Mēģini samaksāt!

Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, cik daudz naudas mājokļa uzturēšanai tērē vidējais statistiskais dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks. Pēc CSP datiem, tie ir 90 latu jeb 17,2% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem.

Ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu apjomā tiek iekļauti izdevumi īrei par mājokļa izmantošanu, īpašuma nodoklis par mājokli, apkure, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu izvešana u.c. ar mājokli saistītie maksājumi, mājokļa remonta un regulārās uzturēšanas izdevumi, kā arī mājokļa apdrošināšanas izmaksas.

Trūcīgākie Latvijas iedzīvotāji par mājokli tērē līdz 34% no ienākuma.

Lai arī mājokļa uzturēšanas izdevumi ir pieauguši, tomēr pirmo reizi kopš 2008. gada šo pieaugumu ir apsteidzis iedzīvotāju ienākumu pieaugums, norāda CSP. Tātad viss kārtībā? Nebūt ne! Tikai 12% mājsaimniecību mājokļa uzturēšanas izdevumus neuzskata par apgrūtinošiem. 2012. gadā 21,7% mājsaimniecību elementāra naudas trūkuma dēļ periodiski palika parādā namu pārvaldēm.

To mājsaimniecību īpatsvars, kuras ir bijušas parādā divas un vairāk reizes, kopš 2008. gada pieaudzis no 7,6% līdz 17, 5%.

Komunālo pakalpojumu rēķinus visgrūtāk ir apmaksāt ģimenēm, kurās ir viens pieaugušais ar bērniem līdz 17 gadu vecumam – 44% šādu nepilno ģimeņu ir bijušas parādā par siltumu un apsaimniekošanu.