„Samaksājiet manu dzīvokļa rēķinu!”

Pexels.com / Mikhail Nilov

Jauni koeficienti dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai: kas mainīsies iedzīvotājiem?

Kopš 1. jūlija Latvijā ir mainījušies mājokļa pabalsta aprēķināšanas noteikumi komunālo maksājumu un dzīvokļu īres apmaksai. Daudzi dzīvokļu īpašnieki pamanīs, ka viņiem vairs nepienākas paaugstinātie sociālie pabalsti, ko viņi saņēma sarežģītajā 2022./2023. gada apkures sezonā. Taču valdībā skaidro, ka šis samazinājums nav mēģinājums naudu atņemt, bet gan pielikt klāt.

Līdz 2022. gadam pašvaldībā dzīvokļa pabalstus aprēķināja tādā apmērā, lai pēc standarta komunālo maksājumu un mājokļa īres apmaksas trūcīgās mājsaimniecības rīcībā paliktu summa, kas nav mazāka par garantētajiem minimālajiem ienākumiem.

Līdz 2023. gada 1. jūlijam garantētais minimālais ienākums bija 109 eiro pirmajam vai vienīgajam ģimenes loceklim un 76 eiro katram nākamajam mājsaimniecības loceklim.

Taču sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ pagājušā gada otrajā pusē valsts, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, ieviesa īpašus paaugstinošus koeficientus.

No 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. maijam visiem pabalsta pretendentiem tika piemērots koeficients 3. Līdz ar to pabalsts tika piešķirts visām ģimenēm, kuras kvalificējās noteiktajiem parametriem un kurām pēc rēķinu apmaksas palika mazāk par 327 eiro pirmajam (vai vienīgajam) mājsaimniecības loceklim un 228 eiro katrai nākamajai personai.

Piemērs: vientuļš seniors ar 400 eiro pensiju katru mēnesi par dzīvokli un komunālajiem maksājumiem maksā 200 eiro, bet tikai 160 eiro no šiem izdevumiem atbilst normatīvos noteiktajiem maksājumiem.

Šīs personas dzīvokļa pabalsts 2022.–2023. gada ziemā bija 327 + 160 – 400 = 87 eiro.

■ ■ ■

1. jūlijā Latvijā stājās spēkā divi normatīvi, kas turpmāk ietekmēs dzīvokļa pabalstu apmēru.

Pirmais: tika pārskatīts garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis. Ja iepriekš politiķi lēmumu pieņēma brīvi, vērtības nosakot skaitliskā izteiksmē eiro, tad kopš 2023. gada ir noteikts, ka GMI aprēķināšanā jāievēro stingra metodika: tas ir, – GMI zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 % apmērā no ienākumu mediānas apmēra. GMI aprēķini 2023. gadā ir balstīti uz datiem par mediānas ienākumiem 2020. gadā. Līdz ar to no 1. jūlija garantētais minimālais ienākums visā Latvijā palielināts no 109 līdz 125 eiro pirmajam vai vienīgajam ģimenes loceklim un no 76 līdz 87,5 eiro katram nākamajam mājsaimniecības loceklim.

GMI paaugstināšanai vajadzēja palielināt gan dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaitu, gan maksājumu apjomu.

Taču no 1. jūlija valsts ieviesa jaunus diferencētus pabalstu aprēķināšanas koeficientus. Līdz ar to atsevišķām ģimenēm, salīdzinot ar 2022./2023. gada ziemu, pabalsts patiešām vairs nepienāksies.

■ ■ ■

Vienotais paaugstinošais koeficients 3, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. maijam, tagad ir aizstāts ar šādiem koeficientiem:

■ atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti piemēros koeficientu 2,5;

■ mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficientu 2;

■ mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, – koeficientu 2;

■ pārējām mājsaimniecībām – koeficientu 1,5.

■ ■ ■

Kas īsti mainīsies dzīvokļa pabalsta saņēmējiem Rīgā un visā Latvijā? Mēģināsim aprēķināt jauno pabalstu vientuļam pensionāram jau iepriekš pieminētajā piemērā.

Tātad seniors saņem vecuma pensiju 400 eiro, dzīvo viens un tērē 200 eiro mēnesī par dzīvokli. Turklāt tikai 160 eiro no viņa izdevumiem ir tādi, kas atbilst Ministru kabineta normatīviem.

No 1. jūlija viņam dzīvokļa pabalstu aprēķinās pēc formulas:

Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) x KOEF + K – I, kur

Pmaj – pabalsta apmērs;

(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai:

GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;

GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

N – personu skaits mājsaimniecībā;

KOEF – koeficients, kas noteikts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

K – rēķinos vai kvītīs aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu);

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmēru).

