas mājā iegādājies pirms pieciem gadiem.

– Dzīvoklim nebija nekādu apgrūtinājumu, tādēļ nekas neliecināja par nepatikšanām, līdz 2021. gadā es saņēmu vēstuli no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, kurā bija teikts, ka pašvaldības ierēdņi saņēmuši anonīmu ziņojumu no kāda iedzīvotāja par to, ka manā dzīvoklī Paula Lejiņa ielā 20 it kā veikta patvaļīga būvniecība.

– Kā jūs reaģējāt?

– Tā kā mēs savā dzīvoklī neko neesam pārbūvējuši, protams, vainīgi nejutāmies, tādēļ droši uzaicinājām inspektoru no Pilsētas attīstības departamenta, lai viņš uz vietas pārliecinātos, ka nekādas nelikumīgas būvniecības mūsu mājoklī nav bijis. Liels bija mūsu pārsteigums, kad inspektors pēc apsekojuma paziņoja, ka lodžija ir iestiklota nelikumīgi, kā arī bez saskaņošanas, tātad – nelikumīgi, nojaukta viena no sienām starp istabām. Šīs pārbūves rezultātā sākotnējais četristabu dzīvoklis kļuvis par trīsistabu, kas, departamenta inspektora ieskatā, ir prettiesiski.

Mūsu iebildumi, ka visas šīs izmaiņas veikuši iepriekšējie dzīvokļa īpašnieki, turklāt tās atspoguļotas dzīvokļa inventarizācijas plānā, inspektoru stipri izbrīnīja. Viņš paziņoja – ja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta arhīvā neatradīsies ziņas par šādu projekta izmaiņu saskaņojumu, būvniecība saglabās statusu – patvaļīga. Protams, ka arhīvā nekādas ziņas neatradās.

– Ko tas nozīmē jūsu ģimenei?

– Tas nozīmē, ka mums atbilstoši Pilsētas attīstības departamenta inspektora paustajam šī iepriekšējo īpašnieku patvaļība dzīvokļa pārbūvē ir jānovērš – par saviem līdzekļiem jādemontē lodžijas aizstiklojums, kas uzbūvēts pirms vairākiem gadiem, kā arī jāatjauno siena starp istabām.

– Vai tiešām nepastāv alternatīvs risinājums, piemēram, panākt iepriekš veikto darbu legalizāciju? Varbūt dokumenti kaut kur ir pazuduši?

– Alternatīva ir – pasūtīt projektu lodžiju aizstiklojumam, saskaņot to ar visiem iedzīvotājiem un tādā veidā legalizēt to, kas jau sen ir pārbūvēts. Tikai šim nolūkam jāsasauc visi mājas dzīvokļu īpašnieki uz kopsapulci vai aptauju un jāsaņem 51% balsu. Turklāt būs jāatrod arhitekts, kurš šādu projektu uzzīmēs, un jāapmaksā viņa pakalpojumi.

– Sevišķi uzmundrinoši tas neizklausās. Kāds termiņš jums tika dots, lai tiktu galā ar citu cilvēku  nelikumīgas būvniecības izraisītajām sekām?

– Tam visam mums deva pārāk maz laika – vienu gadu. Šajā laikā mums uzdoto paveikt neizdevās, tādēļ 2022. gada martā mēs saņēmām nākamo vēstuli no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, kurā mūs brīdināja par gaidāmo nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu līdz 3%, ja izvirzītie nosacījumi nebūs izpildīti. Tas nozīmē, ka gada laikā mums nekustamā īpašuma nodokli nāksies samaksāt aptuveni tūkstoš eiro apmērā – par dzīvokli sērijveida projektā.

– Kāds, pēc jūsu domām, ir reālākais risinājums, ja tāds pastāv? Kādu lēmumu pieņemsiet?

– Mums abi risinājumi ir finansiāli šokējoši, jo esam ģimene ar diviem mazgadīgiem bērniem. Atjaunot iepriekšējo īpašnieku nojaukto sienu un demontēt aizstikloto lodžiju izmaksās ne mazāk par 10 000 eiro. Nolīgt arhitektu, pasūtīt projektu un pēc tam to saskaņot, kas neizbēgami radīs tālāku pārbūvi, arī maksās ne mazāk kā 5000 eiro vai pat dārgāk. Mūsu ģimenei tās ir nopietnas finansiālas izmaksas, jo neesam gatavojušies veikt kapitālu remontu pat ne tuvākajā nākotnē. Lai realizētu departamenta prasības, nāksies ņemt kredītu bankā un izmaksāt to gadiem.

