Nāve nav iemesls, lai nemaksātu rēķinus?

Noskaidrosim, kā mājas apsaimniekotājam pierādīt, ka dzīvoklī ir samazinājies deklarēto personu skaits 

Ar savu problēmu redakcijā Darīsim Kopā! vērsās šī gada augustā mirušā Pjotra Krivoja radinieki. Aizgājējs bija mājas Rīgā, Silciema ielā 2, 31. dzīvokļa īpašnieks. Atraitne stāstīja par absurdu, kāds viņai jāpiedzīvo: kopš bērēm pagājuši jau divi mēneši, mājas pārvaldniekam iesniegta miršanas apliecība, bet apsaimniekotājs no cilvēka turpina iekasēt maksu par lifta lietošanu, atkritumu izvešanu, koda atslēgas apkalpošanu un apgaismojumu koplietošanas kāpņu telpā.

„Un tad tikai sākās!”

Cilvēka nāve nav pamats, lai nemaksātu par pakalpojumiem. Acīmredzot šādi apsvērumi vadījuši mājas Silciema ielā 2 Rīgā pārvaldnieka – uzņēmuma Civinity mājas – darbiniekus. Kā lai šeit neatceras N. Gogoļa Mirušās dvēseles? Stāsta nelaiķa Pjotra Krivoja meita Ņina Pavļenko:

– Tēvs nomira 14. augustā. Pēc bērēm mamma piezvanīja uz apsaimniekošanas uzņēmumu Civinity mājas un vaicāja, kā rīkoties, lai dzīvokļa rēķinā vairs nebūtu iekļauts miris cilvēks. Viņai pa tālruni paskaidroja, ka šim nolūkam elektroniski ir jāatsūta miršanas apliecības kopija, jau mirušā cilvēka pases kopija (kāpēc, ja pasei vairs nav juridiska spēka?), zemesgrāmatas kopija (ar kādu mērķi, arī nav skaidrs) un vēl izziņa par tēva dzīvesvietu.

– Vai nosūtījāt visus pieprasītos dokumentus?

– Mammai ir jau 81 gads, nesen viņa pārcieta divas lauztās kājas operācijas. Šādā stāvoklī viņa bija spiesta ņemties ar šīm formalitātēm. Vecam cilvēkam nav viegli visu noformēt portālā latvija.lv, kurā ne visas sadaļas ir viegli atrodamas, un pats portāls periodiski labi nefunkcionē. Es viņai, protams, palīdzēju sarūpēt visas vajadzīgās izziņas, bet tad tikai sākās!

– Kur radās problēma?

– Šausmīga birokrātija! Mana mamma ir ļoti apzinīga un atbildīga, tāpēc visus pa tālruni nosauktos dokumentus akurāti pierakstīja un nekavējoties sāka prasīt, lai es tūlīt izgatavoju tēva pases un zemesgrāmatas kopiju. Mani, cilvēku, kura 26 gadus ir nostrādājusi par korespondenti televīzijas programmā Криминал-информ un veidojusi neskaitāmus sižetus par mahinācijām ar dzīvokļiem, šīs prasības darīja piesardzīgu. Pati ne reizi vien skatītājiem tiku stāstījusi par to, ka zemesgrāmatu apliecības un mirušo dzīvokļu īpašnieku pases kopijas bieži izmanto t. s. melnie mākleri fiktīvu dāvinājumu, tikpat fiktīvu testamentu un citu darījumu noformēšanai dzīvokļu īpašnieku vārdā. Turklāt ne reizi vien tiku dzirdējusi, ka, izmantojot svešas pases, cilvēki ar blēdīgām tieksmēm ņem ātros kredītus.

Doma, ka kāds, izmantojot svešu pasi, paņems aizdevumu, radīja pamatotas bažas, jo mums, tēva mantiniekiem, pēc tam tas būs jāsamaksā. Nospriedu, ka liekas problēmas mums nav vajadzīgas, tādēļ pat nesāku kopēt šos dokumentus. Pārvaldniekam sagatavoju patiesi vajadzīgās izziņas – miršanas apliecības kopiju un izziņu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) par to, ka tēvs tik tiešām no 1997. gada līdz pat savai nāvei dzīvojis Rīgā, Silciema ielā 2, 31. dzīvoklī.

