„Dzīvoklis smird pa visu māju!”

Freepik.com

Kā rīkoties, ja netīrīgs kaimiņš bojā dzīvi visiem pārējiem? 

Dzīve ir pierādījusi, ka ar trokšņojošiem kaimiņiem kaut kā vēl var tikt galā, taču nekādi līdzekļi nepalīdz pret netīrīgu kaimiņu, īpaši, ja sanitārās normas neievēro ļoti vecs vai garīgi slims cilvēks. Vai ir kāds normatīvais regulējums, kas varētu palīdzēt?

Pensionāre Ņina un viņas kaimiņi cauru gadu spiesti turēt plaši atvērtus ne tikai savu dzīvokļu, bet arī kāpņu telpas logus un ieejas durvis. Cēlonis nav neuzmanība – tas ir nožēlojami prozaisks: pirmā stāva kaimiņienes dzīvoklis smird neciešamāk nekā izgāztuve, un no šīs smakas cieš visi mājas iedzīvotāji, izņemot dzīvokļa īpašnieci.

Izgāztuve kaimiņos

– Uz dzīvi mājā Staiceles ielā 21 pārcēlos pirms četriem gadiem, – stāsta rīdziniece Ņina. – Mans dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā. Sākumā viss bija labi, bet pēdējā gada laikā dzīve mūsu mājā arvien vairāk līdzinās nebeidzamām mokām. Cēlonis ir viens no dzīvokļiem, kuru tā 70 gadus vecā īpašniece ir pārvērtusi par atkritumu izgāztuvi.

Apmēram pirms gada pie šī dzīvokļa durvīm es pirmoreiz sajutu nepatīkamu smaku; pārņēma sajūta, ka kaut kur tuvumā ir sapuvis ēdiens. Aromāts bija tik spēcīgs, ka to sajuta pat Zoja – iedzīvotāja no piektā stāva. Tā kā viņa pazina manu kaimiņieni, tad nolēma ar viņu aprunāties.

Zoja stāstīja, ka šajā dzīvoklī ieraudzījusi skraidām žurkas, nemazgātus traukus un sienas, kas jau pārklājušās ar lipīgu netīrumu kārtu. Tajā smirdoņā un netīrībā gulējusi dzīvokļa īpašnieces vecākā māsa – kustēties nespējīga invalīde. Zoja pierunājusi dzīvokļa īpašnieci kopā doties uz tuvāko veikalu, kur sievietes nopirkušas hloru saturošus tīrīšanas līdzekļus.

Durvis aplej ar hloru!

– Mēs ar Zoju domājām, ka pēc kaimiņu iejaukšanās situācija uzlabosies, taču nekas nav mainījies, dzīvoklis joprojām smird pa visu māju, – stāsta Ņina. – Ar manu kaimiņieni par tīrību cīnās arī citi mājas iedzīvotāji: Zoja atnesa cementu – viņa cerēja, ka kaimiņiene aizdarīs caurumus dzīvoklī, lai žurkas pārstātu skraidīt pie viņas no pagraba. Pārējie kaimiņi pāris reizes aplēja durvis ar hloru, lai kaut kā mazinātu briesmīgo smaku, kas izplatījās no dzīvokļa.

Īpaši grūti bija ziemā un pavasarī, kad ārā bija auksts, tomēr iedzīvotājiem nācās turēt atvērtas kā durvis, tā logus, lai kaut cik mazinātu puvuma un netīrības smaku.

„Vērsieties policijā!”

Pēc Ņinas stāstītā mājas iedzīvotāji palīdzību meklējuši uzņēmumā, kas sniedz dezinfekcijas pakalpojumus, taču saņēmuši atbildi, ka gaidītās palīdzības nebūs. Uzņēmumā paskaidrots, ka maksimālais pakalpojums varētu būt konkrētā dzīvokļa durvju apstrāde no ārpuses, bet iekļūt privātīpašumā un tur veikt darbus nevienam nav tiesību.

Konkrētās kāpņu telpas dzīvokļu īpašnieki ar iesniegumu vērsās policijā, taču arī tas nekādus rezultātus nedeva.

– Uz dzīvokļa apsekošanu ieradās policiste – sieviete. Piezvanīja pie durvīm, un kaimiņiene visiem par pārsteigumu arī atvēra. Policiste ļoti ātri visu apskatīja un iznāca, pareizāk būtu sacīt, izmetās no dzīvokļa, – stāsta Ņina. – Varas pārstāve mums paskaidroja, ka katrs dzīvokļa īpašnieks pats izlemj, kādu tīrības līmeni uzturēt savā īpašumā. Policija sniegs palīdzību tikai gadījumos, kad viena māsa fiziski uzbruks otrai vai arī kāda no viņām uzbruks citām personām. Taču, ja kaimiņienes uzvedas klusi un mierīgi, viņām neko izdarīt nevar.