Kā turklāt apmaksāt komunālos pakalpojumus, visas ģimenes paēdināšanu un citus izdevumus? Kā izdzīvot ģimenei, kurā strādā tikai viens apgādnieks, jo sieva audzina mazgadīgus bērnus. Uzskatu, ka tā ir laupīšana, īpaši ņemot vērā to, ka mēs nopirkām jau pārbūvētu dzīvokli. Nevienam no ierēdņiem, kuri darījumu nostiprināja zemesgrāmatā, redzēja izmaiņas projektā, kā arī inventarizācijas plānu, saņēma samaksātos nodokļus no pirkšanas–pārdošanas darījuma, nekādi jautājumi neradās.

– Varbūt pastāv iespēja pagarināt lēmuma izpildes termiņu?

– Pēc brīdinājuma vēstules saņemšanas mēs mēģinājām pagarināt priekšraksta izpildes termiņu uz vienu gadu, bet departamentā mums atteica, tomēr piešķīra četrus mēnešus seku novēršanai. Jau 2022. gada maijā mums ir vai nu jāiesniedz dokumenti par to, ka legalizācijas vai saskaņošanas process ir uzsākts, vai arī kārtējo reizi jālūdz sprieduma spēkā stāšanās atlikšana.

– Vai esat apsvēruši domu pārdot šo problemātisko īpašumu?

– Tā rīkoties nevaram, jo nevēlamies likt zem sitiena iespējamos jaunos īpašniekus.

– Jums draud tikai nekustamā īpašuma nodokļa  paaugstināšana vai arī naudas sods?

– Par laimi, mūs vairs nevar sodīt, jo pagājis noilguma termiņš – pārplānošana, izrādās,  veikta pirms 20 gadiem. Visvairāk mani izbrīna tas, ka nav atradušies pārbūvju saskaņošanas dokumenti departamenta arhīvā. Lielākais jautājums, kādā stāvoklī šis arhīvs ir? Ņemot vērā, ka darbinieki ir mainījušies, pat būvvaldes statuss arī mainījies, iespējams, daļa dokumentu vienkārši nav saglabājusies. Daudziem dzīvokļu īpašniekiem tas rezultējas ar nopietnām finansiālām problēmām.

Masveida pārbaudes sāksies pēc gada!

Šīs situācijas skaidrojumu lūdzām Rīgas domes Attīstības departamentā. Departamenta būvobjektu Kontroles nodaļas vadītāja Aija Melņikova brīdināja, kādas nepatikšanas draud dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir patvaļīgi aizstiklotas lodžijas.

Kam pārbaude notiks vispirms?

– Vai tiesa, ka tagad jebkurš dzīvokļa īpašnieks, kam aizstiklota lodžija, var gaidīt inspektoru no Rīgas domes Attīstības departamenta?

– Gluži tā tas nebūs. Plānotās pārbaudes galvaspilsētas mikrorajonu sērijveida māju dzīvokļos mēs sāksim tikai no 2023. gada janvāra. Atgādināšu, ka pandēmijas laikā nelikumīgas būvniecības noskaidrošana tika pārtraukta. 2021. gadā pārbaudes atjaunoja, bet tas skar tikai Rīgas vēsturisko centru. Tur galvenokārt tiek pārbaudīta māju fasāžu atbilstība projektam. Aizstiklotas lodžijas Rīgas vēsturiskajā centrā praktiski nav sastopamas, tomēr pārkāpumi ir: tie ir uz fasādes stiprināti gaisa kondicionētāju korpusi, ventilācijas ierīces vai satelītantenas.

– Kam no sērijveida māju dzīvokļu īpašniekiem jābaidās no pārbaudēm?

– Visiem tiem īpašniekiem, kuri aizstiklojuši savu lodžiju vai veikuši jebkādas citas pārbūves dzīvoklī bez projekta izstrādes un saskaņošanas.

– 2022. gadā viņu dzīvoklī inspektori neieradīsies?

– Šogad mēs Rīgas mikrorajonos rīkojam tikai atsevišķas pārbaudes, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām vai iesniegumiem.

– Šādas sūdzības saņemat bieži?

– Saņemam tās regulāri, bet speciālu sūdzību statistiku neveidojam. Ne vienmēr sūdzību saturs skar lodžijas, par tām kopumā iesniegumu ir mazāk. Lielākoties sūdzas iedzīvotāji, kurus neapmierina fasādes izskats vai kaimiņi, kas trokšņo un rada neērtības, jo veic būvdarbus, aizstiklojot lodžijas vai pārplānojot dzīvokli. Uz šādiem iesniegumiem esam spiesti reaģēt un pārbaudīt, vai viss notiek likuma ietvaros.

Sūdzību motīvi nav zināmi

– Vai ir gadījumi, kad kaimiņi viens par otru sūdzas aiz gara laika vai arī lai ieriebtu otram? Daudzas lodžijas taču ir aizstiklotas vēl pirms 15 vai 20 gadiem, it kā nav loģiski par to pēkšņi sūdzēties?

