Palielināts mājokļa pabalsts: kam tas pienākas?
Precīzs aprēķins ļauj jau laikus saprast, kam vērts pieteikties palīdzībai un kam sociālais dienests to var atteikt
Mājokļa pabalsts Latvijā uz laiku pieaugs, un palīdzību komunālo rēķinu apmaksai varēs pieprasīt pat tās ģimenes, kuras iepriekš nekvalificējās naudas saņemšanai. Šonedēļ Saeima pieņēma atbilstošus grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Politiķi ilgi sprieda, kā palīdzēt iedzīvotājiem apmaksāt pieaugušos rēķinus par apkuri, jo 2026. gada janvāris un februāris kļuva par aukstākajiem mēnešiem pēdējo gadu laikā.
Svarīga ziņa: "helikoptera naudas" nebūs. Palīdzību dzīvokļa apmaksai saņems tikai iedzīvotāji ar nelieliem ienākumiem.
■ ■ ■
Valdības koalīcijas partneri pieņēma lēmumu paaugstināt “griestus” mājokļa pabalstam, ko izmaksā ar pašvaldību sociālo dienestu starpniecību.
Līdz šim šādu pabalstu komunālo pakalpojumu apmaksai saņēma aptuveni 33 000 Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem saņēmēju skaits, domājams, palielināsies vēl par 7500 cilvēkiem.
No 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim pabalsts tiks aprēķināts, piemērojot paaugstinātus koeficientus.
Atsevišķā saņēmēju grupā ir izdalītas ģimenes ar bērniem.
■ ■ ■
Pabalsta aprēķināšanā noteicošā nozīme ir tādam jēdzienam kā garantētais minimālais ienākums. 2026. gadā garantētais minimālais ienākums ir 187 eiro pirmajam mājsaimniecības loceklim un 131 eiro katram nākamajam.
Aprēķinot pabalstu, garantētajam minimālajam ienākumam piemēro paaugstinošos koeficientus. Tādā veidā sociālie dienesti aprēķina, cik daudz naudas ģimenei ir jāpaliek pēc visu normatīvo mājokļa un komunālo pakalpojumu apmaksas, tostarp par internetu, tālruni, gāzi, dzīvokļa īri un citiem izdevumiem.
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim koeficienti ir paaugstināti šādā veidā:
- atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai un atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti koeficients palielināts no 2,1 līdz 2,5;
- mājsaimniecībai, kas sastāv tikai no pensijas vecuma personām vai personām ar invaliditāti – no 1,7 līdz 2;
- mājsaimniecībai, kurā ir bērni līdz 18 gadu vecumam vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību – 2,0;
- pārējām mājsaimniecībām koeficients tiek paaugstināts no 1,3 līdz 1,7.
Ģimenes ar bērniem tagad ir izdalītas atsevišķā kategorijā, kas iepriekš likumā nebija paredzēts.
■ ■ ■
Lūk, cik daudz naudas ģimenei ir jāpaliek pēc komunālo rēķinu apmaksas saskaņā ar jaunajiem noteikumiem (garantētais minimālais ienākums, kas reizināts ar koeficientu):
- vientuļš pensionārs vai persona ar invaliditāti – 467,5 eiro;
- ģimene no divām pensijas vecuma personām un/vai personām ar invaliditāti – 636 eiro;
- ģimene no viena pieaugušā un diviem bērniem – 898 eiro;
- ģimene no diviem pieaugušajiem bez bērniem – 540,6 eiro.
Ja pēc komunālo pakalpojumu apmaksas ģimenei paliek mazāk līdzekļu, tai ir tiesības uz sociālo palīdzību.
Mājokļa pabalstu izmaksā arī tām ģimenēm, kurām nav trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa.
Taču svarīga nozīme būs ienākumu deklarācijai un ģimenes mantiskajam stāvoklim. Piemēram, ja ģimenes locekļiem pieder cits vērtīgs nekustamais īpašums (mazdārziņš netiek ņemts vērā), vairāk nekā divas automašīnas vai uzkrājumi bankas kontos, tad saņemt mājokļa pabalstu neizdosies.
Pieprasīt mājokļa pabalstu var arī ar atpakaļejošu datumu, iesniedzot sociālajā dienestā apkures rēķinus no 2026. gada 1. janvāra.
Ja ģimene jau iepriekš saņēma mājokļa pabalstu, tad vēlreiz doties uz sociālo dienestu nebūs nepieciešams, jo pabalsta apmēru pārrēķinās automātiski.
■ ■ ■
Likumprojekta grozījumu izskatīšanas laikā deputāte Ramona Petraviča rosināja mājokļa pabalstu palielināt vēl vairāk:
— Mēs novērojam dramatisku komunālo maksājumu pieaugumu. Valdības apstiprinātie grozījumi ir solis pareizajā virzienā, taču ar tiem nepietiek, jo vidējais atbalsts vienai ģimenei pieaugs tikai par 46 eiro mēnesī. Uzskatu, ka nepieciešams lielāks palielinājums, lai patiesi atbalstītu vismazāk aizsargātos iedzīvotājus šajā ļoti sarežģītajā apkures sezonā.
Pēc Ramonas Petravičas teiktā, februārī daudzas Latvijas mājsaimniecības saņēma rēķinus par mājokli, kas sasniedza 50–60 % no to ikmēneša ienākumiem:
— Pat ja mēs paaugstināsim mājokļa pabalsta aprēķina koeficientu līdz 2–2,5, tas iedzīvotājus neglābs. Cilvēkiem tik un tā nepietiks līdzekļu pārtikai, apģērbam un medikamentiem.
Deputāte piedāvāja Saeimai radikālāku risinājumu — mājokļa pabalsta aprēķinā visām iedzīvotāju grupām piemērot koeficientu 3.
— Tas nozīmētu, ka, piemēram, vientuļam pensionāram pēc komunālo rēķinu apmaksas rīcībā paliktu 561 eiro mēnesī. Vidējais mājokļa pabalsts pieaugtu par 70 eiro mēnesī, un saņēmēju skaits palielinātos vēl par aptuveni 4000 cilvēku. Koeficienta 3 piemērošana būtu drosmīgs, bet nepieciešams solis, — norādīja deputāte.
Tomēr kopējā balsojumā Ramonas Petravičas priekšlikumu atbalstīja tikai 37 opozīcijas deputāti. Koalīcijas pārstāvji atturējās no balsošanas, tādējādi noraidot ideju vēl būtiskāk palielināt mājokļa pabalstu visām iedzīvotāju grupām.