Iedzīvotāji baidās no zagļiem

Pirms diviem gadiem Rīgas domes deputāts Andris Vilks sāka darbu pie „Kaimiņu drošība” projekta. Viņš vēlējās, lai galvaspilsētas iedzīvotāji pēc citu valstu parauga uzņemtos kontrolēt kārtību savos rajonos. Bija plānots, ka kustības aktīvisti patrulēs dzīvojamo namu kvartālos un informāciju par sabiedriskās kārtības traucētājiem un citiem kriminālajiem elementiem nodos policijai. Kopš idejas prezentācijas brīža aizritējuši daudzi mēneši, bet pilnā sparā kaimiņu patruļas vēl nav sākušas darboties.

Par labu paraugu mums varētu kļūt Igaunija, kur uzņēmīgākie iedzīvotāji jau sen sākuši uzraudzīt savas mājas un pagalmus. „Kaimiņu drošība” atbalsta tiesībsargāšanas struktūras, daļēji tā tiek finansēta no valsts budžeta. Visām mājām, ko uzrauga kaimiņi – kārtības sargi, ir piestiprinātas spilgtas (dzeltens ar melnu) plāksnītes ar organizācijas emblēmu. Tā ir zīme zagļiem: šurp labāk nenākt. Latvijā ar „Kaimiņu drošība” neiet tik gludi kā pie kaimiņiem. Viss turas uz dažu cilvēku entuziasma, un viens no tiem ir vietējās kustības iedvesmotājs kriminologs Andris Vilks.

– Mūsu sardze darbojas, bet ne visos galvaspilsētas rajonos,– laikrakstam stāsta Rīgas domes deputāts. – Piemēram, mums izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Kurzemes priekšpilsētu. Mēs tur esam noturējuši vairākus seminārus, kuros skaidrojām iedzīvotājiem, kā veidot vienības un sadarboties ar policiju. Atsaucību ir izrādījušas namu pārvaldes Kurzemes namu apsaimniekotājs un Ķengaraga nami. Īpaša pateicība pienākas kooperatīvam Staburags. Šīs organizācijas palīdzēja mums atrast aktīvus cilvēkus, kuri tagad veido kustības kodolu.

– Un jums ir daudz aktīvistu?

– Domāju, ka vairāki desmiti. Konkrētus sardzes darbības rezultātus ir grūti nosaukt. Mēs vācam informāciju par rajonā notiekošo un nododam to policijai. Daļa iedzīvotāju savākto ziņu ir bijusi noderīga, daļa nav guvusi apstiprinājumu. Jebkurā gadījumā kontakti ar pašvaldības policiju ir nodibināti, policisti mācās sadarboties ar rīdziniekiem. Bet iedzīvotāji, pateicoties sardzei, ir kļuvuši vairāk saliedēti.

– Kā tālāk attīstīsies kaimiņu patruļas projekts?

– Ceram, ka tas aptvers visu Rīgu. Ja ne katrā mājā, tad vismaz katrā namu pārvaldē vajadzētu būt saviem kārtības sargiem.

Būtu jau labi, ja Rīga kļūtu par vienu no tām pilsētām, kur iedzīvotāji palīdz policijai apkarot noziedzību. Maskavā ar to nodarbojas organizācija Город без наркотиков, kurā apvienojušies cilvēki, kam daudz nedienu sagādājuši narkodīleri. Ar šo cilvēku atbalstu aiz restēm nonācis ne viens vien narkotiku izplatītājs. Kaimiņu sardzes (Neighborhood watch) darbojas ASV, Lielbritānijā, Austrālijā un Kanādā. Šo pilsonisko organizāciju dalībnieki uzrauga sabiedrisko kārtību savu māju apkārtnē. Jaunzēlandē ar to pašu nodarbojas Sabiedriskās patruļas (Community patrols). Izraēlā pilsoņu gvarde Mishmar Ezrachi patrulēšanai izmanto mašīnas. Kanādā Karaliskās zirgu policijas palīgi (Royal Canadian Mounted Police Auxiliary) valkā gandrīz tādu pašu formas tērpu kā policisti.

Latvijā pat vislabākajā gadījumā būs vajadzīgs prāvs laika sprīdis, lai radītu darboties spējīgu “Kaimiņu drošība” sistēmu. Bet par to, kā iedzīvotājiem sevi pasargāt šobrīd, lasiet «Darīsim kopa!», #2, 8. lpp.