„Neesmu parādnieks!”

Ko darīt, ja par komunālajiem un sadzīves pakalpojumiem viss samaksāts, bet apmaksu prasa atkārtoti?

Daži cilvēki visai vieglprātīgi izturas pret rēķinu un čeku saglabāšanu. Viņi uzskata – ja rēķins ir apmaksāts, lieta ir nokārtota un visiem dokumentiem vieta atkritumu grozā. Izrādās, ka pat pēc vairākiem gadiem no cilvēka var atkal pieprasīt veca rēķina apmaksu. Kā pierādīt, ka attiecīgā summa jau samaksāta?

„Esmu visu samaksājis!”

Mūsu avīzes redakcijā vērsās pensionārs no Rīgas Aleksejs. Viņš pastāstīja, ka divu gadu laikā ir apmaksājis rēķinus par gāzes patēriņu, kurus viņam izrak­stījis uzņēmums Elektrum. Tā kā vīrietim nav interneta, rēķinus viņš apmaksājis veikalā vai tuvākajā bankas filiālē.

– Žēl, ka pret dokumentiem, kas apliecinātu apmaksu, esmu izturējies pavirši. Maksājumu uzdevumi ir saglabāti ne par visiem mēnešiem. Ja godīgi, tad par apmaksu apliecinošu čeku saglabāšanu es nedomāju līdz vienai dienai 2021. gadā, kad saņēmu vēstuli no parādu piedziņas kompānijas, kurā bija teikts, ka esmu parādā uzņēmumam Elektrum par divu gadu gāzes patēriņu.

Aleksejs zvanīja uz Elektrum un apliecināja, ka esot samaksājis. Viņam piedāvāja atsūtīt maksājumu apliecinošo dokumentu fotogrāfijas uz uzņēmuma e-pastu.

 – Daļa apmaksu apliecinošo dokumentu man nav saglabājusies, neviens taču neteica, ka tie jāglabā, – satraucas lasītājs. – Turklāt man mājās nav interneta, tādēļ, pat gribēdams, nevarētu nosūtīt fotogrāfijas pa elektronisko pastu. Man nav neviena, kas varētu palīdzēt, un beidzamais – vai man jāpierāda, ka esmu samaksājis? Ja uzņēmumā uzskata, ka esmu parādnieks, tad viņi to var pierādīt.

Esmu apjucis, jo nezinu, kur ņemt apliecinājumu tam, ka katru mēnesi par izlietoto gāzi esmu norēķinājies, kā arī nezinu, kā šos pierādījumus nosūtīt informācijas pieprasītājam.

Dokumentu glabāšanas noilguma termiņš

Uz jautājumiem atbild advokāts Andrejs Ādamsons.

– Mūsu lasītājs Aleksejs uzskata, ka likums neuzliek viņam pienākumu glabāt pierādījumus tam, ka par dzīvokli, elektrību vai gāzi samaksa veikta. Vai vīrietim taisnība?

– Civillikums tiešām neuzliek patērētājam pienākumu glabāt maksājumus apliecinošus dokumentus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka savas tiesības divu gadu laikā pēc pirkuma patērētājs var izmantot tikai pie nosacījuma, ka tiek uzrādīts pirkuma čeks vai kvīts par pirkumu. Pie patērētāja tiesībām pieder iespēja apmainīt brāķa preci, salabot to vai saņemt atpakaļ naudu. Ja čeks vai kvīts ir pazaudēti, izmantot patērētāja tiesības, pamatojoties uz likumu, nebūs iespējams. Citiem vārdiem – likums atļauj patērētājam pašam izlemt, glabāt maksājuma dokumentus vai ne.

– Cik ilgā laikā pakalpojuma piegādātājiem ir atļauts izteikt pretenzijas pret pircējiem par parādu apmaksu?

– Jebkuru prasību noilguma termiņš ir 10 gadi. Ja pirms desmit gadiem apmaksa veikta un visus šos gadus pie personas neviens nav vērsies ar lūgumu pierādīt, ka prece, pakalpojums bija sniegts un apmaksāts, tad pēc vienpa­dsmit gadiem juridiska persona zaudē tiesības izteikt savam bijušajam klientam pretenzijas par apmaksu. Ja desmit gadu laikā no pakalpojuma sniedzēja patērētājs ir saņēmis kaut vai vienu atgādinājumu par nepieciešamību norēķināties par pakalpojumu, tad noilgums iestājas no beidzamā atgādinājuma datuma.

Es personīgi iesaku maksāšanas dokumentus uzglabāt vismaz divus gadus, maksimāli – visus desmit gadus.

Kam taisnība?

– Vai pašam pakalpojuma sniedzējam būtu jāpierāda, ka klients viņam nav samaksājis?

– Civillikuma 1838. pantā noteikts: „Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.” Tātad, ja jūsu lasītājs ir samaksājis par gāzes lietošanu, tad viņam tas strīda gadījumā ir jāpierāda.

