23 kaķi dzīvoklī – problēma saimnieces un kaimiņu acīm

Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji jau vairākus gadus karo ar pārlieku līdzjūtīgu kaķu saimnieci par svaigu gaisu un dzīvi bez kukaiņiem.

Kaķi, tarakāni un smirdoņa – kaimiņi jau daudzus gadus nevar izlikt kaķus no savas mājas. Vaininiece ir viena no mājas dzīvokļa īpašniecēm, kas pārlieku mīl savus pūkainos draugus.

Palīdz dzīvniekiem kopš bērnības

Trīsistabu dzīvoklī vietas ir maz – viss ir aizkrauts ar kastēm un paketēm, starp kurām nozib kāds kaķa purniņš – kārtējais Marijas Streļņikovas mīlulis (varones vārds mainīts – red. piezīme). Marija ļoti mīl dzīvniekus, un dzīvnieku skaits to apstiprina. Neskatoties uz to, ka dzīvoklī vairs nav brīvu vietu, kundze zina – jaunam mīlulim vieta atradīsies vienmēr.

Marijai ir 64 gadi, un kopš bērnības viņa palīdz dzīvniekiem. Vēl būdama skolniece, viņa nesusi mājās kārtējo kaķēnu vai kucēnu, lai tikai viņš neuzzinātu, kā tas ir – dzīvot uz ielas. Atceras, kā vecāki rājuši par kārtējā jaunā iemītnieka parādīšanos, bet tomēr palīdzēja. Mamma kopā ar meitu staigāja un meklēja dzīvniekiem jaunas ģimenes. Kopš tā laika Marija vairs nespēj iedomāties dzīvi bez saviem četrkājainajiem draugiem.

– Vispirms mēs dzīvojām privātmājā, tad pienāca dzīvokļa rinda, kurā mūsu ģimene stāvēja daudzus gadus. Pārcelšanās laikā iestājos Politehniskajā institūtā un ieguvu tehnisku specialitāti, – atceras Marija.

Pēc studijām strādāja rūpnīcā – turpat, kur viņas vecāki. Pēc tam, kad rūpnīca beidza darbību, Marija iekārtojās strādāt augstskolā. Apprecējās, piedzima dēls, taču 2016. gadā sākās veselības problēmas un darbu nācās atstāt. Kundzei sāpēja kājas un lielus attālumus nostaigāt bija grūti, tomēr no operācijas sieviete atteicās, jo kopš bērnības bijušas sirdsdarbības problēmas un ārsti brīdinājuši par vispārējās narkozes izraisītiem riskiem. Rezultātā darbnespējas ārstu komisija atzinusi invaliditāti atbilstoši otrajai grupai.

„Tie ir visneaizsargātākie radījumi”

Tad Marija nolēma sevi pilnībā veltīt ģimenei un palīdzēt dzīvniekiem. Līdz 2017. gadam viņas mājās bija paspējuši padzīvot papagaiļi, kāmīši, suņi un milzīgs daudzums kaķu. Marija izlēma, ka kaķiem palīdzība ir vajadzīga vairāk nekā citiem, jo kāmjus un papagaiļus saimnieki uz ielas neizmet, suņi vairumā gadījumu prot pastāvēt paši par sevi.

– Runči un kaķenes uz ielas ir visneaizsargātākie radījumi. Es daudzas reizes esmu redzējusi, kā bērni staipa kaķēnus, vērodami tos no visām pusēm. Arī pieaugušajiem šī ieraža nepāriet. Jā, kaķiem ir gan zobi, gan nagi, bet viņi tik un tā ir daudz vājāki par suņiem. Ar savu izskatu kaķi piesaista bērnus, kuri sāk ar viņiem spēlēties. Un pieaugušie? Esmu redzējusi, kā vīrietis aizspēra nabaga kaķi. Ar suni gan viņš to nedarītu, – teic Marija.

Ūsainie audzēkņi visu mūžu ir bijuši līdzās Marijai, un viņa dalījās ar savu mīlestību, jo patiesībā kaķi ir daļa no ģimenes.

– Dzīvnieki šajā dzīvoklī nav dzīvojuši uzreiz pēc pārcelšanās no privātmājas, – stāsta Marija, glaudot vienu no saviem mīluļiem. – Vecajā mājā es bieži atnesu dzīvniekus, bet, kad pārcēlos uz šo dzīvokli, bija jāvelta daudz rūpju ģimenei un kaķiem laika neatlika. Kad dēlam apritēja divi gadiņi, nolēmu atkal palīdzēt dzīvniekiem, it īpaši kaķiem.

