Gandrīz 80 miljoni eiro “izsviesti vējā”!

Parlamentārā izmeklēšanas komisija atklājusi paaugstinātā siltuma tarifa shēmu galvaspilsētā

Šonedēļ, 28. maijā, Saeima izskatīja parlamentārās komisijas galīgo ziņojumu par Rīgas siltums augstajiem tarifiem. Galvenais secinājums: nesaimniecisku lēmumu  dēļ katrs rīdzinieks ir pārmaksājis gan par apkuri, gan par karsto ūdeni.

Rīgas centralizētās siltumapgādes problēma vairākus gadus slēpās sistemātiskā resursu izšķērdēšanā, par kuriem maksā sabiedrība. Rīgas krīzes pamatā ir situācija Daugavas labajā krastā, kur Latvenergo termoelektrostacijas elektroenerģijas ražošanas procesā rada noderīgu blakusproduktu — tā saukto "atlikumsiltumu".

Tā vietā, lai šo lēto resursu novirzītu pilsētas siltumtīklā, milzīgi siltumenerģijas apjomi tika vienkārši izmesti atmosfērā.

Vienlaikus Rīgas siltums trūkstošos siltuma apjomus iepirka no neatkarīgiem ražotājiem, kas strādā galvenokārt ar šķeldu, par krietni augstākām cenām.

Šāda prakse noveda pie tā, ka Rīgā izveidojās augstākie siltuma tarifi starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām. Papildus finansiālajam kaitējumam tas radīja divkāršu vides piesārņojumu — atlikumsiltumu izlaižot gaisā, vienlaikus tika sadedzināts papildu kurināmais tā aizstāšanai.

Kas uzsāka izmeklēšanu?

Lai izmeklētu siltuma sadārdzināšanās cēloņus un novērtētu enerģētiskās drošības riskus, 2025. gada 6. novembrī Saeima pieņēma lēmumu par īpašas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.

Komisijas sastāvā ietilpa septiņi deputāti Andra Kulberga vadībā. Sākotnēji bija paredzēts, ka komisija strādās sešus mēnešus, taču vēlāk tās pilnvaru termiņš tika pagarināts līdz 2026. gada jūnijam.

Komisijas darba galvenais mērķis bija rast veidus siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanai, novērst turpmāku cenu kāpumu un noskaidrot TEC jaudas neracionālas izmantošanas iemeslus. Savas darbības laikā komisija rīkoja 19 sēdes, tostarp izbraukuma sēdi siltumcentrālē Imanta, kā arī analizēja daudzus dokumentus un uzklausīja Latvenergo, Rīgas siltums, ministriju un Regulatora amatpersonu liecības.

Izšķērdēšana un maldināšana

Komisijas darba rezultāts ir apjomīgs galaziņojums, sagatavots 2026. gadā un iesniegts Saeimas Prezidijam. Dokuments ietver 55 lappuses pamatteksta un komisijas locekļa Uģa Rotberga atsevišķo viedokli astoņās lappusēs.

Jāņem vērā, ka komisijas secinājumiem ir politiskā vērtējuma raksturs un tie nav juridiski saistoši tiesām, tomēr valsts institūcijām ir pienākums izvērtēt izklāstīto informāciju un veikt pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

Komisija apzināti lietoja tādus terminus kā "izšķērdēšana" vai "maldināšana", lai paustu politisku vērtējumu par atbildīgo personu rīcību. Saeima izskatīja šo ziņojumu 28. maijā, apstiprinot, ka nozarē nepieciešamas dziļas reformas.

Tirgus defekti un finansiālie zaudējumi

Rūpīga ziņojuma analīze liecina, ka neefektivitātes galvenais cēlonis bija defektīvs tirgus modelis, kas balstīts uz iknedēļas siltuma iepirkumiem, ko veic Rīgas siltums.

Šī sistēma faktiski izslēdza Latvenergo no konkurences un ļāva neatkarīgajām komerciālajām katlumājām ilgstoši piedāvāt Rīgai cenas, kas tikai nedaudz atpalika no regulatora apstiprinātā tarifa. Rezultātā neatkarīgie uzņēmumi guva peļņu, kas ievērojami pārsniedza regulēto pakalpojumu normu, kamēr patērētāji pārmaksāja.

