Māja, kas pelna

Kā nenobīties no atbildīgu lēmumu pieņemšanas, lai mājai ļautu regulāri pelnīt naudu remontdarbu veikšanai?

Mājas Rīgā, Saulgožu ielā 27 k-5, liktenis ir interesants un pamācošs. Gandrīz kopš mājas nodošanas ekspluatācijā tās iedzīvotāji aktīvi piedalās sava īpašuma uzturēšanā un labiekārtošanā. Viņi ir iemācījušies naudu ne tikai tērēt, bet arī nopelnīt. Centīsimies uzzināt, kā tas ir iespējams?

Paši sev saimnieki

Tamāra Ševcova atceras, ka desmit stāvu mājas Saulgožu ielā saviem darbiniekiem uzbūvēja Pirmais mājbūves kombināts. Četras mājas tika nodotas ekspluatācijā kā plānā paredzēts, bet ar piekto gadījās aizķeršanās – 5. korpusa nodošana aizkavējās, tāpēc iedzīvotāji tur ievācās tikai 1993. gada novembrī.

Kas bija 1993. gads? Tas bija satraukumu pilns laiks visai valstij, jo mainījās valsts iekārta. Padomju laiki bija beigušies, tādēļ vienkārši tāpat dzīvokļus uzņēmuma darbiniekiem vairs nepiešķīra, mājokļi tika pārdoti.

– Kā tagad atceros, – stāsta Tamāra, – par četristabu dzīvokli 1994. gadā vīrs samaksāja 5555 latus.

Tā kā mājbūves kombinātu varas maiņa valstī neietekmēja un sarežģītas pārmaiņas nesekoja, mājas apsaimniekošanai tika organizēts dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs Saulgoži. Jā, tieši atsevišķs kooperatīvs, lai apsaimniekotu vienu māju ar 40 dzīvokļiem. Tamāra stāsta, ka kooperatīva valde strādājusi bez atlīdzības, jo nauda pietikusi tikai nelielam atalgojumam grāmatvedim un sētnieka algai.

Šī pati grāmatvede arī ir mūsu sarunas biedrene Tamāra. Protams, viņa jau no kooperatīva darbības sākuma nav bijusi tikai grāmatvede. Viņa atceras, ka kooperatīva priekšsēdētājs lielākoties tikai parakstījis dokumentus, bet, ja bijis jākāpj uz jumta – to darījusi Tamāra, ja jāložņā pagrabā – atkal Tamāra, arī atkritumu izvešanu no kāpņu telpas brīvajos brīžos organizējusi viņa.

Ja mājā atrodas šāds cilvēks – tā ir liela veiksme. Tā nu kooperatīvs Saulgoži veiksmīgi pārvaldīja savu māju līdz 2015. gadam, līdz Tamāra Ševcova nolēma doties pensijā. Kooperatīvu saglabāja kā juridisku personu, kas pārstāv iedzīvotāju intereses, bet reālai mājas apsaimniekošanai dzīvokļu īpašnieki izvēlējās uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs.

Negaidot avāriju

Uzņēmumā Rīgas namu apsaimniekotājs (RNA) ļoti uzteic mājas Saulgožu ielā 27 k-5 dzīvokļu īpašnieku aktivitāti.

– Šī māja no citām atšķiras ar vēlmi veikt remontdarbus, negaidot avārijas situācijas, – saka RNA galvenā inženiere Viktorija Kurajeva. – Šogad pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma mājai atjaunots jumta segums, nomainīts viens stāvvadu komplekts no pirmā līdz desmitajam stāvam, dzīvokļos uzstādīti individuālie ūdens skaitītāji ar distancēto (attālināto) rādījumu nolasīšanas iespēju.

Uzzinot sasniegto, rodas tikai viens jautājums – no kurienes 40 dzīvokļu mājai ir tik daudz naudas? Tamāra Ševcova stāsta, ka māja jau daudzus gadus pati sev pelna naudu remontdarbiem:

– Ap 2000. gadu kompānija Tele2 mūsu mikrorajonā meklēja māju, kas piekristu mobilās sakaru apakšstacijas uzstādīšanai uz jumta. Četras kaimiņmājas atteicās, bet mūsu iedzīvotāji pieņēma kopīgu lēmumu un piekrita.

Protams, arī mājā Saulgožu ielā 27 k-5 pilnīgas saskaņas nebija. Kooperatīva valdei nācās krietni pastrādāt – skaidrot un pārliecināt. Pat tagad, pēc tik daudziem gadiem, daži kaimiņi Tamārai pārmet, ka antenas uzstādīšanas jautājumā viņa darbojusies ar diktatora metodēm.

Lai nu kādas metodes, bet svarīgākais ir rezultāts. Sākot ar 2000. gadu, kompānija Tele2 mājai maksā nomas maksu, kas sākumā bija 250 lati mēnesī, bet pēc 2014. gada vienotās Eiropas valūtas ieviešanas ir 350 eiro mēnesī. Tamāra pāršķirsta dokumentus un apliecina – katru gadu māja no mobilā operatora saņem 4200 eiro, turklāt telekomunikāciju kompānija Baltcom maksā mājai 21 eiro nomas maksu par savu iekārtu izvietošanu koplietošanas telpās. Kaut kādus ienākumus iepriekšējos gados māja saņēma arī no firmas, kas kāpņu telpā izvietoja reklāmas (aptuveni 30 eiro ceturksnī), bet ar laiku šī kompānija pazuda.

Izšķīrās par lieliem darbiem

Vai 4200–4300 eiro gadā ir liela summa – jēdziens relatīvs. Desmit gadu laikā tie ir 42 tūkstoši eiro, par kuriem (bez papildu finansiālas slodzes iedzīvotājiem) var nomainīt mājas stāvvadus.

– Pērn šīs mājas dzīvokļu īpašnieki uzkrājumu fondā nākotnē plānotiem remontiem maksāja tikai 6 centus par viena dzīvokļa kvadrātmetru, – komentē RNA inženiere Viktorija Kurajeva. – Kopā ar mājas nopelnītajiem naudas līdzekļiem uz 2022. gada 1. janvāri viņu kontā bija 14 000 eiro.

Jumts un stāvvadi

Visi šie līdzekļi, kā arī uzkrājumu nauda, ko māja sakrās līdz gada beigām, šovasar ir ieguldīti remontdarbos.

Pirmkārt, jumta remontā. Šīm 119. sērijas desmitstāvu mājām pēc projekta ir betona jumts bez seguma, kas laikapstākļu ietekmē sāk izskaloties un deformēties. Iedzīvotāji, pēc Viktorijas Kurajevas vārdiem, negaidīja noplūdes, bet nolēma atjaunot jumta segumu un patstāvīgi izvēlējās darbu izpildītāju – kompāniju PolySystems. Jumts tika pārklāts ar hermetizējošo mastiku Hyperdesmo, darbi izmaksāja aptuveni 14 500 eiro.

Otrkārt, tika nolemts mainīt stāvvadu komplektu – karstam, aukstam ūdenim un kanalizācijai. Kopumā mājā ir septiņi stāvvadu komplekti. Viens, visproblemātiskākais, jau tika nomainīts pagājušajā gadā, šajā sezonā pienāca kārta otrajam. Viena komplekta nomaiņa no pirmā līdz desmitajam stāvam maksāja aptuveni 5000 eiro, bet šo cenu nevar attiecināt uz visām mājām.

– Stāvvadu nomaiņas cena ir ļoti atkarīga no pašiem iedzīvotājiem, – uzskata V. Kurajeva. – Dažreiz īpašnieki, remontējot savus dzīvokļus, paši nomaina caurules un nevēlas piedalīties kopējos remontdarbos, tomēr patstāvīgi uzstādītās caurules bieži neatbilst kvalitātes normām, var neatbilst diametri. Nedrīkst aizmirst, ka stāvvads ir caurule, kas šķērso starpstāvu pārsegumus, bet tiem var piekļūt tikai kopējo remontdarbu laikā.

Tieši tādēļ šādu cauruļu pievienošanai jaunajai kopējai sistēmai ir jāizmanto dārgas pārejas. Var gadīties, ka atsevišķos gadījumos dzīvokļa saslēgšana vienotā stāvvadā  pat palielina kopējo darbu vērtību, apstiprina inženiere.

Pietika arī jauniem skaitītājiem

Treškārt, iedzīvotāji piekrita uzstādīt ūdens skaitītājus ar attālināto nolasīšanas iespēju.

– Nolēmām tā: skaitītāju uzstādīšanas izmaksas segsim no mājas kopējiem uzkrājumiem, – stāsta Tamāra Ševcova, – bet pašus mēraparātus – skaitītājus – katrs dzīvokļa īpašnieks apmaksās pats.

Tas ir taisnīgi no tā viedokļa, ka dzīvokļos ir atšķirīgs skaitītāju daudzums. Piemēram, vienistabas mājoklī ir tikai viens stāvvadu komplekts un nepieciešami divi skaitītāji, bet divistabu – jau divi stāvvadi un četri skaitītāji.

Pēc Viktorijas Kurajevas teiktā, patlaban jaunie skaitītāji ir uzstādīti divās trešdaļās no visiem mājas dzīvokļiem un montāžas darbi turpinās.

Visi uzskaitītie darbi Saulgožu 27 k-5 namā paveikti tikai no uzkrājumu fonda naudas. Iedzīvotājiem nevajadzēja ņemt kredītu, un iemaksu apmērs remontdarbu fondā palielinājās nenozīmīgi – no 6 centiem līdz 10 centiem par kvadrātmetru. Savukārt daudzu māju iedzīvotāji patlaban remontdarbiem krāj 50 centus vai pat 1–2 eiro par kvadrātmetru.

– Protams, daļa darbu tika paveikta avansā, – komentē RNA galvenā inženiere, – par to naudas daļu, kas uzkrājumu kontā tiks uzkrāta līdz 2022. gada beigām. Tā ir mūsu uzņēmuma parastā prakse – ja mēs redzam, ka iedzīvotājiem ir laba maksājumu disciplīna, ļaujam izmantot arī to naudu, kas paredzēta mājas gada budžetā, lai gan tās vēl reāli kontā nav.

Mājas Saulgožu ielā 27 k-5 stāsts iedvesmo. Kaut arī dzīvokļu īpašniekiem bija jāpieliek daudz pūļu, lai pārdomātu sava īpašuma labiekārtošanu, piedalītos būvkompāniju izvēlē, atrastu veidus, kā ietaupīt kopējo naudu, tomēr rezultātā šī māja kļuvusi par sava rajona rotu.