No jumta nogāzās ledusgabals!

Kā rīkoties īpašniekam, lai saņemtu zaudējumu atlīdzību par bojājumu, ko viņa automašīnai nodarījis no jumta nokritis sniegs vai lāsteka?

Laikapstākļi atkal Latviju nelutina – kaut arī ziemu var saukt par siltu, tomēr sniega pārpilnība māju pārvaldīšanas uzņēmumiem sagādā daudz rūpju. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, pārvaldniekam ir pienākums laikus attīrīt no sniega ne tikai gājēju celiņus, bet arī māju jumtus un karnīzes. Izrādās, ka ir pārvaldnieki, kuri uz šiem darbiem nolēmuši ekonomēt, bet šis ir tas gadījums, kad ekonomija var izmaksāt stipri dārgi.

Tagad jumtā bukte

– Šajā mēnesī – tas bija 8. februārī – es atbraucu ciemos pie drauga, – stāsta rīdziniece Kristīne, – un atstāju mašīnu mājas pagalmā Dzirnavu ielā. Kad atgriezos, uz mašīnas jumta gulēja pamatīgs ledus klucis.

Tumsā sieviete nepamanīja, ka nokritušais ledus mašīnas jumtā ir atstājis kārtīgu bukti.

– Tovakar es vienkārši novācu ledu un braucu mājās, – viņa atceras.

Tagad Kristīne vēlas zināt, vai viņa vairākas dienas pēc negadījuma var sūdzēties par pārvaldnieku, kurš laikus nenotīrīja ledu no mājas jumta, un saņemt kompensāciju par automašīnai nodarītajiem zaudējumiem.

– Diemžēl automašīnas īpašniece pieļāva kļūdu, aizbraucot no notikuma vietas, – skaidro jurists Viktors Kuriņš. – Viņai vajadzēja veikt fotofiksāciju – nofotografēt nokritušo ledu un nodarītos bojājumus. Izsaukt municipālās policijas ekipāžu un apdrošināšanas kompānijas pārstāvi, ja mašīnai bijusi Kasko polise. Vēlams bija uzreiz par notikušo informēt nekustamā īpašuma pārvaldnieku.

Cietušā transportlīdzekļa īpašniekam, kurš pareizi fiksējis no jumta nokrituša sniega un lāsteku nodarītos bojājumus, ir visas izredzes saņemt naudas kompensāciju.  Kā piemēru minēšu Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. C29274120, kurā apdrošināšanas kompānija IF P&C Insurance piedzina no uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks kompensāciju un ar tiesvedību saistītos izdevumus 5 309,26 eiro apmērā.

Ledus krita pat apskates laikā

Incidents, kurš kļuva par pamatu šai tiesvedībai, notika 2019. gada 3. februārī Rīgā, Eksporta ielā 10, kur no netīrīta jumta uz automašīnu
Toyota Avensis uzkrita sniegs un ledus. Ierodoties notikuma vietā, pašvaldības policijas inspektors konstatēja, ka no jumta nokarājas 10–15 centimetru plata sniega kārta, turklāt sniega un ledus daļas turpināja noslīdēt arī apskates laikā.

Automašīnas turētājs – kompānija Marine Underwriting Services – savlaicīgi bija noformējis KASKO polisi, tāpēc uz notikuma vietu izsauca apdrošināšanas kompānijas pārstāvi un vēlāk no tās saņēma zaudējumu kompensāciju 4264,38 eiro apmērā, ko apdrošinātāji pēc tam regresa prasībā vērsa pret vaininieku – uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks.

Latgales priekšpilsētas tiesa atzina, ka ikvienam pārvaldniekam atbilstoši Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 146 Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi noteiktajam ir pienākums savlaicīgi tīrīt jumtus no ledus un sniega, bet, ja ledus un sniegs krītot nodara kaitējumu personas mantai, pārvaldniekam ir pienākums šo zaudējumu atlīdzināt.

