Aino Salmiņš: „Bez siltuma Latvija nepaliks”

Oktobrī laiks kļuvis vēss un vietām jau sākusies apkures sezona. Kopā ar Latvijas Pašvaldību savienības ekspertu Aino Salmiņu centāmies noskaidrot, kas šogad paliks bez siltuma un vai pašvaldībām pietiks naudas dzīvokļa pabalstiem.

Aizdeva un nomierināja

Aino Salmiņš ir slavens ar savām pesimistiskajām prognozēm. Šovasar tieši viņš, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks, pirmais darīja zināmu sabiedrībai, ka iedzīvotāju kopējais parāds par siltumu pārsniedz 40 miljonus latu. Šis rekords lika par daudz ko padomāt. Vispirms jau par to, vai nākamā apkures sezona Latvijā sāksies, vai arī siltuma ražotāji cits pēc cita pieteiks bankrotu.

7. jūlijā LPS nosūtīja vēstuli Valda Dombrovska valdībai, pieprasot konkrētu rīcību – atlikt akcīzes nodokļa ieviešanu gāzei, laikus izskatīt iespēju no valsts budžeta piešķirt līdzfinansējumu sociālo pabalstu izmaksai, palīdzēt siltuma piegādātājiem ar kredītiem. Vienīgais, ko izdarīja Ministru kabinets, – piešķīra siltuma piegādes uzņēmumiem aizdevumu no Valsts kases pret pašvaldību garantiju.

Kas mūs sagaida turpmāk? Gaidījām no Aino Salmiņa apokaliptisku prognozi, taču eksperts mūs pārsteidza. Viņaprāt, neviena Latvijas pilsēta un neviena māja bez siltuma nepaliks.

Privātie palikuši „aiz borta”

– Tātad valdība devusi iespēju siltuma piegādātājiem saņemt kredītus sezonas sākšanai. Vai tas nozīmē, ka situācija apkures jomā Latvijā sāk nokārtoties?

– Uzņēmumi tiešām var saņemt Valsts kases aizdevumu, bet garantijas šādam kredītam tiek piešķirtas tikai pašvaldībām piederošajiem siltumražotājiem. Privātajiem garantijas netiek dotas, tātad arī kredīti ne.

– Ko tas nozīmē?

– To, ka valsts atbalstu nesaņem tādas lielas pilsētas kā Cēsis, Tukums, Jelgava un citas, kurās siltuma piegādes uzņēmumi pieder privātīpašniekiem.

– Valsts atkal iedalījusi iedzīvotājus kategorijās...

– Netieši tā iznāk, tāpēc privātuzņēmēji droši var vērsties ar sūdzību Konkurences padomē. Es to pateicu valdības sēdē. Zināt, ko diskriminācijas dēļ cietušajām pašvaldībām ieteica Finanšu ministrija?

– Ko?

– Pārkāpt likumu! Finanšu ministrijā saka: „Tā kā jūsu siltumražotājiem iedzīvotāju parādu dēļ trūkst apgrozāmo līdzekļu, pašvaldībām derētu iepriekš samaksāt par savu objektu – skolu, bērnudārzu utt. – apkuri”. Tādējādi tiktu papildināta siltumražotāju kase. Bet pašvaldības nevar samaksāt par siltumu gadu uz priekšu, tām nav tādas naudas!

– Ko darīs privātuzņēmēji, kam liegts valsts aizdevums?

– Tādi siltumražotāji ir pilnībā atkarīgi no iedzīvotāju disciplīnas. Vai arī no saviem mātes uzņēmumiem, lielajām ārvalstu kompānijām.

Par sevi un par kaimiņu

– Ir ziņas, ka pat pašvaldībām piederošie siltuma uzņēmumi nesteidz pēc kredītiem kurināmā iegādei un sezonas sākšanai. Kāpēc tā?

– Tāpēc, ka būs jāmaksā aizņēmuma procenti Valsts kasei. Jebkuram uzņēmumam tas nozīmē tarifu automātisku kāpumu.

– Interesanta situācija: uzņēmumi ņem kredītus, lai parādnieku vietā samaksātu par gāzi, bet tarifu kāpums skars visus, arī apzinīgos maksātājus! Vai tas ir taisnīgi?

– Žurnālisti pastāvīgi klaigā, ka vara vēlas piespiest godīgos cilvēkus maksāt ļaunprātīgo parādnieku vietā. Te nu ir tāds piemērs. Diemžēl tā darbojas sistēma.

– Vai būtu iespējams mūsu mājas apsildīt bez kredītiem?

– Iedzīvotāju parādi visās pilsētās caurmērā līdzinās pusotra līdz divu mēnešu maksai par apkuri. Daži uzņēmumi vairs nevar iztikt bez aizņēmuma.

– Bet siltumražotājiem taču ir tiesības runāt ar namu pārvaldēm no spēka pozīcijām: nav samaksāts par siltumu – nebūs pakalpojuma.

