Kā savaldīt īrniekus?

„Dzīvoju Imantā, piecstāvu mājā Kurzemes prospektā,” raksta rīdziniece Veronika. „Mūsu kaimiņiene ir cienījama dāma, fizioterapeite, kas savu dzīvokli izīrējusi jauniem salašņām, kas padarījuši mūsu dzīvi par īstu elli.”

Pēc iedzīvotāju vārdiem, jaunieši kaimiņos regulāri rīko tusiņus, pēc kuriem kāpņu telpa ir salaistīta ar alkoholu un asinīm, piemētāta ar atkritumiem, bet sienas – apķēpātas:

„Viņi izslēdz kaimiņiem drošinātājus, auro naktī uz balkona, ieslēdz mūziku uz visu jaudu. Mēs runājām ar dzīvokļa saimnieci un lūdzām atrast veidu, kā īrniekus savaldīt vai arī patriekt no mūsu mājas. Mūsu lūgumu viņa ignorēja.

Esam vairākkārt saukuši policiju, rakstījām kolektīvus ziņojumus par miera traucētājiem. Policija atbrauca, bet savaldīt huligānus nespēja – pārkāpumi turpinājās.”

Vai tiešām policija nespēj saukt pie atbildības dažus izlaidīgus jauniešus par pastāvīgu huligānismu, kaut vai izrakstot viņiem sodu, piedraudot ar brīvības atņemšanu? Kur sūdzēties iedzīvotājiem, ja viņi nav apmierināti ar policijas darbu?

Atbildi sniedz Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

– Runājot par konkrēto gadījumu, varu apliecināt, ka beidzamā mēneša laikā policija saņēmusi vairākus izsaukumus saistībā ar troksni vienā no dzīvokļiem.

Daudzos gadījumos, ierodoties izsaukuma vietā, trokšņa vairs nav, bieži iedzīvotāji pārtrauc trokšņot pēc pārrunām ar policiju. Pēc viena no izsaukumiem tika uzsākts administratīvais process, tādēļ nevar teikt, ka „policija neko nedara”.

Policisti katru izsaukumu nevar vērtēt kā sīko huligānismu, jo viņiem ir jānoskaidro trokšņojošā cilvēka nodomi. Piemēram, ja cilvēks spēlē mūzikas instrumentu vai veic remontu, to nevar vērtēt kā huligānismu. Ja viņš vairākkārt pārāk skaļi klausās mūziku, to jau var uzskatīt par huligānismu.

Pirmajā izsaukumā policijas pārstāvis informē trokšņotāju, ka viņš ar savu rīcību traucē apkārtējiem. Atkārtotā izsaukumā policija jau var konstatēt ļaunprātīgu nolūku un uzsākt administratīvo lietu, tāpēc ir svarīgi zvanīt policijai atkārtoti, ja pēc policistu pirmās vizītes trokšņošana turpinās. Sods par sīko huligānismu ir no 70 līdz 500 eiro.

Gadījumos, ja pārkāpējs sabojā kādas personas mantu, viņam draud kriminālatbildība, tāpēc par šādām situācijām jāziņo Valsts policijai.

Ja ziņotājam rodas aizdomas, ka Rīgas pašvaldības policijas darbinieki pavirši veic savu darbu, par to var iesniegt sūdzību Rīgas pašvaldības policijas izmeklēšanas un iekšējās kontroles nodaļā Lomonosova ielā 12A Rīgā.

Situāciju komentē Latvijas Cilvēktiesību komitejas jurists Deniss Gorba, (biroja atrašanās vieta ir Lāčplēša ielā 87 Rīgā). Jurista specializācija ir nomas strīdi, komunālās problēmas un mājokļa apsaimniekošana, sociālie jautājumi, mantojumu, šķiršanās un alimentu lietas.

– Vai saskaņā ar kādu no normatīvajiem aktiem dzīvokļa īpašnieci var piespiest izmitināt no dzīvokļa īrniekus – huligānus? Kā to paveikt?

– Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 22. panta trešajā daļā noteikto izīrētājs pēc sava ieskata var izbeigt (bet tas nav obligāti) dzīvojamās telpas īres līgumu, ja:

■ īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas iemitinātās personas bojā dzīvojamo telpu (arī tās iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas, pārkāpj līgumā paredzēto uzlabojumu, to skaitā remontdarbu, veikšanas noteikumus, degradē vidi;

■ īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas iemitinātās personas izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā, dzīvojamās telpas īres līgumā neparedzētiem mērķiem;

■ īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas iemitinātās personas citādi pārkāpj dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertos dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus vai arī padara pārējām personām dzīvošanu ar tām dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā neiespējamu vai būtiski apgrūtinātu.

– Kurš saskaņā ar likumu ir atbildīgs par mājas kopīpašuma bojāšanu – dzīvokļa saimniece vai viņas izmitinātie īrnieki?

– Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta 3. punktā noteiktajam tieši dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām.

– Ko darīt, ja īrnieki kaitē kopīpašumam, iebiedē kaimiņus, apdraud viņu mantu, bet dzīvokļa saimniece nereaģē?

– Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta 2. punkts noteic, ka dzīvokļa īpašumu var atsavināt (atņemt valdītājam)  Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas. To var izdarīt, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai īrnieks pārkāpj normatīvo aktu prasības, to skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada draudus citu cilvēku drošībai, veselībai un apkārtējās vides kvalitātei.

– Kas var prasīt, lai saimniecei atņem dzīvokli?

– Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu tiesā var celt jebkurš kaimiņš – dzīvokļa īpašnieks. Vadoties pēc tiesu prakses, kolektīvai prasībai, ko parakstījuši vairāki dzīvokļu īpašnieki, būs lielāks svars. Balsošana vai vairākuma balsu vākšana šādā gadījumā nav nepieciešama.

Protams, pirms prasības iesniegšanas ir jāsavāc pierādījumi. Par tādiem var kalpot policistu uzrakstītie akti izsaukuma laikā dzīvoklī, kur notiek nekārtības. Noformētos aktus policijā var pieprasīt pirms prasības iesniegšanas tiesā vai, ja policija atsakās izsniegt dokumentus pēc jūsu pieprasījuma, tiesa, pēc jūsu lūguma, pieprasīs aktus pirms lietas izskatīšanas. Arī liecinieku liecībām būs nozīme. Pirms prasības gatavošanas tiesai ieteikums rakstveidā brīdināt dzīvokļa īpašnieku par mājas kopības daļas nodomu sniegt prasību tiesā par viņa īpašumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu. Parasti konfliktsituācija atrisinās pirmstiesas stadijā.