Neizbēgamā samaksa

Rīdziniekus gaida ūdens tarifu paaugstināšana uz ambiciozu SIA Rīgas ūdens projektu un lielu parādu fona

2025. gada oktobra beigās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja jaunu tarifu projektu, ko iesniedza pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas ūdens. Šis lēmums, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. decembrī, iezīmēs kārtējo nepieciešamo komunālo izdevumu pieaugumu galvaspilsētas iedzīvotājiem.

Samaksa par gadu desmitiem ilgu kavēšanos

Jaunais kopējais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs (ūdensapgāde un kanalizācija) Rīgā veidos 2,67 EUR/m³ (bez PVN), kas ir par 0,33 EUR/m³ jeb 14% augstāks nekā pašreizējā likme.

 

Lai gan vidējai daudzdzīvokļu mājas mājsaimniecībai šī paaugstināšana nozīmē tikai papildu izdevumus aptuveni 2,60 EUR mēnesī (mazāk par 1% no vidējiem ienākumiem), tās iemesli sakņojas fundamentālā problēmā: kritiskā pilsētas infrastruktūras nolietojumā.

SIA Rīgas ūdens pārvalda vairāk nekā 2830 km centralizēto tīklu. Pašlaik 35% Rīgas kanalizācijas un 29% ūdensvadu cauruļu kalpošanas laika ir sen beidzies.

Šis nolietojums izraisa krasu avāriju skaita pieaugumu un attiecīgi ārkārtas remonta izmaksu palielināšanos, kuras vairs nesedz iepriekšējais tarifs. Faktiski iedzīvotāji sāk maksāt ne tikai par pašreizējo patēriņu, bet arī par ilgtermiņa nolietotās sistēmas atjaunošanu, kura gadu desmitiem prasīja vērienīgas investīcijas, kuras netika veiktas pienācīgā apjomā.

Rīgas ūdens plāno līdz 2030. gadam atjaunot ne mazāk par 90 km ūdensvadu un 55 km kanalizācijas tīklu, kam vajadzētu mazināt avāriju risku un minimizēt ūdens zudumus, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa līdzekļu ekonomiju iedzīvotājiem.

Kāpēc cenas tik ļoti atšķiras?

Lai arī Rīgas ūdens ir valstī lielākais ūdenssaimniecības objekts, pat pēc apstiprinātās tarifu paaugstināšanas Rīgas iedzīvotāji nemaksās par ūdeni augstāko cenu valstī.

Jā, daudzu pilsētu iedzīvotājiem ūdens izmaksā lētāk:

Mārupe – 0,55 EUR/m³

Vangaži – 0,85 EUR/m³

Liepāja – 0,98 EUR/m³

Olaine – 0,99 EUR/m³

Daugavpils – 1,07 EUR/m³

Taču Latvijā ir pilsētas, kur ūdens maksā ievērojami dārgāk nekā Rīgā arī pēc tarifa paaugstināšanas:

Garkalne – 2,54 EUR/m³

Kocēni – 1,95 EUR/m³

Rūjiena – 1,76 EUR/m³

Limbaži – 1,69 EUR/m³

Talsi – 1,58 EUR/m³.

SPRK skaidro, ka ūdenssaimniecības tarifi dažādās valsts apdzīvotajās vietās atšķiras specifisku apstākļu kompleksa dēļ. Šie apstākļi nosaka izmaksu ekonomisko pamatojumu, kas pēc tam veido tarifa pamatu:

Pieslēgumu blīvums un patēriņa apjoms. Aptuveni 80% izdevumu šajā nozarē ir pastāvīgi (fiksēti). Attiecīgi, jo lielāks patērētāju blīvums un patērēto pakalpojumu apjoms, jo zemāka ir viena kubikmetra ūdens un kanalizācijas pakalpojumu pašizmaksa.

Ģeogrāfiskās un tehniskās īpatnības. Reljefs, hidroģeoloģiskie apstākļi un sistēmas tehniskais stāvoklis ietekmē elektroenerģijas patēriņu (piemēram, spiediena uzturēšanai vai notekūdeņu pārsūknēšanai), kā arī ūdens ieguves izmaksas.

Sistēmu izmērs un attālums. Inženiertīklu skaits un garums, kā arī attālums līdz attīrīšanas objektiem tieši ietekmē izdevumus personālam, transportam, materiāliem un apkopei.

Ūdens un attīrīšanas kvalitāte. Jo zemāka ir izejas ūdens kvalitāte vai augstāka notekūdeņu piesārņojuma pakāpe, jo sarežģītākas un dārgākas ir tehnoloģijas, kas nepieciešamas normatīvo prasību ievērošanai, kas savukārt palielina izdevumus elektroenerģijai, materiāliem un personālam.

Investīciju slogs. Veikto investīciju apjoms atspoguļojas pamatlīdzekļu amortizācijā, kredīta maksājumos un ekspluatācijas izdevumos.

Tādējādi kompaktāka un blīvāka pilsētas sistēma, kā tas ir Rīgā, ļauj sadalīt pastāvīgos izdevumus starp lielāku patērētāju skaitu, kas ir galvenais faktors, kas ļauj galvaspilsētai saglabāt zemus tarifus, salīdzinot ar mazāk apdzīvotiem reģioniem.

Kurp „dosies” mūsu nauda?