– Patlaban tā arī notiek. Pēc 1. maija datiem Latvijas iedzīvotāji par siltumu bija parādā 40 miljonus latu. Bet tas nav gluži reāls skaitlis, tas atspoguļo tikai namu pārvalžu pastarpināto parādu siltuma piegādes uzņēmumiem. Patiesībā iedzīvotāji ir parādā vēl vairāk, gluži vienkārši pārvaldnieki ir likuši lietā savas iekšējās rezerves, lai segtu daļu neapmaksāto rēķinu un nodrošinātu mājām apkuri.

– Bet namu pārvaldēm taču nav tiesību tā rīkoties!

– Pēc likuma pārvaldnieks patiešām drīkst siltuma piegādātājam pārskaitīt tikai to naudu, ko iedzīvotāji samaksājuši par pakalpojumu, bet lauvas tiesa namu pārvalžu likumu pārkāpj un siltuma piegādātājiem parāda dzēšanai atdod naudu, ko iedzīvotāji samaksājuši par apsaimniekošanu vai nākotnē paredzētajiem mājas remonta darbiem.

– No vienas puses, tas ir saprotami – citādi taču mājokļi paliks bez apkures, bet, no otras, tā godprātīgie cilvēki atkal maksā parādnieku vietā, lai arī tikai pagaidām.

– Ļoti grūti šo situāciju izskaidrot ļaudīm. Iedomājieties šādu situāciju: klāt 1. novembris, bet mājas parāds par siltumu ir desmit tūkstoši latu. Pilnīgi iespējams, ka šo summu iekrājuši divi trīs dzīvokļi, bet apkure netiek pieslēgta nevienam. Tai pašā laikā mājas kontā iekrāti pieci tūkstoši latu remontam. Ideālā gadījumā pārvaldniekam vajadzētu sasaukt kopsapulci un piedāvāt dzīvokļu īpašniekiem: „Ņemsim un remontam paredzēto naudu pagaidām samaksāsim par apkuri, lai nevajadzētu salt, bet vēlāk, kad būs piedzīti parādi, atliksim to atpakaļ kopējā kasē”.

– Diemžēl vairākumā gadījumu tādas sapulces nenotiek.

– Tieši tā. Pārvaldnieki paši pārdala mājas līdzekļus, jo nespēj dzīvokļu īpašniekus sapulcināt vienkopus vai arī tie nespēj nonākt pie kopīga lēmuma. Tāpēc arī mēs maz zinām par iedzīvotāju reālajiem apkures parādiem.

Pabalsti pagaidām miglā tīti

– Politiķi apgalvo, ka Latvijas ekonomika atlabst, bet jūs stāstāt, ka maznodrošināto un mazturīgo skaits valstī palielinās. Kā to saprast?

Reālo situāciju rāda dati par sociālajiem pabalstiem. Dzīvokļa pabalsta un garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanas pabalsta pretendentu skaits gada laikā pieaudzis par vienu trešdaļu. Tas ļoti satrauc pašvaldības.

– Ko tas nozīmē skaitļos?

– Pašvaldības maksā 50% no GMI pabalsta un 80% no dzīvokļa pabalsta. Atlikušo daļu kompensē valsts, izmantojot starptautisko aizdevumu. Bet 2012. gada janvārī Eiropas nauda pabalstiem beigsies. Pašvaldības varētu pilnībā pārņemt šos maksājumus, bet tam papildus būtu nepieciešami 15 miljoni latu.

– Kur ņemt tādu naudu?

– Tur jau tā lieta, ka pagaidām tas nav skaidrs. Mēs uzdevām šo jautājumu Valdim Dombrovskim, un viņš atbildēja, ka iespēja piešķirt valsts līdzfinansējumu pabalstiem tiks izvērtēta, apspriežot 2012. gada budžetu. Mums iesaka pagaidīt, bet pašvaldības nevar gaidīt, jo mēs katru dienu aizvien vairāk cilvēkiem piešķiram mazturīgā statusu. Mums vajag saprast, ko darīt tālāk.

– Jūsu priekšlikumi?

– Visprātīgāk būtu pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli, pašvaldības daļu palielinot par 2,5%. Tas pašvaldību budžetiem dotu nepieciešamos 15 miljonus latu. Bet pagaidām mums neviens to nesola un jautājumā par pabalstiem 2012. gadā valda pilnīga neziņa.

„Politiķi ir ākstījušies”

– Ko darīt, kā efektīvi cīnīties ar iedzīvotāju apkures parādu un tai pašā laikā neļaut tautai slīgt nabadzībā?

– Ir tikai viens paņēmiens – celt tautsaimniecības līmeni. Visi pārējie paņēmieni cīņā ar parādiem ir ākstīšanās! Ko pēdējā laikā ir darījusi valdība? Finanšu ministrija ieteica parādniekiem atslēgt elektrību. Bet vispirms pajautājiet, ko par to domā Latvenergo! Šis uzņēmums strādā brīvā tirgū un nav pakļauts politiskiem lēmumiem. Ne ministrs, ne premjers nevar piespiest Latvenergo atslēgt gaismu cilvēkiem, kuri akurāti maksā par elektrību, tikai tāpēc vien, ka viņi ir palikuši parādā par citiem pakalpojumiem.