Patlaban kaķu labdares dzīvoklī ir 14 kaķi un 9 kaķenes.

Katru mīluli kundze ir aiznesusi uz veterināro klīniku, lai pārbaudītu viņa veselības stāvokli. Ja kaut kas izrādījās ne tā, centās sniegt iespējami labāko palīdzību.

– Es negribu, lai kaķi vairojas, tāpēc regulāri dodu kaķiem īpašas tabletes, lai tādā veidā izvairītoes no pēcnācējiem. Dēls vairākkārt teica, ka dzīvnieki jāsterilizē, bet es esmu pret ķirurģisku iejaukšanos. Pēc tās viņi pārstās dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja piedzims kaķēni, tad lai dzīvo, – mierīgi komentē kaķu mīļotāja.

Kur lai dzīvo?

Nenormālā kaķu skaita dēļ trīsistabu dzīvoklī praktiski vairs nav vietas. Dzīvokļa saimnieces dēls Igors (vārds mainīts – red. piezīme) apgalvo, ka palīdzība nepieciešama ne tikai kaķiem, bet arī viņa mammai.

– Mātei ar vecumu attīstās patoloģisks vācējas sindroms, – ar informāciju dalās kaķu saimnieces dēls. – Tas sākās jau tad, kad es vēl biju mazs. Tagad situācija ir daudz sliktāka – viņa nespēj izmest lietas, pat visvecākās. Viņai šķiet, ka tās vēl būs nepieciešamas. Dzīvoklī brīvu vietu vairs nav – viss aizkrauts ar kastēm, kastītēm, paketēm. Dažas kaudzes jau sniedzas līdz griestiem. Un tad vēl kaķi, to ir divdesmit trīs. Tādos apstākļos, kādi ir mūsu mājā, nav iespējams mātei nodrošināt pienācīgu kopšanu.

Dēls vairākkārt centies māti pierunāt vērsties pēc palīdzības pie speciālista – psihiatra.

– Piedāvāju sakopt māju un izsviest daļu veco lietu, taču mamma atsakās no manas palīdzības, apgalvodama, ka viss ir labi un viņu viss apmierina.

Kara pieteikums

Slimajai sievietei kļuva arvien grūtāk aiz kaķiem visu savākt, tādēļ radās neciešama smaka, kas izplatījās kāpņu telpā un kaimiņu dzīvokļos. Marijas kāpņu telpas kaimiņš Ivans Prokopenko regulāri apciemo Streļņikovu ģimeni, lai pārliecinātu viņus satīrīt dzīvokli.

– Tas nav izturams! Streļņikovi dzīvo aiz mana dzīvokļa sienas, un man nācās aizlīmēt kā ventilācijas atveres, tā visas rozetes, taču smaka nepazūd! – Ivans norāda uz aizlīmētajām atverēm sienās. – Turklāt kaimiņiene netic, ka viņas kaķīši smird. Viņa apgalvo, ka tos labi uzrauga un tie ir ārkārtīgi tīrīgi. Ja viss ir tik labi, no kurienes smaka?

Pikuļovu ģimene dzīvo stāvu zemāk un arī ir sašutuši. Kā apgalvo Kristīne, viņus uztrauc ne tikai smirdoņa, bet arī mušas un prusaki.

– Ieiet kāpņu telpā un nesaviebties nav iespējams, jo smaka ir nepārspējama! No tās cieš visi iedzīvotāji mūsu kāpņu telpā. Mani, piemēram, ir apsēduši tarakāni, dažreiz pa tiešo krīt no griestiem, – Kristīne nopūšas. – Kad izsaucu speciālo dienestu, lai apstrādātu dzīvokli, man pateica tieši – maz līdzēs rāpojošo tarakānu indēšana, vispirms jātiek galā ar augšstāva kaimiņiem, nelaime nāk no viņiem. Mani turklāt satrauc mušas, īpaši siltajā sezonā. Visiem logiem priekšā esam uzlikuši sietus, kāpņu telpā arī mušu nav, bet dzīvoklī – ir. Vīrs izpētīja, ka mušas ielido pa ventilācijas atveri, arī sanitārais dienests apliecināja, ka pie tā vainīgi Streļņikovi.

Nelaimju vaininiece Marija Streļņikova cenšas nepievērst uzmanību niknajiem kaimiņiem. Viņa uzskata, ka viņi vienkārši nemīl dzīvniekus, tāpēc izdomā visādas briesmas.