– Neņemos spriest, kādu motīvu vadīti ir sūdzību iesniedzēji. Viņi neatklāj patiesos nodomus, vienkārši izsaka aizdomas un lūdz pārbaudīt, vai viņu kaimiņi nepārkāpj būvniecības normatīvus. Mēs ievērojam Iesniegumu likumu, kurš nosaka, cik ilgā laika periodā mums jāreaģē un jāpārbauda.

– Ko jūs darāt, ja dzīvokļa saimnieks neielaiž pārbaudītājus?

– Atkarībā no konkrētās situācijas rīkojamies dažādi. Lai pārbaudītu, vai lodžija ir iestiklota, nav obligāti jāatrodas dzīvoklī, tas ir labi redzams arī no ārpuses. Ja runa ir par patvaļīgu pārplānošanu dzīvokļa iekšienē, ir gadījumi, kad saimnieki nevēlas laist inspektoru iekšā un visādi velk garumā šādas pārbaudes laiku. Tad mēs rakstām vēstuli, kurā lūdzam rast mūsu darbiniekam iespēju pārbaudīt iespējamās nelikumīgās būvniecības faktu noteiktā termiņā.

Kā aizstiklot lodžiju bez pārkāpumiem?

– Ja pārkāpums attiecas uz lodžijas aizstiklojumu, kā būvniecības inspektors, stāvot uz ielas, var konstatēt būvniecības normu pārkāpuma faktu, piemēram, 12. stāvā? Kā iespējams novērtēt stiklojuma atbilstību kopējam daudzdzīvokļu mājas projektam bez mērījumu veikšanas?

– Ja visi mājas iedzīvotāji ir pieņēmuši kopīgu lēmumu un pasūtījuši vienotu skiču projektu lodžiju stiklošanai visiem dzīvokļiem, kas ir vienīgais pareizais risinājums, jo ļauj iestiklot lodžijas vienotā standartā, tad šādā gadījumā lodžiju aizstiklošana par būvniecības normatīvu pārkāpumu netiek uzskatīta.

– Sanāk, ka inspektoram tikai jāpārliecinās, vai mājai ir šāds vienots projekts?

– Ja aizstiklošana tikusi veikta atbilstoši visām prasībām, tad tai jābūt dokumentētai – par to izdarīta ne tikai atzīme zemesgrāmatā, bet arī pilsētas Attīstības departamenta arhīvā ir jāglabājas ierakstiem par izmaiņām fasādes projektā un to saskaņošanu. Proti, gatavojoties objekta pārbaudei, inspektors noteikti pārliecināsies, kādi dokumenti par šo īpašumu ir departamenta arhīvā. Ja dokumentu nav, tie jāpieprasa dzīvokļa vai mājas īpašniekam.

Sods vai brīdinājums?

– Kāds sods draud cilvēkam, kurš lodžijas aizstiklošanu veicis patvaļīgi vai pārkāpis mājas saskaņoto vienotu stiklošanas projektu?

– Ne vienmēr par šādām darbībām tiek piemērots naudas sods. Administratīvās atbildības likums paredz pārkāpuma noilguma termiņu, kas būvniecības nozarē ir trīs gadi. Ja inspektors pēc kaut kādiem dokumentiem var pārliecināties, ka no nelegālās pārbūves vai lodžijas iestiklošanas brīža ir pagājuši ne mazāk par trim gadiem, tad saskaņā ar noilguma termiņa iestāšanos naudas sods par administratīvo pārkāpumu netiek uzlikts.

– Ko tas nozīmē dzīvokļa īpašniekam? Viņu turpmāk liks mierā?

– Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašnieku, kurš savu lodžiju aizstikloja, teiksim, deviņdesmitajos vai divtūkstošajos gados, ar naudas sodu nesodīs, tomēr sakārtot savu īpašumu prasīs tik un tā.

– Kādā veidā? Vai tas nozīmē, ka pat tādās vecās mājās dzīvokļu īpašniekiem nāksies demontēt lodžiju stiklojumus?

– Kārtība visiem viena, izņēmumi netiek paredzēti, turklāt stiklojumu demontāža ir tikai viens no risinājuma variantiem.

Pēc viena parauga

– Kādi vēl ir iespējamie risinājumi?

– Ja mājas iedzīvotāji ar balsu vairākumu vienojas, ka labāk lodžijas tomēr atstāt ar stiklojumu, viņiem būs jāpieņem kopīgs lēmums, jāapstiprina vienots stiklojuma projekts un visiem jāizbūvē stiklojums pēc vienota parauga.

– Tās taču ir milzīgas izmaksas!

– Jā, bet ēkai, to starpā arī lodžiju noformējumam, jāizskatās vienotā stilā.

– Vai šis noteikums attiecas tikai uz fasādes pusi vai arī tām lodžijām, kas iziet uz iekšpagalmu?

