Nevaru normāli nomazgāt bērnu!

Ko darīt, ja mājā ir slikts ūdens spiediens? Ar šo jautājumu saskaras simtiem rīdzinieku, un tikai dažiem to izdodas atrisināt operatīvi, bez liekas nervu bojāšanas.

Pat veļas mazgājamā mašīna izslēdzas...

„Manā dzīvoklī ir ļoti vājš ūdens spiediens,” ar pieredzi dalās kāda sociālā tīkla Facebook grupas antiRNP dalībniece. „Ja atgriežu tikai vienu krānu, ūdens tek ar vidēju strūklu, bet, ja vienlaikus noskalo ūdeni tualetē, tad strūkla kļūst pavisam niecīga. Veļas mazgājamā mašīna izslēdzas, jo tai trūkst ūdens spiediena. Mēs ar kaimiņiem sūdzējāmies namu pārvaldei, mums atsūtīja santehniķus, kuru mērķis bija dokumentēt slikto ūdens spiedienu. Es atgriezu krānu virtuvē, man teica: „Jā, ūdens tek ar vidēji stipru strūklu, bet tas vismaz ir.””

Īsāk sakot, avārijas situāciju sievietes dzīvoklī meistari nefiksēja un neko neremontēja.

„Santehniķis ieteica mainīt stāvvadus, bet šos darbus jāapmaksā pašiem dzīvokļu īpašniekiem,” turpina mājokļa saimniece. „Ko man darīt? Es pat bērnu nevaru normāli nomazgāt. Mēs katru mēnesi remontdarbu uzkrājumiem no dzīvokļa samaksājam 17 eiro, vai tiešām apsaimniekotājam nepietiek naudas remontam?”

Vakaros ūdens nav vispār!

Rīdzinieki reaģēja uz šo sūdzību un sociālajā tīklā stāstīja savus stāstus. Piemēram, Konstantīns Suvorovs atzīst, ka līdzīgu problēmu nespēj atrisināt jau 20 gadus: „Es dzīvoju mājas piektajā stāvā, ūdens vakaros nav vispār, dienā karstais ūdens tik tikko tek. Apsaimniekošanas uzņēmuma santehniķi piedāvā veikt darbus par maniem līdzekļiem, par stāvvadu nomaiņu dzīvoklī prasa 300 eiro, un tas ir bez materiālu izmaksām.”

Tādu pašu situāciju savā dzīvoklī vēro Inese Muceniece: „Mēs gadiem ilgi ciešam no tā, ka vannas istabā nav ūdens. Divas veļas mazgājamās mašīnas ir pārdegušas nepietiekama ūdens spiediena dēļ. Ieiet dušā nav iespējams, jo kaut cik normāls ūdens spiediens ir tikai karstajā krānā. Apsaimniekotājs, protams, nekā nepalīdz.”

Visi darbi – par iedzīvotāju līdzekļiem

Pieredzējuši rīdzinieki dalās ar savu redzējumu problēmas risināšanai. Inese Liepiņa-Zakirova raksta: „Diemžēl, visticamāk, mājā jāmaina ne tikai aukstā un karstā ūdens stāvvadi, bet arī apakšējās sadales caurules. Iedzīvotājiem nav, kam sūdzēties par palīdzības trūkumu no namu pārvaldes, jo māja ar visām komunikācijām ir viņu īpašums un Rīgas namu pārvaldnieks ir tikai apsaimniekošanas uzņēmums.”

Inese Liepiņa-Zakirova atgādina arī likumā noteiktās prasības: lai sāktu stāvvadu nomaiņu mājā, dzīvokļu īpašniekiem jāsasauc kopsapulce vai jāorganizē aptauja un ar balsu vairākumu jāpieņem attiecīgs lēmums: „Protams, visi darbi notiks par mājas uzkrātajiem remontdarbu līdzekļiem. Situācija ir skumja, tomēr meklējiet savā mājā aktīvus cilvēkus un sāciet nodarboties ar kopīgiem remontiem paši. Lai izdodas!”

Prasiet plānu!

Pieredzējušais mājas vecākais Antonijs Vuičiks stāsta, kā organizēt stāvvadu nomaiņu mājā:

– Pirmais, ko iedzīvotājiem vajag darīt, ir uzstāt uz mājas apsekošanu. Iespējams, problēma ir ūdenssūkņa slikta darbība vai nepietiekama tā jauda.

Ja vaina tomēr ir aizaugušos stāvvados, tad es ieteiktu no pārvaldnieka vispirms pieprasīt ziņas par mājas uzkrājumu remontiem apmēru un iegūt remontdarbu plānu tuvākajiem gadiem.