– Viena ģimene ar bērniem jau ir izvākusies no mūsu mājas, jo neizturēja smaku un antisanitāros apstākļus. Ko darīt mums, pārējiem, kuriem nav uz kurieni pārvākties? – nopūšoties, loģisku jautājumu uzdod Ņina.

Pārkāpjat likumu? Gatavojieties izlikšanai!

Ar mērķi noskaidrot jautājumu vērsāmies pie Rīgas pašvaldības policijas pārstāvja Toma Sadovska. Sarunai sākoties, viņš apstiprināja Ņinas teikto – Rīgas pašvaldības policijai tiešām bijis izsaukums uz māju Staiceles ielā 21.

– Mūsu darbinieki dzīvoklī bija konstatējuši ārkārtēji antisanitārus apstākļus. Tomēr normatīvais regulējums policijai nedod tiesības iejaukties šī jautājuma risināšanā, – sacīja mūsu sarunas biedrs. – Policijas darbiniece aprunājās ar dzīvokļa saimnieci un paskaidroja viņai dzīvokļa uzkopšanas nepieciešamību un šeit arī beidzas policijai dotās pilnvaras.

Ja īpašniece atrodas tādā stāvoklī, ka nespēj parūpēties par sava dzīvokļa tīrību, viņai jāvēršas sociālajā dienestā, kur speciālisti izvērtēs situāciju un iespēju robežās piedāvās palīdzību.

– Vienlaikus atgādinu, ka gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvojamā telpā iemitināta persona pārkāpj dzīvokļa lietošanas noteikumus, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, radot draudus citu personu drošībai, veselībai un vides kvalitātei, dzīvojamās telpas var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, – uzsver Toms Sadovskis,

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likums noteic dzīvokļa īpašnieka atbildību par kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts citiem dzīvokļu īpašniekiem. Ja dzīvokļa īpašniekam zaudējumu segšanai nav citas mantas, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas. Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu var celt dzīvokļu īpašnieku kopība vai iedzīvotājs individuāli, ja viņam šajā ēkā pieder dzīvoklis.

Palīdzēs Veselības inspekcija?

Sievietes izlikšana no dzīvokļa, protams, ir ārkārtējs un darbietilpīgs pasākums, no kura pēc iespējas gribētos izvairīties. Varbūt Ņinai un pārējiem neciešamās smirdoņas nomocītajiem mājas iedzīvotājiem varētu palīdzēt Veselības inspekcija?

Stāsta Veselības inspekcijas pārstāve Iveta Balode:

– Dzīvoklis ir privātīpašums, ar kuru tā īpašniekam ir tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem, tādēļ Veselības inspekcijai nav tiesību ietekmēt īpašnieku.

– Bet vai Epidemioloģiskās drošības likums atļauj cilvēkam savā teritorijā audzēt žurkas un tarakānus?

– Epidemioloģiskās drošības likums 27. panta pirmajā daļā noteic atbildības sadalījumu – teritorijas vai objekta – šajā gadījumā – dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par  kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu un to ieviešanās nepieļaušanu; savukārt par koplietošanas telpām atbild dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona – mājas pārvaldītājs. Taču Veselības inspekcijai nav tiesību piespiest dzīvokļa īpašnieku sakopt savu īpašumu, piemēram, mums nav tiesību viņam uzlikt naudas sodu.

– Kas iedzīvotājiem jādara?

– Inspekcija iesaka iedzīvotājiem kopā ar mājas pārvaldītāju  aprunāties ar šī dzīvokļa īpašnieci un pūlēties pierunāt veikt dezinsekciju. Tālāk jāvēršas sociālajā dienestā, lai atbildīgais dienests vērtētu, kāda sociālā palīdzība ir nepieciešama konkrētajā situācijā. Ja nekas neizdodas, citi attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieki civilprocesa kārtībā var celt prasību tiesā pret dzīvokļa īpašnieci.

„Dezinfekcija veikta!”

Mājas Staiceles ielā 21 apsaimniekotājs ir uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Uzņēmuma pārstāve Evija Pastalniece stāsta, ka uzņēmums zina par konkrēto situāciju un iespēju robežās cenšas iedzīvotājiem palīdzēt:

– Mēs aizbetonējām grauzēju alas mājas pagrabā, kā arī veicām koplietošanas telpu dezinfekciju un dezinsekciju. Diemžēl neko citu darīt nevaram, jo mums nav tiesību veikt kādas darbības privātīpašumā, lai novērstu antisanitāros apstākļus, tāpat kā nav tiesību uzlikt naudas sodu dzīvokļa īpašniecei par nekārtību viņas dzīvoklī.

Dzīvokļa īpašuma likums 14. panta trešajā daļā paredz gadījumus, kad dzīvojamās telpas var atsavināt.

Tātad, ja dzīvokļa īpašnieks uz aizrādījumiem nereaģē un liek pārējiem kaimiņiem arī turpmāk ciest mocības no antisanitārijas, viņi var celt prasību par izlikšanu, tiesai sniedzot pierādījumus: administratīvās lietas materiālus, kaimiņu, sētnieka, apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvja liecības un citus materiālus.