„Mums iebruka patvertnes ieejas vieta!”

„Mūsu māja Viestura prospektā 22 Rīgā ir būvēta 1958. gadā. Kā jau īstenai staļinietei arī mūsu mājai pagrabā ir patvertne ar atsevišķu, vismaz 12 metrus garu koridoru pazemē, kas beidzas ar izeju mājas sētā – zaļās zonas centrā. Šādas būves tā laika aukstā kara apstākļos bija obligātas, jo padomju cilvēkiem bija jābūt drošībā iespējama atomuzbrukuma laikā. Mūsdienās šī izeja no patvertnes jau sen aizmūrēta un gar māju ierīkots asfaltēts ceļš. Ar laiku ceļš sāk sēsties, jo pa to brauc dažādas mašīnas, ieskaitot ļoti smago atkritumu izvešanas tehniku.

2021. gada maijā pie mūsu mājas parādījās neliels ielūzums ceļa segumā, bet pēc nedēļas tas jau bija padziļinājies tik tālu, ka nejauši bedrē iebraukusi vieglā mašīna ar lielām pūlēm no turienes izkļuva.

Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks filiāle „Ziemeļi” uz mūsu zvaniem noreaģēja, strādnieki atveda divas ķerras šķembu. Situācija bija saglābta trīs dienas, bet pēc tam plaisa atkal palielinājās.

Jūnija sākumā namu pārvaldes darbinieki beidzot uzraka ceļu un ieraudzīja jau iepriekš aprakstītās patvertnes ventilācijas šahtu. Šis atradums tik ļoti samulsināja strādniekus, ka nākamā reize, kad viņus redzējām, bija 15. jūlijs, taču arī šajā reizē remonts netika pabeigts.

Tagad lietus laikā ūdens izplūst bedrē, bet no turienes – pagrabā. Kādēļ šī nejēdzība velkas jau trīs mēnešus?”

Atbild uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvis Krists Leiškalns:

– Par laimi, atbildes gatavošanas laikā Darīsim Kopā! lasītājiem problēma tika novērsta. Vēlos paskaidrot, ka pirmie darbi tiešām bija neveiksmīgi un nenoveda pie rezultāta. Patiesībā mums nācās atrakt pazemes šahtu un pasūtīt flīzes, lai to atkal aizvērtu.

– Kāpēc vienas bedres likvidēšanai bija vajadzīgi trīs mēneši?

– Remontam tika pasūtīts nestandarta panelis, kuru ātri iegādāties nebija iespējams. Ar nestandarta materiālu piegādi vienmēr rodas problēmas, šoreiz aizkavēšanos radīja pandēmija. Panelis tomēr ir uzstādīts, un no augšas to nobēra ar granti.