Saskaņā ar komisijas aprēķiniem, laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam atmosfērā tika izmesti vairāk nekā 1,25 miljoni megavatstundu noderīgā siltuma. Finansiālie zaudējumi no šādas darbības tiek lēsti 62,5 līdz 78,8 miljonu eiro apmērā — atkarībā no izmantotās siltuma vērtības aprēķina metodoloģijas.

Turklāt valsts izmaksāja Rīgas siltums aptuveni 140,6 miljonus eiro kā iedzīvotāju atbalstu, lai gan šie izdevumi būtu varējuši būt zemāki, ja sistēma tiktu organizēta racionāli.

Pārvaldības problēmas un infrastruktūras riski

Komisija konstatēja arī nopietnus Rīgas siltums pārvaldības trūkumus, tostarp komandējumus un nepamatotus izdevumus ārējiem pakalpojumiem, kas bieži vien dublēja štata darbinieku funkcijas. Tika konstatēti interešu konflikta riski valdes un padomes līmenī, kā arī dažu vadītāju trūkstošā enerģētikas nozares izglītība.

Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta faktiskajai koģenerācijas enerģobloka apstāšanai TC Imanta, kas dīkstāvē atradās, neraugoties uz augstajām elektroenerģijas cenām, tādējādi radot netiešus zaudējumus.

Pilsētas infrastruktūra turpina novecot: katru gadu tiek nomainīta tikai aptuveni puse no maināmajiem siltumtīkla posmiem, bet daļa cauruļu, kuru kopgarums sasniedz 76 kilometrus, izrādījusies praktiski bezīpašnieka. Tas rada drošības apdraudējumu, jo īpaši saistībā ar gaidāmo Latvijas atslēgšanos no BRELL sistēmas un neskaidrību par TEC lomu pēc 2028. gada.

Cilvēks sacēla trauksmi — un viņu atlaida

Viens no ziņojuma visvairāk rezonējošajiem secinājumiem ir informācija par trauksmes cēlēja vajāšanu — cilvēku, kurš laikus mēģināja brīdināt par atlikumsiltuma izšķērdēšanu Rīgā.

Neraugoties uz to, ka atbildīgās institūcijas tika oficiāli informētas par problēmu jau 2023. gada sākumā, to reakcija bija formāla, un reālas izmaiņas sākās tikai pēc publiskas atspoguļošanas un parlamentārās komisijas iejaukšanās. Pret pašu pārkāpumu paziņotāju tika veiktas nelabvēlīgas darbības, kas noveda pie viņa atlaišanas, un tas prasa atsevišķu kompetentu iestāžu pārbaudi.

Tādas institūcijas kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Konkurences padome bieži vien atbildību pārvēla viena uz otru, kas ļāva absurdajai situācijai turpināties gadiem ilgi.

Kas tālāk?

Parlamentārā komisija secināja, ka situācijas labošanai nepieciešamas radikālas izmaiņas likumdošanā un pārvaldības pieejā.

Ierosināts izdarīt grozījumus Enerģētikas likumā, nosakot operatoram pienākumu iepirkt siltumu stingri pieaugošā cenu secībā, dodot priekšroku koģenerācijai un atlikumsiltumam. Tāpat ieteikts pārskatīt Rīgas siltums akcionāru struktūru, lai novērstu privātā mazākuma akcionāra ietekmi ar tā "zelta akciju", kas kavē investīciju piesaisti.

Galīgais ziņojums satur arī aicinājumu Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izvērtēt amatpersonu rīcību iespējamas saimnieciskas darbības traucēšanas un valsts mantas izšķērdēšanas aspektā.

Komisijas loceklis Uģis Rotbergs savā atsevišķajā viedoklī uzsvēra, ka svarīgi nošķirt politiskās interpretācijas no tehniskās realitātes, taču piekrita nepieciešamībai nākotnē skaidrāk definēt atlikumsiltuma kritērijus.