Nelieli plūdi – lieli izdevumi

Iedomājieties: jūs esat dzīvokļa īpašnieks, un jums piedāvā, piemēram, jaunu krānu, varbūt sifonu zem izlietnes vai arī cauruli virtuvē, un jums par šo nelielo detaļu jāmaksā 1000 latu. Absurds? Jā, bet tieši tādā situācijā var nonākt dzīvokļa īpašnieks, kas nevilšus applūdinājis savus kaimiņus.

Nodrošinieties ar dokumentiem, tas ir svarīgi!

Dzīvokļu applūdināšanas gadījumu ir tūkstošiem, un katram ir savas nianses. Lūk, viens piemērs:

„2006. gadā es applūdināju savus kaimiņus. Ticiet man, ne jau paviršības vai aizmāršības pēc. Cēlonis bija nekvalitatīvs ūdens skaitītāja savienojums ar cauruli. Aptuveni mēnesi pēc skaitītāja verifikācijas mezgls sāka tecēt. Nedaudz tika apliets apakšējais dzīvoklis.

Bet pats briesmīgākais ir tas, ka tad, kad kopš avārijas bija apritējuši seši gadi, apdrošināšanas sabiedrība pieprasīja, lai es samaksāju par cietušo kaimiņu dzīvokļa remontu. Lieta tūlīt tika nodota parādu piedziņas kompānijai. No manis pieprasa 1800 latu. Kāpēc apdrošināšanas sabiedrība sešus gadus vilcinājās izvirzīt prasību? Un kāpēc man jāapmaksā kaimiņiem tik dārgs remonts, ja izlija pavisam nedaudz ūdens?”

Kas attiecas uz termiņiem, te apdrošinātājs rīkojas saskaņā ar likumu. Tiesības iesniegt regresa prasību desmit gadu laikā pēc notikušā nosaka Civillikuma 1895. pants: „Visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā”.

– Bet tā nav nejaušība, ka viltīgie apdrošinātāji regresa prasības izvirza aptuveni piecus gadus pēc notikušā, – komentē jurists Sergejs Nazarovs. – Ne jau tāpēc viņi to dara, ka būtu labiņi vai pārslogoti ar darbu. Nē. Lieta tāda, ka dokumentu, tai skaitā finanšu dokumentu, glabāšanas laiks Latvijā ir pieci gadi kopš izrakstīšanas dienas. Kad beidzies piecu gadu termiņš, visus dokumentus var droši un, galvenais, likumīgi iznīcināt. Ko tas dod apdrošinātājiem? Apdrošinātājiem tas dod visu, bet galvenais – garantētu uzvaru tiesā!

Iedomājieties, ka sašutušais dzīvokļa īpašnieks, saņēmis no apdrošināšanas kompānijas prasību samaksāt kaitējuma kompensācijas parādu, steidz pie jurista vai uzreiz skrien uz tiesu. Lai kaut ko pierādītu, cilvēkam ir dotas tiesības pieprasīt noteiktus dokumentus, tai skaitā finanšu, kurus var izmantot viņa labā. Un tur jau tas joks, ka dokumentu vairs nav, tātad cilvēks nevar pierādīt, ka nav bijis tieši iesaistīts kaitējuma nodarīšanā citai personai, un nevar arī apstrīdēt prasības summu. Un tas nozīmē, ka tiesas prāvu viņš ir zaudējis.

Kāds secinājums no tā jāizdara dzīvokļu īpašniekiem? Tāds, ka pēc avārijas nekavējoties jāsagādā dokumenti, kas pierāda jūsu nevainību. Piemēram, jāuzaicina neatkarīgs eksperts, lai noteiktu avārijas cēloni vai vietu jūsu dzīvoklī. Tas nebūs lēti, bet noteikti daudz lētāk, nekā maksāt kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

Vai vainīgais vienmēr ir vainīgs?