– Kā ir ar nevainības prezumpciju? Vai nav tā – ja tevi apsūdz pārkāpumā, tad jāsniedz pierādījumi par tavu vainu.

– Šajā gadījumā nevainības prezumpcija nedarbojas.

Banka un veikals

– Mūsu lasītājs nav saglabājis maksājumus apliecinošus dokumentus par gāzes patēriņa apmaksu, ko veicis bankas filiālē vai veikalā Maxima. Vai banka un veikals varētu palīdzēt mūsu lasītājam un izsniegt maksājumu dokumentu kopijas?

– Bankām ir pienākums savam klientam izsniegt maksājumu uzdevumu kopijas. Cik zinu, bankas šādu informāciju glabā ļoti ilgi – desmit un pat vairāk gadu. Vienīgais, tas var būt maksas pakalpojums, par ko var nākties samaksāt saskaņā ar noteikto cenrādi.

Kas attiecas uz veikaliem (ja avīzes lasītājs rēķinus ir apmaksājis kasē), tad viss ir sarežģītāk. Aleksejs, protams, var uzrakstīt iesniegumu Maxima Klientu apkalpošanas nodaļai ar lūgumu atrast konkrētu čeku kopijas, kas pierādītu rēķinu par gāzi apmaksu, bet es šaubos, vai veikala darbinieki tos meklēs, turklāt neesmu pārliecināts arī par to, ka veikalam ir pienākums uzglabāt šādus čekus ilgāk par gadu.

– Mūsu lasītājs nav bagāts, tādēļ viņam katrs eiro ir svarīgs. Varbūt Aleksejs varētu lūgt, lai parādu piedziņas uzņēmums pats vēršas bankā, kurā viņš veicis rēķinu apmaksu, un pieprasa izsniegt maksājumus apliecinošu uzdevumu kopijas, par tām arī samaksājot?

– Ne banka, ne veikals nav tiesīgs izsniegt čeku un maksājumu uzdevumu kopijas nepiederošām personām, pie kurām pieder arī parādu piedziņas uzņēmums. Šiem uzņēmumiem vispār nav likumīga pilnvarojuma vērsties bankā.

Palīdzību var saņemt bibliotēkā!

Mūsu lasītājam mājās nav interneta pieslēguma, tādēļ viņš nevar saglabātos maksājuma uzdevumus un norēķinu čekus nosūtīt uz piedziņas uzņēmuma elektronisko pasta adresi.

Aleksejam nav arī draugu vai radinieku, kas varētu palīdzēt. Kā rīkoties?

Piezvanījuši uz vienu no Rīgas domes informācijas tālruņiem, saņēmām ieteikumu lasītāju nosūtīt uz kādu no Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālēm, jo tieši pilsētas bibliotēku darbiniekiem ir iespēja palīdzēt rīdziniekiem, ja nepieciešams steidzami nosūtīt dokumentus elektroniski. Katrā bibliotēkā ir publiski pieejami datori ar interneta pieslēgumu un cita nepieciešamā biroja tehnika.

Pirms došanās uz mājai tuvāko bibliotēkas filiāli ir jāpiezvana un jāapvaicājas, vai nepieciešamie pakalpojumi tur tiek nodrošināti.

Labāk – bez tiesas

– Vai parādu piedziņas uzņēmums atlīdzinās mūsu lasītāja izdevumus par maksājumu uzdevumu un čeku kopiju saņemšanu?

– Jūsu lasītājs var pieprasīt naudas atmaksu, bet parādu piedzinēji diezin vai tam piekritīs, un Aleksejam būs jādodas uz tiesu. Ja parādu piedziņas uzņēmums būs darbojies uz cesijas līguma pamata (no Elektrum nopircis parādus, to starpā arī Alekseja), tad tas ir pārņēmis Elektrum tiesības un pienākumus. Šādā situācijā tam būtu jāatmaksā Aleksejam visas izmaksas, kas būtu saistītas ar netaisnīgu apsūdzību par parādu.

Savukārt, ja parādu piedziņas uzņēmums darbojas uz Elektrum izsniegtas pilnvaras pamata, tad materiālās pretenzijas nāksies vērst pret Elektrum.

– Vai mūsu lasītājs var neatbildēt  uz parādu piedzinēju vēstulēm un nemeklēt pierādījumus savai taisnībai?

– Protams, vīrietis var tā darīt, bet viņam ir jāapzinās riski. Ja lieta nonāks tiesā, viņam tik un tā būs jāmeklē rēķinu apmaksu pierādoši dokumenti. Pretējā gadījumā Aleksejs zaudēs un viņam nāksies apmaksāt ne tikai visus rēķinus, bet arī parādu piedziņas uzņēmuma darba izmaksas un tiesas izdevumus.