Vientuļā seniora gadījumā ar ienākumiem 400 eiro un standarta mājokļa izmaksām 160 eiro mēnesī formula izskatītos šādi:

Pmaj = 125 x 2,5 + 160 – 400.

Dzīvokļa pabalsts šādam pensionāram, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, būs 72,5 eiro. Atgādināsim, ka 2022./2023. gada krīzes apkures sezonā mūsu piemērā minētais seniors no pašvaldības saņēma dzīvokļa pabalstu 87 eiro apmērā.

Neskatoties uz GMI pieaugumu no 1. jūlija, pabalsts konkrēti šai personu grupai samazināsies. Taču atgādinām, ka paaugstinošo koeficientu 3 mājokļa pabalstu aprēķinā, valsts ieviesa īslaicīgi siltumenerģijas cenu straujā pieauguma periodā.

Sākotnēji dzīvokļa pabalsts tika aprēķināts tā, lai pieteicējs saņemtu summu, kas būtu vienāda ar neto GMI, tas ir, 125 eiro par pirmo (vai vienīgo) un 87,5 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. Ja tagad valsts atgrieztos pie iepriekšējās sistēmas bez paaugstinošo koeficientu piemērošanas, tad seniors aprakstītajā piemērā vispār nevarētu pretendēt uz dzīvokļa pabalstu.

■ ■ ■

Cits jautājums, kā jaunais GMI līmenis un paaugstināšanas koeficienti atbilst reālajai situācijai ar dzīvokļu rēķinu apmēriem Latvijā.

Atgādinām, ka līdz 2021. gadam visas Latvijas pašvaldības varēja patstāvīgi noteikt GMI līmeni saviem iedzīvotājiem. Piemēram, 2020. gadā GMI senioriem Rīgā bija 128,06 eiro.

Tad valsts pārņēma tiesības noteikt vienotu GMI visā valstī, kas Rīgas gadījumā noveda pie šī nozīmīgā rādītāja samazināšanās. Līdz ar to 2023. gadā Rīgas pensionāriem GMI joprojām būs zemāks par 2020. gadā piemēroto.

Sāpīgs ir arī jautājums par GMI aprēķina metodoloģiju, par 2023. gada bāzi ņemot 2020. gada ienākumu mediānu. Nav iekalkulēts, ka šo trīs gadu laikā gan vidējās algas, gan preču un pakalpojumu cenas ir strauji augušas, taču GMI aprēķinos joprojām tiek izmantots pirmskrīzes Latvijas ienākumu līmenis.

Tāpat atgādinām, ka 2022. gada pirmajā pusē Labklājības ministrija rosināja noteikt augstākus koeficientus dzīvokļa pabalstu aprēķinā atsevišķām iedzīvotāju grupām. Piemēram, vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem bija paredzēts pastāvīgi ieviest koeficientu 3.

Labklājības ministrijas plāns tika realizēts, taču apgrieztā variantā. Viens no iemesliem ir līdzekļu trūkums. Ja 2022./2023. gada ziemas krīzes apstākļos dzīvokļa pabalsta izmaksas 50 % apmērā tika finansētas no valsts budžeta, tad šobrīd valsts kompensācija samazināta līdz 30 %. Līdz ar to pašvaldībām ir jāatrod vairāk līdzekļu no sava budžeta. Saglabājot augstus koeficientus, atsevišķas pašvaldības šādu slodzi neizturēja.

2023. gada 1. jūlijā ieviestais kompromisa variants pagaidām apmierina kā pašvaldības, tā valsti. Netiks nodarīts pāri arī tām mājsaimniecībām, kuru ienākumi mēnesī ir mazāki par 125 eiro pirmajai (vai vienīgajai) personai un 87,5 eiro katrai nākamajai personai, jo tām tiks izmaksāts gan dzīvokļa pabalsts, gan trūcīgās personas pabalsts. Taču atsevišķi vecāka gadagājuma seniori, invalīdi un daudzbērnu ģimenes, kuri atrodas uz nabadzības sliekšņa, patiešām var izjust izmaksu pieaugumu par savu mājokli un komunālajiem pakalpojumiem, un tas ir skumji.

Fakts

Pēc Rīgas domes Labklājības departamenta informācijas, dzīvokļa pabalstu ir tiesīgas saņemt pilsētā deklarētas personas ar ienākumiem līdz 436 eiro par pirmo vai vienīgo personu un 305 eiro par katru nākamo ģimenes locekli, ja tās atbilst visām normatīvo aktu prasībām.