Tāpat dzīvokļu īpašniekiem cieši jāiegaumē, ka ne jau vienmēr kaimiņu applūdināšanas gadījumā viņi ir tiešie vainīgie, uzskata Sergejs Nazarovs. Bruņojoties ar pareiziem argumentiem, tiesā iespējams uzvarēt arī daudz pieredzējušos apdrošināšanas sabiedrību juristus.

– Likums nosaka, ka „dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta, un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā, sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā” (likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 15. pants), – saka Sergejs Nazarovs. – Savukārt Civillikums skaidro: „Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot” (Civillikuma 1635. pants).

Ko mēs varam secināt no šiem likumu pantiem? To, ka likumīgi (t.i., tiesas ceļā) jāatzīst, ka cilvēks, kurš applūdinājis savus kaimiņus, ar neatļautu darbību ir aizskāris viņu tiesības un ir vainojams par savas darbības vai, gluži pretēji, bezdarbības sekām. Tieši pierādīta vaina šādos gadījumos kalpo par pamatojumu kaitējuma atlīdzināšanai.

1. piemērs. Cilvēks vannas istabā atgriezis krānu un aizmirsis to aizgriezt, kā rezultātā applūdinājis kaimiņus. Verdikts vienkāršs – vainīgs prettiesiskā darbībā, kas kļuvusi par cēloni plūdiem, un jāatlīdzina zaudējumi.

2. piemērs. Cilvēks aizmirsis noslēgt automātiskās veļas mazgājamās mašīnas ventili, šī paviršība bijusi iemesls tam, ka magnētiskais vērsts nav izturējis spiedienu un caur to izplūdis ūdens, applūdinot kaimiņus. Verdikts – vainīgs prettiesiskā bezdarbībā, kas kļuvusi par cēloni plūdiem, un jāatlīdzina zaudējumi.

3. piemērs. Cilvēks veikalā nopircis cauruli, speciālisti to iemontējuši, bet caurule izrādījusies nekvalitatīva un pārplīsusi. Vai cilvēks vainīgs? Nekādā gadījumā. Tas jau ir nejaušs, neparedzams notikums. Bet saskaņā ar Civillikumu nejauši zaudējumi nav jāatlīdzina. Dzīvokļa īpašnieka vainas te nav un nevar būt, jo viņš visu darījis pēc likuma! Bet viņam tas jāpierāda tiesā.

– Apdrošināšanas jēga šai gadījumā ir tāda, ka apdrošināšanas sabiedrība par naudu uzņemas saistību atlīdzināt dzīvokļa applūdināšanas rezultātā radušos zaudējumus. Tas ir viens no standarta apdrošināšanas riskiem, tātad zaudējumu atlīdzināšana ir pašas apdrošināšanas sabiedrības problēma, – uzskata Sergejs Nazarovs. – Bet apdrošināšanas sabiedrība nevēlas ciest zaudējumus, lai gan saskaņā ar līgumu ir apņēmusies to darīt. Tā cenšas problēmu atrisināt, pārliekot to uz nevainīgu cilvēku pleciem.

Es uzskatu, ka tas nav pareizi, jo apdrošināšanas sabiedrība ir būvēta tā, ka no speciāla fonda, ko veido apdrošinājuma ņēmēju prēmijas, nodrošina zaudējumu kompensāciju. Apdrošināšanas riska varbūtība tiek aprēķināta un atspoguļota visai iespaidīgos apdrošināšanas prēmiju apmēros. Ņemot to vērā, 3. piemērā aprakstītajā gadījumā zaudējumu piedzīšana ir nekaunīga laupīšana un virspeļņas gūšana uz dzīvokļa īpašnieka rēķina.

Cilvēkiem, kas kļuvuši bez vainas vainīgi, tiesā jāpierāda, ka viņiem nav nekāda sakara ar avāriju. Viņiem nevajag bez cīņas padoties un piekrist maksāt apdrošināšanas sabiedrībām tūkstošiem latu.

