Mēģini samaksāt!

Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, cik daudz naudas mājokļa uzturēšanai tērē vidējais statistiskais dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks. Pēc CSP datiem, tie ir 90 latu jeb 17,2% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem.

Ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu apjomā tiek iekļauti izdevumi īrei par mājokļa izmantošanu, īpašuma nodoklis par mājokli, apkure, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu izvešana u.c. ar mājokli saistītie maksājumi, mājokļa remonta un regulārās uzturēšanas izdevumi, kā arī mājokļa apdrošināšanas izmaksas.

Lasīt tālāk...

Ekonomisks tarifs un izlīdzināti maksājumi

Marta sākumā Saeimas Mājokļu apakškomisija noklausījās Pašvaldību savienības eksperta Aino Salmiņa ziņojumu. Apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis apgalvo, ka deputāti ir apņēmības pilni nopietni risināt parādu jautājumu.

– Aplūkosim visus apkures problēmas aspektus. Uzskatu, ka vajag pārskatīt tarifu politiku, izanalizēt visas siltumenerģijas cenu veidojošās komponentes. Nav izslēgts, ka kaut kādas ekonomijas rezerves ir atrodamas pašā tarifā. Piemēram, kāpēc tarifā ielikta tieši 10 procentu peļņa pakalpojuma sniedzējam, kāpēc to nevarētu samazināt kaut vai līdz 7 procentiem?

– Esat pārliecināti, ka spēsit iesaistīties cīņā pret siltuma ražotājiem, kuri neapšaubāmi aizstāvēs savu peļņu?

Lasīt tālāk...

Tarifs – par 3% zemāks!

28. februārī Rīgā svinīgi atklāja siltumcentrāles Ziepniekkalns biokurināmā koģenerācijas staciju.

Siltumcentrāle Ziepniekkalns šobrīd ir viens no lielākajiem centralizētās siltumapgādes siltumavotiem Latvijā, kurā koģenerācijas procesā kā kurināmo izmantos šķeldu. Tās siltuma jauda ir 22 MW, bet elektriskā jauda 4 MW. Siltumcentrāles būvniecība izmaksāja 11 miljonus latu, no kuriem 3,5 miljonus Rīgai piešķīra Eiropas Kohēzijas fonds.

Lasīt tālāk...

Šoka terapija nabadzīgajiem

Februāra beigās Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtīja Saeimas deputātiem un valdībai konkrētus priekšlikumus samilzušo problēmu risināšanai siltumapgādē, bet valsts īpaši nesteidz ieklausīties: pašvaldības jau trešo gadu skandina par katastrofu, bet pārmaiņu kā nav, tā nav. Varbūt kādam ir izdevīgi augstie tarifi?

Laiks mosties, politiķu kungi!

Atklātajā vēstulē LPS raksta, ka atkārtoti veikusi pašvaldību aptauju par situāciju siltumapgādē. Aptaujātās pilsētu un novadu pašvaldības pēc stāvokļa uz 1. janvāri ir fiksējušas iedzīvotāju parādsaistības vēl nebijušā apjomā – gandrīz 40 miljonu latu.

Lasīt tālāk...

Rēķini martā – vai jau jāsāk baidīties?

Pēc AS Rīgas siltums prognozēm, martā rīdziniekiem par siltumu būs jāmaksā par 18,5% mazāk nekā februārī. Tas skaidrojams gan ar gāzes cenas svārstībām, gan augstāku āra gaisa temperatūru.

Kā paskaidroja uzņēmuma Rīgas siltums informācijas nodaļas vadītāja Linda Rence, pēc sinoptiķu aprēķiniem diennakts vidējā gaisa temperatūra februārī bija par 2,1 grādu augstāka nekā janvārī. Piedevām vēl pats mēnesis ir īsāks, un arī siltumenerģijas tarifs pazemināts par 4,4%, tāpēc rēķiniem jābūt mazākiem. Taču visumā siltums lēts vēl nebūs.

Lasīt tālāk...

Nodoklis par īpašumu tomēr pieaudzis

Pretēji amatpersonu vēstītajam, ka šogad nav gaidāms būtisks nekustamā īpašuma nodokļa kāpums, jo īpašumu kadastrālās vērtības, no kā tiek rēķināts šis nodoklis, šogad neesot būtiski palielinājušās, Neatkarīgās aptaujātie dzīvokļu, māju un zemes īpašnieki lielākoties tomēr šogad saņēmuši par 5 līdz 25% lielāku rēķinu par savu īpašumu nekā pērn.

Viens no iemesliem – dažas pašvaldības, piemēram, Rīga, vairs nepiemēro 25% zemes nodokļa pieauguma ierobežojumu.

Lasīt tālāk...