Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Pārvaldnieks un būvnieks – vienam bez otra sarežģīti!

Pēdējos gados Latvijā būtiski mainījusies izpratne par pārvaldnieka profesiju. Agrāk uzskatīja, ka par pārvaldnieku var kļūt jebkurš, tagad sabiedrība sākusi apzināties, ka namu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai vajadzīga pieredze un attiecīga izglītība. Latvijā vienīgā augstskola, kas piedāvā akadēmisko izglītību nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un vērtēšanas jomā, ir Rīgas Tehniskā universitāte.

Kas viņi ir?

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedrā mācās simtiem studentu – nākamie bakalauri un maģistri nekustamā īpašuma ekonomikas un vadības jomā, profesionāli apsaimniekošanas uzņēmumu darbinieki. Iespēja iegūt šādu izglītību ceļ pārvaldnieka darba prestižu un vieš cerību, ka visdrīzākajā laikā Latvijā pilnībā tiks sakārtots nekustamā īpašuma vadības tirgus.

Lasīt tālāk...

Lielo iespēju laiks

Ja cilvēks ir entuziasts, viņam viss sanāk. RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedrā strādā īsti entuziasti, tāpēc tur allaž ir kas jauns gan studentiem, gan profesionāliem pārvaldniekiem.

Pirmie pārvaldnieki – maģistri

Atgādināsim, ka tieši RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte pirmā Latvijas jaunāko laiku vēsturē  piedāvāja nekustamā īpašuma speciālistu – ekonomistu, pārvaldnieku un vērtētāju – studiju programmas. Pirmos studentus bakalaura programmā uzņēma 2005. gadā. Vēlāk daudzi no šiem jauniešiem vēlējās turpināt mācības maģistrantūrā.

Lasīt tālāk...

Rīga taupa ūdeni

Ūdens patēriņš Rīgā samazinās gadā vidēji par diviem procentiem, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātus informēja SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

2009. gadā rīdzinieki patērēja 37,3 miljonus kubikmetru ūdens, šogad ūdens patēriņš varētu būt 35,8 miljoni kubikmetru. Ūdens patēriņa samazināšanos Kalniņa skaidroja ar iedzīvotāju skaita un ražošanas apjoma samazināšanos galvaspilsētā.

Lasīt tālāk...

„Hruščovkas” vairs nav modē?

Pircēji pat nevēlas skatīties uz tā dēvētajām „hruščovkām”, žurnālistiem pavēstīja kompānijas Nira Fonds valdes locekle Jevgeņija Markova. Dzīvokļus 50.–60. gados būvētajās mājās nav iespējams pārdot pat par visai pievilcīgu cenu.

„Latvijas iedzīvotāji nevēlas mitināties „hruščovkās” pat tad, ja dzīvokļus pārdod par 450–500 eiro par kvadrātmetru,” apgalvo Markova.

Par ko tas liecina? Tikai par galēju stagnāciju nekustamā īpašuma tirgū: cilvēki pārstājuši pirkt dzīvokļu paši sev un uzlūko tos tikai par investīciju un, iespējams, jaunu spekulāciju objektu.

Lasīt tālāk...

Partijas sola palīdzēt iedzīvotāj

Saeimas vēlēšanu priekšvakars ir īstais laiks aicināt Latvijas lielākās partijas uz sarunu par dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāju problēmām. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija jau tikusies ar vairāku partiju pārstāvjiem, aicinot politiķus parakstīt vienošanos par steidzamiem risinājumiem mājokļu apsaimniekošanā. Problēmu šajā nozarē ir atliku likām, bet parasti deputātiem nav laika pievērst tām uzmanību.

Latvijas namu apsaimniekotāji aicina nākamos Saeimas deputātus jau tagad padomāt par jauniem normatīvajiem aktiem, kas aizsargātu daudzdzīvokļu māju iemītnieku intereses. Piemēram, nav taisnīga pašreizējā situācija, kad godprātīgi dzīvokļu saimnieki kaimiņu parādu dēļ var palikt bez gaismas vai apkures. „Dzīvokļu īpašniekam, kas godīgi maksā par pakalpojumiem, nedrīkst liegt tos izmantot arī turpmāk,” uzskata LNPAA speciālisti.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotājiem dos naudu māju energoapgādes sistēmu modernizācijai

Latvija pārdevusi savas pārpalikušās CO2 izmešu kvotas un ar šo izdevīgo darījumu nopelnījusi 11,4 miljonus latu. Valdība nolēmusi šo naudu izlietot cildenam mērķim – piešķirt to īpašniekiem, kuri vēlas savus mājokļus aprīkot ar „zaļās enerģijas” iekārtām.

Par „zaļo” dēvē enerģiju, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem. Tāpēc pretendēt uz finansējumu varēs mājas, kas vēlēsies iegādāties, piemēram, saules baterijas. Galvenā prasība – lai iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija tiešām būtu ekoloģiska un tiktu izmantota tikai konkrētās mājas vajadzībām.

Lasīt tālāk...

Latvija māca pārvaldīt

2005. gadā Ķīnas inteliģence sāka meklēt veidus, kā padziļināt izpratni par Rietumu pasauli un tās mijiedarbību ar Austrumiem. Šie meklējumi noveda pie domas sarīkot Ķīnas – Eiropas forumu. Šogad uz forumu tika uzaicināts Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Viņš pastāstīja, ka ķīniešus īpaši interesē Latvijas pieredze dzīvokļu privatizācijas un mājokļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumos.

– Zinu, ka sākotnēji bija paredzēts sarīkot tikai vienu Ķīnas – Eiropas forumu, bet pirmā tikšanās kļuva par platformu pastāvīgai divu pasaules reģionu sabiedrību viedokļu apmaiņai, – pastāstīja Ģirts Beikmanis.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!