Vienlaikus ar tarifu paaugstināšanu Rīgas ūdens sāk īstenot lielu, stratēģiski svarīgu projektu, kas vērsts uz sistēmas modernizāciju un efektivitātes paaugstināšanu.

Projekts Nr. 1. Daudzdzīvokļu māju kopējo ūdens skaitītāju rādījumu digitalizācija (telemetrija)

Uzņēmums noslēdzis līgumu ar AS Sadales tīkls par attālinātās skaitītāju rādījumu nolasīšanas sistēmas (telemetrijas) ieviešanu. Šī piecu gadu projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 2,6 miljoni eiro (2 585 000 eiro bez PVN).

Projekta ietvaros attālinātās nolasīšanas iekārtām tiks uzstādītas vairāk nekā 22 000 uzskaites ierīču daudzdzīvokļu māju kopējiem skaitītājiem, kā arī privātmāju un citu objektu skaitītājiem. Runa ir par skaitītājiem, kas pieder Rīgas ūdenim un kuru rādījumus nolasa uzņēmuma darbinieki.

Telemetrija nozīmē būtisku vienkāršošanu: rādījumi vairs nebūs jāpārraksta manuāli, un patēriņu un maksājumu precizitātei varēs izsekot tiešsaistē. Uzņēmumam Rīgas ūdens telemetrija ir iespēja efektīvi pārvaldīt tīklus un savlaicīgi atklāt noplūdes netipisku patēriņa izmaiņu gadījumā, kas ir īpaši aktuāli, ņemot vērā, ka daudzi skaitītāji vecās ēkās atrodas grūti pieejamās vietās (pagrabos, šahtās, lūkās).

Projekts Nr. 2. Ekoloģiskā drošība un enerģētiskā neitralitāte

Otrs liels investīciju virziens ir metāntanku parka paplašināšana bioloģiskās attīrīšanas stacijā „Daugavgrīva”. Šis projekts ir viens no lielākajiem un tehniski sarežģītākajiem ūdens resursu apsaimniekošanas projektiem Latvijā. Darbu izmaksas sasniedz 54,7 miljonus eiro (bez PVN). Būvniecība, kas sākta 2025. gadā, ilgs četrus līdz piecus gadus. Galvenais mērķis ir novērst jaudas deficītu, kas neļauj pilnībā pārstrādāt visas dūņas (nosēdumus), kas rodas notekūdeņu attīrīšanas procesā. Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš uzsvēra, ka projekta īstenošana ļaus atteikties no neattīrīto dūņu sūtīšanas uz Vārnukroga dūņu krātuvi, tā uzlabojot ekoloģiju un mazinot nepatīkamo smaku, par kuru bieži sūdzas Babītes iedzīvotāji. Turklāt divu jaunu metāntanku ar tilpumu 12 000 m³ būvniecība ievērojami palielinās biogāzes ražošanu, pietuvinot staciju „Daugavgrīva” 85% enerģētiskajai neitralitātei un ļaujot izpildīt Eiropas Savienības prasības.

Iedzīvotāju parādi par ūdeni – hroniska problēma

Iespēju investēt un uzturēt nolietotos tīklus mazina akūta problēma – Rīgas iedzīvotāju uzkrātie parādi.

Rīgas ūdens savā tīmekļa vietnē (www.rigasudens.lv/lv/maksajumu-paradi-daudz­dzivoklu-majas) katru mēnesi publicē sarakstu, iekļaujot mājas, kuru iedzīvotāji ir parādā uzņēmumam. Katrs iedzīvotājs var pārbaudīt, vai viņa māja ir starp nemaksātājām un cik liels ir parāds.

 

Kā redzams no sniegtajiem datiem, dažu māju parāds sasniedz desmitiem tūkstošus eiro. Šāda situācija prasa nopietnu iejaukšanos

Kas draud nemaksātājiem?

Jautājumu par to, vai Rīgas ūdens var atslēgt ūdeni visai mājai atsevišķu iedzīvotāju parādu dēļ, regulē Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums. Saskaņā ar likumu pakalpojumu sniedzējam (Rīgas ūdens) ir pienākums nodrošināt pakalpojumus nepārtraukti. Pakalpojumu sniedzēja tiesības uz pagaidu ūdensapgādes samazināšanu vai pārtraukšanu ir stingri ierobežotas. Minētās tiesības var tikt piemērotas bez iepriekšēja brīdinājuma tikai šādos gadījumos:

elektroenerģijas padeves pārtraukšana ūdenssaimniecības objektiem;

ūdens padeves palielināšana ugunsgrēka dzēšanai;

dabas katastrofu vai avāriju laikā.

Likums nepiemin visa daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju parādus par iemeslu tūlītējai centralizētās ūdensapgādes atslēgšanai.

Kopumā Rīga saskaras ar izaicinājumu: nepieciešamība veikt vērienīgas daudzmiljonu investīcijas infrastruktūrā (telemetrija par 2,6 milj. eiro un attīrīšanas stacijas „Daugavgrīva” paplašināšana par 54,7 milj. eiro) liek paaugstināt tarifus, bet simtiem māju ilgi nemaksātie parādi (līdz 33,5 tūkst. eiro atsevišķās mājās) grauj finansiālo bāzi minētajai modernizācijai.

Rīdzinieki maksā vairāk, lai izkļūtu no „parādu bedres” novecojušās infrastruktūras dēļ un nodrošinātu ilgtspējīgus ūdens pakalpojumus.