Šķita, ka incidents ir atrisināts. Cilvēks ir miris, izziņas – saņemtas. Atliek tikai samazināt dzīvoklī deklarēto personu skaitu, ko izmanto, lai aprēķinātu maksu par lifta lietošanu, atkritumu izvešanu, koda atslēgas apkalpošanu un apgaismojumu kāpņu telpā.

Maksas pārrēķins ir tehniska lieta. Jautājuma vērtība naudas izteiksmē nav liela, mirušā atraitnei no savas nelielās pensijas 286 eiro apmērā mēnesī nākas piemaksāt 9 eiro, bet jautājums ir principiāls: vai ir jāmaksā par nelaiķi vīru un par pakalpojumiem, kurus viņš neizmanto? Bet nama apsaimniekotājs spītīgi atsakās veikt pārrēķinu.

– Vai izdevās panākt taisnību un saņemt pārrēķinu?

– Nē! Oktobrī saņēmām kārtējo rēķinu, kur tēvam turpina aprēķināt maksu par lifta lietošanu, atkritumu izvešanu un citiem pakalpojumiem. Situācija ir absurda, bet tas patlaban notiek šeit – mūsu dzīvē, Eiropas valstī un XXI gadsimtā! Tagad uzņēmumā Civinity mājas saka, ka viņiem ir nepieciešama izziņa par konkrētajā adresē deklarēto cilvēku kopējo skaitu, bet ne man, ne mammai neizdodas tādu iegūt, jo mēs neesam dzīvokļa īpašnieki un vēl nav iestājušās mantošanas tiesības, bet tiesības pieprasīt izziņu par deklarēto personu skaitu ir tikai dzīvokļa īpašniekam. Izrādās, ka arī miršanas apliecība vairs nav pierādījums, ka cilvēks vairs nedzīvo konkrētajā adresē.

Ko saka apsaimniekošanas uzņēmumā?

Civinity mājas klientu atbalsta dienesta vadītāja Alīna Anžinovska paskaidro, kāda ir problēma:

– Ja cilvēks ir miris, tas vēl nenozīmē, ka konkrētajā adresē palicis mazāk cilvēku.

– Paskaidrojiet, lūdzu, šo apgalvojumu!

– Lai samazinātu maksājumus, kurus aprēķina atbilstoši konkrētajā adresē deklarēto personu skaitam, dzīvokļa īpašnieka nāves gadījumā nepietiek tikai ar miršanas apliecību. Dzīvokļa pārstāvjiem pārvaldniekam jāiesniedz izziņa par dzīvoklī faktiski deklarēto personu skaitu. Piemēram, dzīvokļa īpašnieks varēja nebūt deklarēts dzīvoklī, tāpēc reāli deklarēto personu skaits pēc viņa nāves var arī nemainīties.

Protams, ja dzīvoklī palikušie iedzīvotāji iesniegs ne tikai miršanas apliecību, bet arī izziņu par kopīgo šajā adresē deklarēto personu skaitu, mēs vairs kopējo pakalpojumu apmaksā neiekļausim mirušo cilvēku.

Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko?

Dzīvoklī palikušie iedzīvotāji ir konsultējušies pie jurista un noskaidrojuši, ka izziņu par konkrētā adresē deklarēto personu kopējo skaitu saskaņā ar likumu var pieprasīt un saņemt tikai dzīvokļa īpašnieks. No viņsaules, saprotams, dzīvokļa īpašnieks to vairs nevar izdarīt objektīvu iemeslu dēļ. Citiem dzīvoklī dzīvojošajiem šādu izziņu neizsniedz. Katrs cilvēks izziņu var saņemt tikai par sevi – par savu dzīvesvietu, bet apsaimniekošanas uzņēmumam tas nešķiet pietiekami. Viņi turpina jaukt galvas iedzīvotājiem, aprēķinot līdzšinējo maksu. Acīmredzot tā turpināsies pusgadu – līdz brīdim, kad mantinieki varēs stāties mantojuma tiesībās un paši kļūt par dzīvokļa īpašniekiem, un tad beidzot saņemt tik ļoti nepieciešamo izziņu mājas pārvaldniekam. Savukārt visus sešus mēnešus pārvaldnieks saņems apmaksu par liftu un citiem pakalpojumiem, ko cilvēks viņsaulē parasti neizmanto.