Dzīvoklī neiegāja, bet aktu uzrakstīja

Un te vēl vienas mūsu lasītājas aprakstīts gadījums:

„2012. gada maijā it kā manā dzīvoklī notikušas avārijas dēļ applūdināti divi apakšējie dzīvokļi, ko apliecina pašvaldības namu pārvaldes 23. maija akts. Par šādu aktu esamību uzzināju tikai 30. jūnijā, kad saņēmu apdrošināšanas kompānijas vēstuli ar prasību kompensēt viena applūdinātā dzīvokļa iemītniekiem radītos zaudējumus.

Tā kā savu vainu neatzīstu, es uzaicināju neatkarīgu ekspertu, kura slēdzienā teikts, ka manā dzīvoklī pēdējā gada laikā nekādas avārijas nav notikušas un remonts nav bijis nepieciešams.

Sakiet, vai ir juridisks spēks aktam, ko parakstījuši namu pārvaldes komisijas locekļi, kuri manu dzīvokli vispār neapmeklēja? Savus vārdus viņi nevar apstiprināt ne ar fotogrāfijām, ne video. Es aktu neesmu parakstījusi un neatzīstu”.

Saņēmām skaidrojumu no uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks Purvciema iecirkņa. Tur apliecināja, ka 15. maijā ap pieciem vakarā tika saņemts zvans no kāda dzīvokļa iemītniekiem, kuri ziņoja, ka no augšas dzīvoklī ieplūst ūdens. Santehniķi nekavējoties devušies uz notikuma vietu un pārbaudījuši kopējās komunikācijas, tur viss esot bijis kārtībā.

– Pēc mūsu speciālistu teiktā, caur 36. dzīvokļa durvīm esot bijis dzirdams līstoša ūdens troksnis, bet durvis neviens neatvēra, – pavēstīja SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvis Krists Leiškalns. – Nācās atslēgt ūdens padevi visam virtuves stāvvadam, tad ūdens beidza ieplūst 21. dzīvoklī.

Nākamajā dienā santehniķi atkal esot devušies uz māju, kur notikusi avārija, un beidzot arī iekļuvuši 36. dzīvoklī (durvis esot atvēruši īpašnieku bērni). Tur viņi esot konstatējuši, ka dzīvoklī plīsis ūdensvads, kas arī bijis avārijas cēlonis.

– Aktu mūsu komisija sastādīja vēlāk, 23. maijā, jo to pieprasīja otra applūdinātā dzīvokļa īpašnieki stāvu zemāk, – paskaidroja Krists Leiškalns. – Aktā aprakstīti applūdinātajā dzīvoklī atklātie bojājumi, kā arī pieminēts šo bojājumu rašanās cēlonis, pamatojoties uz santehniķu sniegto informāciju.

Namu pārvaldē stāsta, ka pēc likuma apsaimniekotāja speciālistiem jāapseko dzīvokļi un jānosaka avārijas cēloņi, kā arī jāveic pasākumi to novēršanai. Ja neizdodas iekļūt atsevišķā dzīvokļa īpašumā, piemēram, dzīvokļa īpašnieks nav mājās vai neatver durvis, pārvaldnieks sastāda aktu, pamatojoties uz viņam pieejamiem faktiem.

– Ja viena no pusēm pēc tam vēlas namu pārvaldes sastādīto aktu izmantot kā pamatojumu zaudējumu atlīdzības piedzīšanai, tai ir šādas tiesības, – saka Krists Leiškalns. – Uzskatu, ka nevietā ir jautājums, vai mēs drīkstam sastādīt aktu bez augšējā dzīvokļa apsekošanas vai bez tā īpašnieka paraksta, jo pārvaldnieks nevar uzlauzt durvis vai ar varu piespiest avārijas vaininieku piekrist avārijas aprakstam.

