Vai verifikāciju atcels?

Jauns Ekonomikas ministrijas priekšlikums: dzīvokļos tikai jauni ūdens skaitītāji. 

Pēdējo nedēļu laikā Latvijas iedzīvotāji saņem pretrunīgas ziņas par individuālā ūdens patēriņa  uzskaiti daudzdzīvokļu mājās. Pavisam nesen valdība bija paziņojusi, ka iedzīvotājiem būs pienākums karstā ūdens skaitītājus nomainīt ar attālināti nolasāmiem mēraparātiem.

Nesen ekonomikas ministrs Viktors Valainis Latvijas Televīzijas žurnālistei norādīja, ka uzskata dzīvokļu ūdens skaitītāju verificēšanu par nevajadzīgu nodarbi un rosināja no tās atteikties: „Pretējā gadījumā veidojas situācija, kad dzīvokļa īpašnieks reizi četros gados ir spiests pirkt jaunu ūdens skaitītāju.”

No redakcijas vēlamies piemetināt, ka iedzīvotāji tiešām ik pēc četriem gadiem maksā par skaitītāju nomaiņu, taču bieži vien jauna mēraparāta vietā tiek pārdotas vecas ierīces, kas jau nokalpojušas vairākus termiņus.

Iedzīvotāji gaidīja, elpu aizturējuši: ko gan ierosinās ministrs? Atteikties no skaitītāju pārbaudes vai nodot visus mēraparātus metāllūžņos?

Un taisnība izrādījās abām pusēm.

■ ■ ■

Valdība ir apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto grozījumu projektu Dzīvokļa īpašuma likumā, bet projekts ir iesniegts Saeimā un līdz 26. martam notiek tā sabiedriskā apspriešana.

Īsāk sakot, ministrs Valainis piedāvā Latvijas iedzīvotājiem iegādāties pilnīgi jaunus skaitītājus.

■ ■ ■

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra datiem, dzīvokļu skaitītāji strādā ļoti slikti: „Pārbaudes laboratoriju darbinieki, veicot iepriekš lietošanā bijušu ierīču atkārtotu verifikāciju, par piemērotiem atzīst arī tos skaitītājus, kas jau ir bojāti. Pie esošās sistēmas pastāv liels risks, ka dzīvokļa īpašnieks iegādājas lietotu, metroloģiskajām prasībām neatbilstīgu skaitītāju.

Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka ūdens skaitītāju atkārtota verifikācija ir neefektīva, tādēļ atceļama. Kādā veidā? Noteikt, ka dzīvokļos turpmāk jāuzstāda tikai jauni – nelietoti – skaitītāji ar CE marķējumu un tie jāmaina ik pēc desmit gadiem (ja vien ražotājs ierīcei nav norādījis ilgāku kalpošanas laiku).

Vienīgā nianse, ka visi tie uzņēmumi, kas gadu desmitiem specializējušies dzīvokļu ūdens skaitītāju nomaiņā, pēkšņi paliks bez darba. Tomēr pirmajā posmā pēc grozījumu stāšanās spēkā arī šie uzņēmēji varēs labi nopelnīt, piedāvājot iedzīvotājiem uzstādīt pilnīgi jaunas ierīces. Un tad naudas plūsma pārtrūks uz desmit gadiem. 

■ ■ ■

Realizējot icerētās izmaiņas, ministrs Valainis cer, ka iedzīvotāji varēs ietaupīt.

Tomēr arī šeit rodas sarežģīts jautājums: kurš maksās par jaunajiem ūdens skaitītājiem? Saprotams, ka tie būs paši dzīvokļu īpašnieki. Ekonomikas ministrija atbild: „Dzīvokļa īpašniekam proporcionāli viņam piederošo mājas kopīpašuma domājamo daļu apmēram ir pienākums veikt maksājumu mājas uzkrājumu fondā, kas nedrīkst būt mazāks par 1/12 no mājas apsaimniekošanas izdevumiem viena gada griezumā.”

Iepriekš iemaksas mājas uzkrājumu fondā bija vairāk vai mazāk brīvprātīgas, taču pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā tās kļūs obligātas.