Izmantojot iespēju, Civinity mājas pārstāvei Alīnai Anžinovskai pavaicājām, ar kādu nolūku Pjotra Krivoja atraitnei tika pieprasīti pārējie dokumenti – zemesgrāmatas apliecība un pases kopija?

Alīna Anžinovska apzvēr, ka neko tādu neviens nevar būt lūdzis, tam noteikti jābūt pārpratumam, un skaidro, ka Pjotra Krivoja radiniekiem nav, par ko uztraukties:

– Mēs esam apsaimniekošanas uzņēmums. Iedzīvotājiem nav jābaidās, ka šeit saņemtā informācija varētu nonākt melno mākleru rokās.

Citiem pārvaldniekiem datus izdodas savest kārtībā

Līdzīga situācija, kad nomirst kāds iedzīvotājs, ir pazīstama katram māju pārvaldniekam. Piemēram, apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) maksu par pakalpojumiem samazina automātiski un bez jebkādām izziņām. Stāsta RNP kliente Jeļena:

– Šovasar nomira mana mamma. Kamēr es domāju, kā rīkoties, lai viņa vairs nebūtu dzīvojošo skaitā, Rīgas namu pārvaldnieks nākamā mēneša rēķinu par dzīvokli jau bija izrakstījis ar mazāku dzīvojošo personu skaitu.

– Jums neprasīja sagādāt nevienu dokumentu?

– Man nebija jāskrien pēc izziņām, lai pierādītu, ka cilvēks ir miris, tādēļ jāizraksta mazāks rēķins. Paldies apsaimniekotājam, ka mani pasargāja no šīm klapatām.

RNP pārstāve Una Grenēvica labprāt skaidro, ka namu apsaimniekotājs reizi mēnesī saņem aktuālos datus par deklarēto personu sastāva izmaiņām no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.

– Tas gan ir maksas pakalpojums, bet mums palīdz ātri iedzīvotājiem noformēt jaunus un pareizus rēķinus. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja dzīvoklī nomirst viens no trim iedzīvotājiem, turpmākā maksa par atkritumu izvešanu tiek aprēķināta jau diviem cilvēkiem.

Var šķist – kas var būt vēl vienkāršāk? Par to uzņēmuma Civinity mājas darbiniecei Alinai Anžinovskai ir savs viedoklis:

– Protams, šādi dati ir pieejami arī mums, bet jūsu lasītājs nav vienīgais mūsu klients, mums tādu pavisam ir 23 tūkstoši. Saskaņā ar likumu tieši dzīvokļa īpašniekam pārvaldnieks ir jāinformē par visām izmaiņām, to starpā par izmaiņām iedzīvotāju skaitā.

Tas, ka konkrētajā gadījumā dzīvokļa īpašnieks ir miris, un tas nozīmē, ka nav rīcībspējīgs, apsaimniekošanas uzņēmumu nemulsina. Kas sakāms par uzņēmuma noslogotību, jāatzīst, ka RNP ir desmitiem reižu vairāk klientu, bet pat tad viņi tiek galā paši bez absurdu izziņu pieprasīšanas, un klienti ir apmierināti.

Dažādi apsaimniekošanas uzņēmumi – dažādi likumi?

Jautājumu, kāpēc dažādos apsaimniekošanas uzņēmumos viens un tas pats likums darbojas dažādi, uzdevām Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas asociācijas valdes priekšsēdētājam Ģirtam Beikmanim.

– Jāsaprot, ka RNP kā pašvaldības uzņēmumam ir īpašs statuss un vairāk iespēju piekļūt dažādiem iedzīvotāju reģistriem, – saka Ģ. Beikmanis.
– Pārbaudīt, kurš un cik daudz personu ir deklarētas dzīvoklī vai visā mājā, RNP var ar pašvaldības piedāvātajām iespējām.