– Bet ministri ietiepīgi ir virzījuši vienotas komunālo pakalpojumu paketes ideju: ja cilvēks nesamaksā par vienu, viņam var atslēgt citu.

– Kas, jūsuprāt, notiks pēc tam, kad Latvenergo būs atslēdzis visus apkures parādniekus? Šie cilvēki paliks savos dzīvokļos un sāks dedzināt sveces un petrolejas lampas. Es tur visu laiku turētu ugunsdzēsējus. Tavu brīnumu – nodzīvot līdz divdesmit pirmajam gadsimtam un sagudrot tādas muļķības!

– Bet ko tad darīt?

– Pašvaldību savienība iesaka sakārtot likumdošanu. Piemēram, mēs vēlamies, lai bankas pārņemtu dzīvokļus kopā ar parādiem, jo cilvēki, kas zaudējuši par hipotekāro kredītu pirktu mājokli, nekad nenorēķināsies par komunālajiem pakalpojumiem.

– Kāpēc nevarētu sākt ar vienkāršāko – uzlikt par pienākumu siltuma piegādātājiem slēgt tiešus līgumus ar patērētājiem?

– Dažās pilsētās tāda sistēma jau darbojas – Madonā, Ventspilī, Siguldā. Tāds lēmums pieņemts tur, kur ir bijis spēcīgs pašvaldības vadītājs.

– Vai nav iespējams šādu shēmu ieviest ar likumu?

– Mēs gribējām to panākt, bet pēdējā laikā tādam risinājumam radušies pretinieki. Pārvaldnieki baidās no tiešajiem līgumiem.

– Kāpēc?

– Cilvēki sāks kārtīgāk maksāt par apkuri, lai nepaliktu bez siltuma, un pārstās maksāt par māju apsaimniekošanu, jo māja var kādu laiku izdzīvot bez pārvaldnieka, bez sētnieka un bez atkritumu izvešanas. Namu pārvaldes tā vai tā nokļūs ķīlnieka lomā. Bet, ja profesionālās asociācijas izrādīs iniciatīvu, mēs esam gatavi virzīt attiecīgus likumprojektus.

– Tieši tāpat būtu iespējams padarīt likumīgus avansa maksājumus par siltumu, daudzām mājām tie ir palīdzējuši izvairīties no lieliem parādiem.

– Daudzas namu pārvaldes un kooperatīvi tiešām iet šādu ceļu un vasarā izraksta iedzīvotājiem avansa maksājumus. Tā siltumražotāji iegūst apgrozāmos līdzekļus un ziemā mazāk cilvēku lūdz pašvaldībai pabalstus. Bet no avansa maksājumiem var arī atteikties. Iedomājieties, atnāk sirma māmuļa un saka: „Man ir astoņdesmit divi gadi, līdz ziemai vairs nenodzīvošu. Negribu maksāt avansu!” Šobrīd neviens nevar viņu piespiest maksāt, un daudziem tas šķiet tikai taisnīgi.

Kurināt kurinās, bet iespējamas avārijas

– Cik daudz naudas 2012. gadā vajadzēs dzīvokļa un GMI pabalstiem?

– Aptuveni 35 miljonus latu. Ņemiet vērā, ka mēs jau tagad objektīvi nevaram maksāt pabalstus maznodrošinātajiem, tikai mazturīgajiem! Šādi cilvēki Latvijā ir aptuveni 8% no visiem iedzīvotājiem. Bet statistika rāda, ka komunālo rēķinu samaksa rada problēmas aptuveni 41% iedzīvotāju. Tā ir riska grupa, kuru arī vajag atbalstīt.

– Kā tad īsti būs ar apkuri? Nesen jūs paziņojāt, ka parādu dēļ apkures sezonas sākums ievērojami aizkavēsies.

– Palieku pie savām domām. Pat liepājnieki nesen paziņoja, ka „spīdzinās” savus parādniekus, draudot nepieslēgt siltumu. Bet ilgi tā nevar turpināties. Pašvaldībās tiks pieņemts politisks lēmums nodrošināt apkuri pat pašiem lielākajiem parādniekiem.

– Tātad nemaksātāju skaits un parādu summas Latvijā vēl nav sasniegušas kritisko līmeni?

– Paradokss, bet mūs ir glābušas divas pēdējās ziemas, kas bija patiešām aukstas. Šā iemesla dēļ caur siltumražotāju kontiem ir plūduši prāvi līdzekļi, uzņēmumiem vienmēr bija nauda kurināmā iegādei utt. Palīdz arī zināma tarifu rezerve, kas paredzēta siltumtīklu modernizācijai un remontam. Šobrīd modernizācija iedzīvotāju parādu dēļ ir iesaldēta, mēs it kā esam savilkuši jostas. Bet valsts spēlē krievu ruleti – kaut kur plīsīs vai neplīsīs vecais maģistrālais cauruļvads? Pagājušajā gadā plīsa Salaspilī, un visa pilsēta un botāniskais dārzs palika bez siltuma.

– Tas ir bīstami.

– Bet visas pašvaldības saprot, ka atstāt parādniekus bez siltuma ir vēl bīstamāk.