Kā redzam, namu pārvalde distancējas no problēmas risināšanas. Komisija ir sastādījusi aktu, kā nu pratusi, un tas, vai cietušie (vai vainīgie) varēs to izmantot tiesā savās interesēs, tā vairs nav SIA Rīgas namu pārvaldnieks darīšana.

Situāciju komentē juriskonsulte Svetlana Ļisivņenko.

– Dzīvokļa īpašnieki, kuru īpašumā, pēc namu pārvaldes speciālistu domām, ir notikusi avārija, ir rīkojušies pilnīgi pareizi, uzaicinot neatkarīgu ekspertu. Eksperta atzinums, ka dzīvoklī nekāda avārija nav notikusi, būs spēcīgs arguments tiesā. Pēc tam, kad sieviete saņēma no apdrošināšanas sabiedrības vēstuli ar prasības pieteikumu, viņai bija mēnesis laika paskaidrojumu sniegšanai tiesai. Viņai bija jāuzraksta, ka apdrošināšanas sabiedrības prasības pieteikumam nepiekrīt, un jāpievieno neatkarīgā eksperta atzinuma kopija. Bez tam juridiski nepārliecinošs šķiet namu pārvaldes akts par avārijas cēloņiem, kas sastādīts, dzīvokļa īpašniecei klāt neesot.

– Vai akts, ko komisija sastādījusi pēc santehniķu vārdiem, ir leģitīms? Neviens no tiem, kas parakstījuši šo papīru, mūsu lasītājas dzīvoklī patiesībā nav pat ieskatījies.

– Nē, tāds dokuments nav leģitīms. Komisijai jānoskaidro applūšanas cēloņi un jāapstiprina tie ar objektīvām liecībām, nevis jāapraksta plūdu iemesls pēc namu pārvaldes viena darbinieka vārdiem.

Dzīvokļa īpašniecei un apdrošināšanas sabiedrībai nāksies attiecības skaidrot tiesā, savukārt tiesa noteiks, kuras puses argumenti atbilst likumam. Tādā strīdīgā situācijā mājokļa īpašniekam, kuru vaino kaimiņu applūdināšanā, jābūt absolūti drošam par savu nevainību, tad panākumi neizpaliks.

Kā pareizi izsaukt komisiju?

Un, beidzot, trešais vēstījums par applūdināšanu, šoreiz cietušā dzīvokļa īpašnieces skatījumā:

„Marta vidū pamanīju, ka griesti vannas istabā un tualetē ir mitri un plankums ātri vēršas plašumā. Vispirms ilgi centos sazvanīt namzini – cilvēku, kuram uzticēts gādāt par mūsu māju un kura tālruņa numurs ir atrodams dzīvokļa rēķinā. Beidzot atbildēja kāda sieviete un apsolīja visu noskaidrot. Pēc dažām stundām man pavēstīja, ka augšējā dzīvoklī viss ir kārtībā, lai es nomierinoties. Ja negribot samierināties ar to, ka griesti ir mitri, lai pēc darba laika beigām izsaucot avārijas brigādi.

Tā kā ūdens turpināja sūkties, pēc pulksten sešiem pievakarē izsaucu avārijas likvidētājus, kuri noslēdza visu stāvvadu. Kas tālāk? Agri no rīta pie durvīm zvanīja sašutušie apakšstāva kaimiņi: kā es esot iedrošinājusies izsaukt brigādi, kas visu māju atstājusi bez ūdens?! Kad pajautāju, kas viņiem to stāstījis, viņi nosauca mūsu namzines vārdu.

Uzskatu, ka pārkāptas manas tiesības – namu pārvaldes darbiniece ir izpaudusi manus personiskos datus. Piedevām vēl nākamajā dienā mani atkal applūdināja. Lai kā lūdzos atsūtīt komisiju, tā neatnāca. Dzīvokli apsekoja tikai namzine un sētniece, nekādu aktu par mājokļa applūdināšanu nesaņēmu. Vai tā drīkst rīkoties?”