– Es jau sen nerunāju ar kaimiņiem, pat durvis viņiem neatveru. Viņi bija izdomājuši smirdoņu! Kaut kas vienreizējs – es šeit dzīvoju un neko nejūtu! Tarakāni ir, taču tie pie manis no kaut kurienes ierāpo. Es tos regulāri indēju ar līdzekļiem, kas droši kaķiem. Kaimiņiem paskaidroju, lai skatās paši savos dzīvokļos, jo problēmas ir viņiem, nevis man, – uzskata Marija.

Kaimiņi ir noguruši

Kaimiņi, paguruši no cīņas, uzrakstīja iesniegumu savas mājas pārvaldniekam, tajā – lūgums risināt situāciju, jo viena dzīvokļa īpašnieki sagādā neērtības visiem mājā dzīvojošajiem. Streļņikovas kaimiņiene Kristīne Pikuļova komentēja iesniegumu:

– Apsaimniekošanas kompānija uzreiz veica koplietošanas telpu dezinfekciju pret tarakāniem un smakām, taču tiešā veidā ietekmēt Streļņikovu ģimeni apsaimniekotājam nav iespējams, jo viņi ir dzīvokļa īpašnieki. Ar problemātiskajiem īpašniekiem veica preventīvas pārrunas. Dzīvokļa īpašuma likums noteic, ka ikvienam īpašniekam ir tiesības lietot savu īpašumu, bet tiktāl, lai tas neradītu apgrūtinājumu citiem dzīvokļu īpašniekiem. Streļņikovu ģimene, kas savā īpašumā faktiski ir iekārtojusi dzīvnieku patversmi, pārkāpj spēkā esošo normatīvo regulējumu. Viņiem nav atļaujas dzīvojamai telpai mainīt funkciju un to izmantot kā mājdzīvnieku patversmi. No tā izriet mūsu, pārējo mājas iedzīvotāju, tiesības pieaicināt Pārtikas un veterināro dienestu un citus speciālistus sanitāri epidemioloģiskās ekspertīzes veikšanai. Pēc tam varēs vērsties tiesā šīs problēmas risināšanai.

Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas uzņēmums no komentāriem atteicās.

Nezaudējot cerību

Iedzīvotāji, cerību spārnoti, ar sūdzībām vērsās dažādās instancēs, bet kaķu dzīvokļa saimniece, baidoties par saviem pūkainajiem draugiem, sadūšojās mazliet sakārtot dzīvokli.

Namu pārvaldes darbiniekus Marija dzīvoklī neielaida. Pārkāpumi netika konstatēti, jo skandalozā dzīvokļa saimniece bija dzīvokli nedaudz sakārtojusi un smaka samazinājās. Apsaimniekošanas uzņēmums sāka mazgāt kāpņu telpu ar dezinfekcijas līdzekļiem, un smaka no kāpņu telpas pazuda.

– Es ļoti priecājos, ka ekspertīze neko nespēja izdarīt, – teica Marija. – Arī tagad turpinu uzskatīt, ka mani mīluļi nevienam nekādu diskomfortu radīt nespēj.

Pēc tam, kad kaimiņi bija izsaukuši policiju, Igors nolēma, ka ir pienācis laiks risināt problēmu ar kaķiem. Viņš sāka pierunāt māti vērsties pie ārsta, bet kaķus, vismaz jaunākos no bara, atdot labās rokās.

Tajā pašā laikā smaka kāpņu telpā lēnām atgriežas un kaimiņi gaida, kad būs iespējams vēlreiz izsaukt Pārtikas un veterināro dienestu, lai risinātu problēmas, ko rada kaķus mīlošā kundze un viņas patversme. Igors cer, ka pierunās māti aiziet pie ārsta.

Jurista komentārs

– Šajā situācijā var nonākt ikviens, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, – stāsta jurists Aleksandrs Bodunovs. – Tādas pat problēmas ar smirdoņu un tarakāniem var rasties tikai viena dzīvnieka dēļ. Ja iedzīvotāji nonākuši šādā situācijā ar kaimiņiem, tad saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvnieku īpašnieki, kuri sagādā neērtības, pārkāpj pārējo īpašnieku tiesības. Šādā gadījumā ar iesniegumu jāvēršas policijā vai Pārtikas un veterinārajā dienestā. Šīs organizācijas ir pilnvarotas veikt iesniegumā norādīto faktu pārbaudi, ierodoties uz vietas. Ja pārbaudes dati atklāj sanitāro un higiēnas normu neievērošanu, tad tiek veikti atbilstoši pasākumi vai izņemti dzīvnieki.