Gandrīz Ziemassvētku stāsts

„Labdien! Ar satraukumu lasu jūsu materiālus par nelaimē nonākušiem bezpalīdzīgiem veciem cilvēkiem, tāpēc nolēmu arī pati jums uzrakstīt. Vēl nesen mēs dzīvojām Pļavniekos, Ulbrokas ielā, bet vasarā nolēmām pārvest sev tuvāk vecākus, kuri dzīvoja Jelgavā. Iemitinājām viņus savā dzīvoklī, bet paši pārcēlāmies uz Sauriešiem.

Vakar no rīta vecākiem dzīvoklī pazuda elektrība. Latvenergo pārstāvji par parādu atslēdza elektrību kaimiņam un nejauši bija atslēguši arī mums.

Mēs par to nedusmojamies, katrs var kļūdīties. Bet kaimiņš, tas pats, kurš ļaunprātīgi nemaksā par elektrību, ir ļoti vecs un vientuļš cilvēks. Domājam, ka 55 eiro parādu (tādu summu man nosauca Latvenergo) viņš iekrājis vairāku gadu laikā, jo viņa logos reti ir redzama gaisma. Viņš arī reti iziet no mājas, viņu nekad neapciemo radinieki, ilgus gadus ar viņu neviens nav sarunājies un, man šķiet, pat nav sasveicinājies.  Reiz ūdens applūdināja mūsu kāpņu telpu, un tā arī bija vienīgā reize, kad mēs sazinājāmies ar kaimiņu. Bet vakar es ar šausmām iedomājos, kā vecais vīrs ziemā dzīvos bez elektrības.

Saprotu, ka tādu gadījumu droši vien ir daudz. Visi saka, ka tas ir tikai viens vecs cilvēks no daudzajiem trūkumā dzīvojošajiem vecajiem cilvēkiem un ka neviens nekādi nevar viņam palīdzēt. Domāju, ka ar draugu un paziņu palīdzību mēs varētu savākt vajadzīgo naudu un parādu samaksāt, bet tas nav problēmas risinājums...”

Redakcijas komentārs. Mēs sazinājāmies ar vēstules autori un vienojāmies, ka viņa apmeklēs veco kaimiņu, palīdzēs viņam ieviest kārtību rēķinos, aiziet uz Sociālo dienestu pāc dzīvokļa pabalsta utt. Tāpat arī sieviete bija ar mieru samaksāt kaimiņa parādu. Jā, tas nav problēmas risinājums valsts mērogā, taču nekādi citādi šo problēmu nav iespējams atrisināt.

Izturēsimies uzmanīgi cits pret citu! Palīdzēsim vientuļiem veciem cilvēkiem kaut vai ar apciemojumu un padomu. Ziemā šiem cilvēkiem klājas īpaši grūti.