Ja skatāmies normatīvajos aktos, tad nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums patstāvīgi informēt mājas pārvaldnieku par visām izmaiņām viņa nekustamajā īpašumā, to starpā par deklarēto iedzīvotāju skaita maiņu. Dzīvokļa īpašnieka nāves gadījumā tas nav iespējams, tāpēc izveidojas slēgts aplis.

– Mirušā radinieki var stāties mantošanas tiesībās tikai pēc pusgada, bet par rēķinu apmaksu atkarībā no deklarēto personu skaita nepieciešams izlemt nekavējoties.

– Nākotnē dati tiks automātiski sinhronizēti kopējā reģistrā, piekļuve informācijai būs ļoti ātra un birokrātija samazināsies, bet šī nākotne vēl nav pienākusi. Situācijas, diemžēl, ir dažādas, arī visai negatīvas. Piemēram, gadās, ka pēc cilvēks nāves radinieki ilgi nedod nekādas ziņas par sevi. Rezultātā dzīvokļa rēķinus neviens nemaksā mēnešiem, bet, kad pienāk laiks stāties mantojuma tiesībās, dzīvoklis jau ir apkrauts ar parādiem.

– Kas šādā gadījumā notiek?

– Ja par nekustamo īpašumu veidojas parāds, nākamie mantinieki pārņem īpašumu kopā ar visiem parādiem. Tad viņi var izvēlēties vienu no diviem variantiem: samaksāt parādus un stāties īpašuma tiesībās vai atteikties no nekustamā īpašuma, kurš, pēc potenciālo mantinieku aprēķiniem, nesīs vienus zaudējumus. Vispareizākais no mirušā radinieku puses ir sākt sadarboties ar apsaimniekotāju, lai šāds komunālo maksājumu parāds vispār neuzkrātos.

Ja pārvaldnieks ar mirušā ģimenes locekļiem vienoties nespēj, parāds uzkrājies ļoti liels un maksājumi netiek dzēsti, apsaimniekotājs var ierosināt īpašuma pārdošanu izsolē, lai daļu no iegūtajiem līdzekļiem novirzītu parādu dzēšanai.

Iespējams, ka šādā gadījumā no mirušā potenciālajiem mantiniekiem daži pārvaldnieki var pieprasīt zemesgrāmatas apliecības kopiju un īpašnieka pases kopiju. Tas varētu noderēt.

Tādu sūdzību nav bijis!

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa paskaidroja, ka (PTAC) šādas sūdzības vēl nav saņēmis.

– Vispirms šis nav mūsu iestādei vērtējams jautājums. Šādos gadījumos nelaiķa radiniekiem labāk vērsties pie advokāta. Situāciju sarežģī tas, ka mirušais pats ir dzīvokļa īpašnieks, tāpēc nebūs tik vienkārši.

Pat ja namu apsaimniekotājs būs saprotošs attiecībā pret mirušā ģimeni un izņems no rēķina daļu maksājumu, nākamajiem mantiniekiem būs jāapmaksā pārējais rēķins. Vai viņi turpinās to darīt vai ne, mēs nezinām.

Ja nākamajiem dzīvokļa īpašniekiem ir vēlme, viņi var vienoties ar mājas apsaimniekotāju. Liela nozīme ir tam, kā noskaņoti mantinieki – gatavi uzreiz apmaksāt dzīvokļa rēķinus vai gaidīt brīdi, kad būs iestājušās mantojuma tiesības.

Ja mantinieki par dzīvokli maksā bez kavēšanās, turpina dzīvot, izmantot komunālos pakalpojumus un aktīvi komunicē ar apsaimniekotāju, tad arī apsaimniekošanas uzņēmumam nav pamata domāt par ļaunprātīgu nemaksāšanu un nevēlēšanos sadarboties. Mirušo īpašnieku ģimenes locekļi parasti labprāt kontaktē ar apsaimniekošanas uzņēmumu.