– Interesanti, kā pārvaldnieks mēģināja apstrīdēt šo tiesas prasību, – stāsta Viktors Kuriņš. – Rīgas namu pārvaldnieks negribēja atzīt zaudējumu apmēru, pamatojoties uz juristu iebildi, ka apsaimniekotāja darbinieki nebija pieaicināti negadījumu fiksēšanā.

Tiesa šo iebildi neatzina par pietiekamu.

– Nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka prasītājam ir pienākums pieaicināt atbildētāju, lai konstatētu un novērtētu zaudējumu apmēru, – paskaidro jurists.

Pārvaldnieki ignorēja ārkārtējo situāciju

Kā veiksmīgu piemēru cīņā par savām tiesībām var minēt arī lietu Nr. C30584319, ko Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīja  2020. gada 21. janvārī.

– Šajā gadījumā prasību pret apsaimniekotājiem – jā, jā, – uzreiz pret diviem iesniedza Rīgas iedzīvotāja, kura anonimizētajā tiesas spriedumā apzīmēta kā A. Lieta ir unikāla tādēļ, ka sievietei izdevās pierādīt dubultu zaudējumu, kas viņas automašīnai Volkswagen Golf nodarīts vienā vakarā, – stāsta Viktors Kuriņš.

Negadījuma dienā, 2018. gada 26. decembrī, dienas otrajā pusē A. savu automašīnu novietoja stāvvietā pagalmā pie mājas Rīgā. Jāpaskaidro, ka minētās mājas vienu pusi saskaņā ar 2009. gadā noslēgto pārvaldīšanas līgumu apsaimniekoja privāts uzņēmums X, mājas otru pusi – privāts uzņēmums Y.

Esot stāvvietā, uz automašīnas no mājas jumta uzkrita sniegs un ledus, sabojājot auto jumtu, rāmi, vienu no atpakaļskata spoguļiem, labās puses durvju krāsojumu.

Uzreiz pēc notikuma cietušās vīrs nofiksēja bojājumus un fotogrāfijas ar attiecīgu paziņojumu par notikušo ar WhatsApp starpniecību nosūtīja pārvaldniekam, piedāvājot viņam ierasties notikuma vietā, noformēt aktu un norobežot bīstamo teritoriju. Pēc A. teiktā, pārvaldnieks nereaģēja, tādēļ ģimene nolēma cietušo automašīnu pārvietot uz otru stāvvietas pusi, tā teikt, tālāk no grēka.

– Vajadzēja tā sagadīties, ka tajā pašā dienā A. un viņas laulātais atklāja uz mašīnas atkārtoti nokritušus ledusgabalus. Šoreiz bija saplēsts vējstikls ar sensoru un kamera, kā arī sabuktēts motora pārsegs, – stāsta Viktors Kuriņš. Šī  situācija ir īpaša tādēļ, ka otros postījumus automašīnai nodarīja ledus, kurš nokrita no mājas tās jumta daļas, kuru vairs neapsaimnieko uzņēmums X, bet gan uzņēmums Y.

Cietušās personas A. dzīvesbiedrs arī šim apsaimniekotājam aizsūtīja cietušā transportlīdzekļa fotogrāfijas un aicināja viņu ierasties notikuma vietā, lai noformētu aktu. Arī šis pārvaldnieks, tāpat kā viņa kolēģis, uz lūgumu neatsaucās un aktu nenoformēja.

Rezultātā laulātie izsauca pašvaldības policijas darbiniekus, kuri noformēja protokolu, veica savu fotofiksāciju un sāka pret abiem mājas pārvaldniekiem administratīvo procesu par jumta tīrīšanas pienākumu nepildīšanu. 2019. gada 7. martā Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā tika pieņemts lēmums par abu pārvaldnieku sodīšanu ar naudas sodu – 70 eiro katram.