Tieši no šīs naudas acīmredzot tiks piedāvāts finansēt jaunu ūdens skaitītāju uzstādīšanu visos valsts dzīvokļos.

■ ■ ■

Ekonomikas ministrija uzskata, ka šī likuma ietekme uz dzīvokļu īpašnieku finansiālo stāvokli kopumā būs pozitīva: „Īpašniekiem nebūs jāmaksā par ūdens skaitītāju verificēšanu reizi četros gados. Ja dzīvokļos tiks uzstādīti skaitītāji ar attālinātu nolasīšanas iespēju, tad iedzīvotājiem šie dati pat vairs nebūs jāiesniedz apsaimniekotājam.”

■ ■ ■

Interesanti, ka apsaimniekošanas uzņēmums varēs izmantot mājas uzkrājumu fonda līdzekļus arī bez dzīvokļu īpašnieku atļaujas (gan tikai ar mērķi nodrošināt normatīvos noteikto pakalpojumu, t.i. ūdens un siltuma patēriņa uzskaiti).

Šis jautājums satraucis daudzus dzīvokļu īpašniekus. Publiskās apsapiešanas laikā tika izteikti dažādi iebildumi.

„Izrādās, Ekonomikas ministrija ļoti labi zina, ka uzņēmumi, kas nodarbojas ar skaitītāju nomaiņu, apzināti maldina iedzīvotājus,” raksta Inta P. „Vēlos pavaicāt, vai kaut viens šāds uzņēmums ir sodīts?”

Inta uzskata, ka pats likumprojekts ir jēgpilns, taču tajā piedāvātais problēmas risinājums ir pilnīgi bezjēdzīgs: „Turklāt vai Ekonomikas ministrija var garantēt katra namu pārvaldnieka godīgumu, kuram tiek dotas tiesības bez saskaņošanas ar dzīvokļu īpašniekiem rīkoties ar viņu uzkrājumu fondu?”

Pēc Intas aprēķiniem, ietaupījums uz skaitītāju verificēšanu desmit gadu laikā būs tikai 39 eiro (dzīvoklim ar četriem ūdens skaitītājiem). Un zaudējumi varētu būt daudz lielāki. Šī iemesla dēļ sieviete kategoriski iestājas pret Ekonomikas ministrijas priekšlikumu.

■ ■ ■

Tieši tāpat Valdis S. raksta, ka likuma grozījumi sagatavoti nekvalitatīvi: „Kāpēc netiek ņemta vērā mājas kopējā ūdens skaitītāja kvalitāte? Man ir pieredze, ka, rodoties lielai ūdens starpībai, cēlonis vienmēr ir bijis bojāts mājas komercuzskaites mēraparāts. 2024. gadā mūsu mājas pārstāvji trīs reizes uzņēmumam Rīgas ūdens rakstīja sūdzību un tikai pēc tam uzņēmuma pārstāvji atzina, ka ierīce ir bojāta. Varbūt jāsāk ar mājas kopējā patēriņa skaitītāja uzraudzību? Tāpat nav saprotams, kādēļ  uzņēmumam Rīgas ūdens nevar uzlikt par pienākumu par saviem līdzekļiem uzstādīt mehāniskos filtrus pirms kopējā patēriņa skaitītāja? Tagad šī atbildība ir novelta uz dzīvokļu īpašniekiem.”

Turklāt Valdim nav saprotams, kādā veidā mājas apsaimniekotājs pat pie labākās gribas varēs ievērot jaunās prasības un organizēt skaitītāju nomaiņu: „Likumdevējs nav paredzējis nekādus ietekmēšanas līdzekļus, kas nodrošinātu apsaimniekotājiem iespēju iekļūt dzīvokļos, lai pārbaudītu tur esošos ūdens skaitītājus. Ja īpašnieks dzīvo ārzemēs, viņa īpašumā nav iespējams iekļūt pat avārijas gadījumā!”

Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumu apspriešana turpinās. Ja arī jūs vēlaties izteikt savu viedokli, sekojiet šai saitei.