– Visām lodžijām noteikumi ir vienādi. (Jebkura veida balkonu stiklojumi šajos noteikumos vispār ir aizliegti – red. piezīme).

– Kā rīkoties, ja kādam no dzīvokļu īpašniekiem nav naudas lodžijas stiklošanai atbilstoši vienotajam projektam, ko saskaņojuši pārējie daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki? Vai viņu var piespiest veikt darbus neatkarīgi no viņa gribas?

– Protams, ne, taču viņam nāksies demontēt stiklojumu, atgūstot lodžijai tās sākotnējā projektā paredzēto izskatu.

– Bet šādā gadījumā māja tomēr neizskatīsies vienādi!

– Jā, šāda situācija var izveidoties, bet tur neko nevar darīt. Kādam lodžija paliks neiestiklota, iedzīvotājiem uz to ir visas tiesības, bet pārējiem tās tiks izbūvētas vienotā stilā.

– Kādēļ ir tik svarīgi savest kārtībā daudzdzīvokļu māju lodžijas?

– Tāda ir kārtība.

– Kādus vēl ietekmēšanas paņēmienus gatavojaties piemērot dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir bez projekta aizstiklotas lodžijas?

– Par patvaļīgi veiktu būvniecību var noteikt tādu soda mēru kā nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, tomēr tas tiek piemērots tikai tad, ja dzīvokļa īpašnieks ignorē brīdinājumus un norādītajā termiņā pat nesāk novērst pārkāpumu. Piebildīšu, ka pagaidām neviens no dzīvokļu īpašniekiem nav saņēmis šādu soda mēru.

– Kādā termiņā dzīvokļa īpašniekam jānovērš pārkāpumi, lai izvairītos no sankcijām?

– Tas ir aptuveni pusgads. Šajā laikā dzīvokļa īpašnieks var pasūtīt stiklojuma skici un saskaņot to ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Lai to izdarītu, viņam jāpanāk, lai tam piekristu 51% dzīvokļu īpašnieku. Ja norādītajā termiņā to objektīvi nav iespējams izdarīt, piemēram, neizdodas savākt vajadzīgo parakstu skaitu un novērst pārkāpumus, mēs varam pagarināt saskaņošanas termiņu vēl uz kādu laiku. Šim īpašniekam tikai jāsadarbojas – jāraksta iesniegums ar lūgumu pagarināt termiņu un norādīt tā iemeslus.

Nevienu uzreiz ar 700 eiro sodu nesodīs!

– Pieņemsim, ka dzīvokļa īpašnieks ir veicis nelikumīgu būvniecību nesen un nereaģē uz jūsu inspektora brīdinājumu. Kā reaģēsiet?

– Pat gadījumā, ja dzīvokļa īpašniekam dotais pusgads pārkāpuma novēršanai ir pagājis, tik un tā neviens uzreiz ar 700 eiro lielu sodu nesodīs. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu šādos gadījumos parasti uzliek piespiedu naudas sodu nelielā apmērā – 5 vai 25 eiro. Ja pēc tam īpašnieks tomēr neveic noteiktas darbības, piespiedu piedziņas summas apmērs pakāpeniski pieaugs. Mērķis ir piespiest dzīvokļa īpašnieku izpildīt departamenta pieņemto lēmumu.

Atzīšos godīgi – visā savas prakses laikā neesmu sastapusi tik milzīgu soda naudas apmēru. Lai piespiedu piedziņas summa sasniegtu 500–700 eiro, dzīvokļa īpašniekam Pilsētas attīstības departamenta lēmums jāignorē gadiem. Šo lēmumu izpildi kontrolē pilsētas Attīstības departamenta Juridiskās nodaļas darbinieki.

– Cik papildu spēku Attīstības departamentam būs nepieciešams, lai pārbaudītu visus Rīgas daudzstāvu namus un pēc tam kontrolētu lēmumu izpildi?

– Protams, tas prasīs lielus resursus, tāpēc mēs neveiksim pārbaudes visās mājās un neizvirzīsim sev neizpildāmus termiņus, piemēram, neapņemsimies līdz 2023. gada beigām pabeigt visas pārbaudes. Tieši pretēji, pārbaudes sāksim pakāpeniski un, cik vien spēsim, tās veiksim un kontrolēsim mūsu lēmumu izpildi.

– Vai jūs pieļaujat, ka vienas un tās pašas sērijas mājas vienā dzīvojamajā masīvā tik un tā izskatīsies pilnīgi atšķirīgas, jo katras mājas dzīvokļu īpašnieku pārstāvji var pieņemt savu projektu lodžiju aizstiklošanai?

– Jā, un pret to nevienam nav iebildumu. Galvenais, lai nami izskatītos vizuāli vienoti.