– Skaidri redzams, ka naudas soda apmērs ir daudz mazāks nekā samaksa par jumta tīrīšanu, – komentē jurists Kuriņš. – Uzskatu, ka tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc daži pārvaldnieki vispār nepievērš uzmanību ledus un sniega notīrīšanai no jumta.

Rīdziniece un viņas vīrs neapmierinājās ar to, ka abi pārvaldnieki saņēma sodu. Viņi vērsās tiesā un no apsaimniekošanas uzņēmumiem prasīja mašīnas remonta izdevumu atlīdzināšanu. Saskaņā ar tiesas spriedumu apsaimniekošanas uzņēmums X cietušajai A. atlīdzināja nodarītos zaudējumus 550,93 eiro apmērā, bet uzņēmuma Y pārvaldniekam nācās šķirties no 798,46 eiro. Tiesas spriedums stājies spēkā, uzsver jurists.

Kā rīkoties, ja uz mašīnas uzkrīt sniegs un ledus?

■ Ja transportlīdzeklim ir KASKO polise, jāzvana apdrošināšanas kompānijai un pēc iespējas detalizētāk jāraksturo notikušais. Pēc tam uzņēmuma darbinieks sīki pastāstīs par turpmāko rīcību. Visticamāk, vadītāju aicinās fiksēt visus incidenta apstākļus un iesniegt pieteikumu atlīdzības saņemšanai.

■ Transportlīdzekļa vadītājam jāzina, ka OCTA polise apdrošina vadītāja civiltiesisko atbildību, tādēļ incidentā ar sniega vai ledus uzkrišanu nedarbojas.

■ Atbildīgi par šādiem incidentiem, protams, ir tie, kuri nav pienācīgi notīrījuši jumtu vai nav novilkuši brīdinājuma lentes un izlikuši brīdinājuma zīmes. Turklāt viss ir atkarīgs no mājas tipa. Par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju visa atbildība ir tās pārvaldniekam, kas var būt gan privātpersona, gan dzīvokļu īpašnieku biedrība, gan privātfirma, gan pašvaldības uzņēmums. Ja sniega klucis nokritis no privātmājas jumta, par zaudējumu atlīdzību atbild tās īpašnieks.

■ Gaidot pašvaldības policijas ierašanos, transportlīdzekļa īpašniekam nepieciešams pareizi nofotografēt bojājumus. Pirms fotofiksācijas nekādā gadījumā nenoslaukiet no automobiļa sniegu un ledu. Vēlams, lai fotogrāfijās būtu redzams mājas numurs un ielas nosaukums, kā arī transportlīdzekļa valsts numura zīme. Tāpat jāmēģina saskatīt sniega bluķa krišanas punktu un arī to nofotografēt. Vēl jāizdara uzņēmums, kurā redzams, ka mašīna nepārkāpj apstāšanās un stāvēšanas noteikumus.

■ Iespējams, ka spēcīgā trieciena skaņa būs piesaistījusi vietējo iedzīvotāju uzmanību. Ja tādi atrodas, jāfiksē viņu tālruņa numuri un dzīvesvietu adreses. Ja nokritušais sniega bluķis sabojājis arī blakus stāvošas mašīnas, protams, jāatrod to īpašnieki. Šajā gadījumā transportlīdzekļu īpašnieki var noformēt kolektīvu prasību tiesā.

■ Izlemt par zaudējumu kompensāciju var arī mierīgā ceļā – pirmstiesas kārtībā. Lai to izdarītu, incidentā vainīgajam jāsniedz pretenzija, kā arī savākto dokumentu un fotogrāfiju kopijas. Vislabāk tās nosūtīt pa pastu ierakstītā sūtījumā (pasta čeku saglabājot). Neaizmirst norādīt bankas konta rekvizītus, uz kuru viņš var pārskaitīt atlīdzību.

■ Ja atbilde uz pretenziju neseko, jāvēršas tiesā. Ja mājas pārvaldnieka vaina tiks pierādīta, tad viņam nāksies atmaksāt visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus.