Kam pieder jūsu mājas pagrabs?

Šķūnīši, kaķi, bīstamu lietu uzglabāšana: eksperts atbild uz daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju jautājumiem.

Pagrabi, kurus mēs vienmēr uzskatījām par mājas sastāvdaļu, pēkšņi ir kļuvuši par īstu cīņu arēnu. Dzīvokļu īpašnieki cīnās ar apsaimniekotājiem, kaimiņiem un birokrātiju par tiesībām izmantot šīs telpas. Mēs apkopojām aktuālākos jautājumus un vērsāmies pie Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta ekspertiem, lai ieviestu skaidrību šajā jautājumā.

Pagraba statuss: kas ir svarīgi zināt?

Departamenta pārstāve Inese Vorkule skaidroja, ka pagrabiem var būt divi statusi, un tieši tas nosaka visas iedzīvotāju tiesības:

• Koplietošanas telpa. Šādā gadījumā pagrabs ir mājas kopīpašuma daļa. Katram dzīvokļa īpašniekam pagrabā pieder "domājamā daļa". To drīkst izmantot tikai saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti Dzīvokļa īpašuma likumā.
• Nedzīvojamā telpa. Tas nozīmē, ka pagrabs ir ticis privatizēts un tam ir privātīpašnieks. Šādai personai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā jebkuram dzīvokļa īpašniekam. Citi iedzīvotāji šādu pagrabu izmantot nedrīkst.

Piekļuves tiesības: kurš drīkst mainīt slēdzenes?

"Vai apsaimniekotājam ir tiesības mainīt slēdenes un liegt dzīvokļu īpašniekiem piekļuvi koplietošanas pagrabam?"

– Nē, nav tiesību. Ja pagrabs ir kopīpašums, tad katram iedzīvotājam ir tiesības to izmantot, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība kopsapulcē nav pieņēmusi citādu lēmumu.

"Ja apsaimniekotājs tomēr pie pagraba durvīm ir pielicis slēdzeni, vai iedzīvotājiem ir nepieciešams kopības lēmums piekļuves atjaunošanai? Vai apsaimniekotājam ir tiesības pieprasīt šādu lēmumu?"

– Nē. Apsaimniekotājs nedrīkst pieprasīt šādu lēmumu. Ja viņš ir liedzis iedzīvotājiem piekļuvi kopējam pagrabam, viņš ir pārsniedzis savas pilnvaras.

Noliktavas pagrabā: kura īpašums tās ir?

"Kam pieder šķūnīši pagrabā – vai tos var uzskatīt par dzīvokļa īpašuma sastāvdaļu vai privātīpašumu?"

– Šīs noliktavas nav jūsu dzīvokļa sastāvdaļa un nav privātīpašums. Tās tiek uzskatītas par visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumu. To lietošanas kārtība ir jāapstiprina dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Šāda sapulce var, piemēram, nostiprināt konkrētu šķūnīti katram dzīvoklim.

"Uz katra šķūnīša mūsu pagrabā ir norādīts dzīvokļa numurs, taču daļai dzīvokļu šķūnīšu nav. Vai dzīvokļa īpašnieks drīkst aizņemt tukšu noliktavu, kuru neviens neizmanto?"

– Vispirms ir jānoskaidro, vai mājā kādreiz ir bijis kopības lēmums par šo šķūnīšu sadali. Ja šāda lēmuma nav un neizdodas vienoties, var vadīties pēc esošās prakses: katram dzīvoklim – viena noliktava, ja tā īpašniekam ir nepieciešama.

"Mūsu mājā nav pieņemts lēmums par pagraba lietošanas kārtību, un arī nav noteikts, kuram dzīvoklim pieder konkrēts šķūnītis, lai gan visi šķūnīši ir numurēti. Ja kāds no kaimiņiem aizņem cita dzīvokļa šķūnīti un rodas konflikts, kā to var atrisināt likumīgā ceļā?"

– Šādi konflikti ir jārisina saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu. Ja neizdodas vienoties mierīgā ceļā, vienīgais likumīgais risinājums ir vēršanās tiesā. Atcerieties, ka šķūnītis pagrabā nav jūsu īpašums, tas jums ir piešķirts tikai pagaidu lietošanā. Ja mājas iedzīvotāji iepriekš kopsapulcē nav nostiprinājuši šķūnīšus konkrētiem dzīvokļiem, strīda gadījumā vienam iedzīvotājam nāksies pierādīt, ka viņš šo noliktavu ir izmantojis, bet otram – ka viņš ir "pārņēmis" tieši tukšu šķūnīti.

Lietu uzglabāšana un kārtība: kurš atbild?

"Ko drīkst un ko nedrīkst glabāt pagrabā? Kur vērsties, ja viens kaimiņš glabā krāsas un šķīdinātājus, bet otrs pie sienas atstājis kapa pieminekli?"

 – Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumu un ievērot visus drošības noteikumus. Pagrabos ir stingri aizliegts glabāt gāzes balonus, viegli uzliesmojošus šķidrumus un citas bīstamas vielas. Redzot pārkāpumus, jūs varat vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai pat policijā (ja pagrabā tiek glabāti aizdomīgi priekšmeti, kas varētu būt zagti). Par nopietniem kārtības pārkāpumiem dzīvokļa īpašnieku var izlikt no mājokļa tiesas ceļā. Tas var notikt, ja viņš, piemēram, ignorē atkārtotus aizrādījumus un turpina glabāt sprādzienbīstamas vielas koplietošanas pagrabā.

"Es vēlētos pajautāt, kuram ir pienākums uzturēt kārtību pagrabā? Pēc komunikāciju remonta pagrabā palika vecās caurules un kanalizācijas atkritumi. Sētnieks apgalvo, ka pagrabs nav viņa atbildības zonā, un apsaimniekotājs viņam piekrīt. Vai drīkst izsaukt pašvaldības policiju, lai sastādītu aktu par antisanitāriem apstākļiem pagrabā un piemērotu sodu apsaimniekotājam?"

– Ja līgumā nav noteikts citādi, par kārtību pagrabā atbild visi dzīvokļu īpašnieki. Ja jūs vērsīsieties policijā, bet vainīgais netiks noskaidrots, sodu var uzlikt visai dzīvokļu īpašnieku kopībai. Taču šeit ir svarīgi pieminēt, ka būvgruži pēc remonta ir jāizved. Parasti šis pakalpojums ir iekļauts tāmē. Vērsieties ar pretenziju pie apsaimniekotāja. Ja pagrabs ir pilns ar krāmiem, kas rada ugunsbīstamību, jūs varat vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

"Viens kaimiņš stiepj uz pagrabu visu, ko atrod pie atkritumu konteineriem. Pirms diviem gadiem no mājas līdzekļiem jau tika segti izdevumi par pagraba uzkopšanu, bet tagad viss atkal ir pilns ar mēsliem. Kā panākt, lai šādās situācijās izdevumus segtu tikai vainīgais iedzīvotājs, nevis visa dzīvokļu īpašnieku kopība?"

– Policija un namu pārvalde var rīkoties tikai tādā gadījumā, ja jums ir pierādījumi, ka tieši šis cilvēks ir vainīgs koplietošanas telpu piegružošanā. Ja tādu nav, tad atbildību par pagraba sanitāro stāvokli nes visa iedzīvotāju kopība.

Nelikumīga izmantošana: ko darīt?

"Dzīvokļu kooperatīva darbinieki mūsu mājas pagrabā ierīkojuši atpūtas telpu – tur dzer kafiju, mazgājas, mazgā veļu, izmantojot mājas kopējo ūdeni. Apsaimniekotājs viņus piesedz. Vai dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības izveidot komisiju, atvērt šīs telpas durvis un sastādīt aktu par nelikumīgu pieslēgšanos kopējām inženierkomunikācijām un telpu aizņemšanu? Kā šādā situācijā vispareizāk rīkoties?"

– Vispirms noskaidrojiet šīs telpas statusu. Iespējams, tā ir izīrēta jūsu kooperatīvam. Ja tā ir mājas kopīpašums un tiek izmantota bez jūsu atļaujas, jums ir tiesības tajā iekļūt un sastādīt aktu par pārkāpumu.

Kaķi pagrabā: kuru tiesības ir svarīgākas?

"Mūsu mājas pagrabā dzīvo trīs vai četras kaķi. Apsaimniekotājs (kooperatīvs) paziņoja, ka pagraba lūka tiks aizsista, jo esot saņemta sūdzība no viena dzīvokļa īpašnieka. Vai apsaimniekotājam ir tiesības pieņemt šādu lēmumu, ja sūdzība saņemta tikai no viena vai diviem iedzīvotājiem? Kāpēc no kaķu aizstāvjiem pieprasa savākt uzreiz 50%+1 dzīvokļu īpašnieku parakstus, lai lūka tiktu atstāta vaļā?"

– Dzīvnieku atrašanās pagrabā nav pašsaprotama. Lūkām jābūt aizvērtām ar restēm, lai dzīvnieki tur neiekļūtu, jo to klātbūtne var radīt antisanitārus apstākļus un bojāt īpašumu. Prasība saņemt dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišanu kaķu uzturēšanai pagrabā ir pamatota. Tomēr, ja par dzīvniekiem rūpējas un tiek uzturēta tīrība, apsaimniekotāji parasti problēmas nerada.