Namzine ir rupji pārkāpusi pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks iekšējo instrukciju, kas nosaka, ka šāda speciālista pienākums ir stingri ievērot konfidencialitāti un neizpaust informāciju, kas viņam kļuvusi pieejama, pildot tiešos pienākumus, un ievērot fizisko personu datu aizsardzības prasības. Par izdarīto pārkāpumu namzine var saņemt rājienu vai tikt atbrīvota no darba.

Taču mūsu lasītāja vēlas panākt nevis namu pārvaldes darbinieces sodīšanu, bet gan akta par dzīvokļa applūdināšanu sastādīšanu. Kādas ir viņas tiesības šajā situācijā? Skaidro SIA Rīgas namu pārvaldnieks māju tehniskās ekspluatācijas nodaļas vadītājs Mārcis Kaktiņš.

– Kā pareizi izsaukt namu pārvaldes komisiju, ja applūdināts dzīvoklis?

– Jāzvana uz savu namu pārvaldes iecirkni, jādodas uz kādu no klientu apkalpošanas centriem vai arī par avāriju jāinformē savs namzinis.

– Kam tieši ir jābūt komisijā, kurai ir tiesības apsekot dzīvokli?

– Parasti tas ir namu pārvaldes ūdenssaimniecības speciālists. Tiesības sastādīt aktu ir komisijai, kurā ir vismaz divi cilvēki, tāpēc parasti uz dzīvokli dodas arī namzinis.

– Cik ātri namu pārvaldes darbiniekiem jāreaģē uz izsaukumu un prasību sastādīt aktu?

– To nenosaka neviens likums. Pēc pieredzes teikšu, ka viss atkarīgs no situācijas. Ja mūsu klientam ūdens tek uz galvas, avārijas brigādi aizsūtīs vienas līdz triju stundu laikā, bet, ja dzīvokļa īpašnieks prasa apsekot mājokli tāpēc, ka parādījies pelējums, komisija ieradīsies nedēļas laikā.

– Vai tiesa, ka avārijas dienestu var izsaukt tikai ārpus darba laika?

– Nē, nav tiesa! Mūsu avārijas dienests darbojas 24 stundas diennaktī.

– Ko dara komisija, ja nevar iekļūt dzīvoklī, no kura tiek applūdināti kaimiņi?

– Jebkurā gadījumā tiek sastādīts apmeklējuma akts, kurā tiek aprakstīti cietušā dzīvokļa vizuālās apskates rezultāti. Speciālisti var konstatēt, ka kopējās komunikācijas ir kārtībā, tātad applūšanas cēlonis meklējams augšējā dzīvoklī. Vai tiesai ar to pietiks, lai prasītu kompensāciju no „vainīgajiem”? Tas katrā gadījumā tiek lemts individuāli.

– Cik ātri pēc notikušā cietušā dzīvokļa īpašnieks var saņemt aktu par applūšanas cēloņiem?

– Šos dokumentus mēs nesūtām pa pastu, pēc tiem labāk aiziet uz savu namu pārvaldes iecirkni. Parasti savu akta eksemplāru cilvēks var saņemt jau apsekošanas dienā.

– Ko darīt, ja augšējā dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt aktā rakstītajam un uzskata sevi par nevainīgu?

– Viņam tas jāapstiprina ar neatkarīga eksperta atzinumu, bet, ja lieta nonāks līdz tiesai, par spēkā esošu tiks atzīts tikai sertificēta speciālista slēdziens.

– Ko darīt cietušā dzīvokļa īpašniekam, ja komisija kavējas ierasties?

– Viņam operatīvi jāatkārto izsaukums, ja arī tas tiek ignorēts, tad vispirms jāvēršas pie sava namu pārvaldes iecirkņa vadītāja, pēc tam arī pie SIA Rīgas namu pārvaldnieks tehniskā dienesta direktora.