Šo ziņu iegūšanai pietiek ar jebkura dzīvokļa īpašnieka iesniegumu pārvaldniekam ar lūgumu izsniegt apsaimniekošanas tāmi un remontdarbu plānu 2022. gadam. Ja māju apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks, tad remontdarbu plānu savai mājai klienti var atrast, reģistrējoties portālā e-parvaldnieks.lv.

Tālāk, ja plānu iegūt ir izdevies un mājai ir arī uzkrāti līdzekļi, jāskatās, kādi darbi ieplānoti. Var gadīties, ka apsaimniekotājs savā plānā 2022. gadam norāda, ka vēlas tērēt mājas naudu nevis stāvvadu nomaiņai, bet, piemēram, kāpņu telpu kosmētiskajam remontam.

Saprotams, ka kāpņu telpas var pagaidīt, taču stāvvadi ir svarīgāks mājas jautājums. Lai panāktu stāvvadu nomaiņu, dzīvokļu īpašnieki var organizēt aptauju vai sasaukt kopsapulci un nobalsot par prioritāšu maiņu remontdarbu plānā. Balsošanas protokolā skaidri jānorāda uzdevums pārvaldniekam: veikt izmaiņas mājas remontdarbu plānā un kā pirmo organizēt stāvvadu nomaiņu mājā.

Vislabāk lēmuma pieņemšanu organizēt rudenī, līdz novembra vidum, kad dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības apstrīdēt mājas apsaimniekotāja izveidoto remontdarbu plānu nākamajam gadam (remontdarbu plāns vienlaikus ar apsaimniekošanas tāmi nākamajam gadam mājas apsaimniekotājam jāpublicē līdz 15. oktobrim, jo pēc tam iedzīvotājiem ir dotas 45 dienas dokumentu apspriešanai un kopsapulces sasaukšanai grozījumu veikšanai – red. piezīme).

Tomēr godprātīgs mājas apsaimniekotājs iedzīvotāju grozījumus pieņem, ja par to izlemts pavasarī.

Kā pareizi uzkrāt un tērēt naudu?

– Ja iedzīvotāji noskaidro, ka mājai vispār nav vajadzīgo uzkrājumu, – turpina mājas vecākais, – tad ar kopsapulces lēmumu var uzdot pārvaldniekam izveidot remontdarbu tāmi un noteikt nepieciešamās iemaksas mājas uzkrājumu fondā. Lai izrēķina, kā iedzīvotājiem pēc iespējas ātrāk, piemēram, divu vai trīs gadu laikā, sakrāt remontam nepieciešamos līdzekļus.

Nomainīt stāvvadus ir dārgs remonts, tāpēc no personiskās pieredzes ieteikšu, ka vislabāk to veikt uz trīspusēja līguma (starp dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu, apsaimniekošanas uzņēmumu un būvkomersantu – red. piezīme) pamata. Lēmums par to, ka darbus veiks nevis apsaimniekošanas uzņēmums, bet uzņēmums uz trīspusēja līguma pamata mājas iedzīvotāju uzraudzībā, jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

– Trīspusējs līgums ir labs tādēļ, ka dzīvokļu īpašnieki paši var atrast darbu veicēju, kam ir vislabākais cenu piedāvājums, – saka Vučiks.

– Nezinu, kā tagad, bet vēl pirms diviem gadiem šādi varēja ietaupīt līdz 30% no remonta kopējām izmaksām.

Vēl viena priekšrocība darbam uz trīspusēja līguma pamata ir iespēja stāvvadu nomaiņu veikt pakāpeniski. Piemēram, māja iepriekšējā gadā uzkrājusi, nosacīti runājot, 10 tūkstošus eiro, un uzreiz tie ieguldīti komunikāciju nomaiņā pirmajā kāpņu telpā. Iedzīvotāji tur sāk normāli saņemt ūdeni un nav spiesti gaidīt, kamēr māja sakrāj visus 50–60 tūkstošus pilnīgai cauruļu nomaiņai. Turklāt santehniskie būvdarbi Latvijā pastāvīgi sadārdzinās, tādēļ ir jēga veikt tos pēc iespējas operatīvāk.

– Godīgi sakot, bez aktīvas iedzīvotāju iesaistes mājā nomainīt stāvvadus ir ļoti sarežģīti. Dzīvokļu īpašniekiem pašiem jābūt ieinteresētiem radikāli mainīt ūdensapgādes kvalitāti un ietaupīt naudu avārijas remontdarbiem, pretējā gadījumā vaimanas par sliktu spiedienu turpināsies mūžīgi, – savu stāstu nobeidz Antonijs Vučiks.