Pietiek sildīt āra gaisu!

Daudzi jo daudzi cilvēki Latvijā gaida apkures sezonas beigas, lai vairs nebūtu jāmaksā neprātīgie rēķini. Viens otrs pat ir pieprasījis, lai pārvaldnieki pirms laika atslēdz siltuma padevi. Un taisnība vien ir: maksāt tādu cenu par siltiem radiatoriem vairs nav iespējams!

Kur ir ekonomijas rezerves?

Aizvadītajā nedēļā Saeimas Mājokļu apakškomisija noklausījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvju ziņojumu. Kā paskaidroja apakškomisijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis, „mērķis bija tarifa aprēķināšanas metodikā atrast ekonomijas rezerves”.

– Piemēram, likums paredz, ka siltuma ražošanas rentabilitāte var sasniegt 10%, – sacīja Sakovskis, – bet mūsu valsts pārdzīvo ne tos labākos laikus, cilvēki gluži vienkārši nevar samaksāt rēķinus! Kāpēc nevarētu samazināt siltumuzņēmumu maksimālo rentabilitāti – vismaz uz kādu laiku?

Lasīt tālāk...

Tarifs – par 3% zemāks!

28. februārī Rīgā svinīgi atklāja siltumcentrāles Ziepniekkalns biokurināmā koģenerācijas staciju.

Siltumcentrāle Ziepniekkalns šobrīd ir viens no lielākajiem centralizētās siltumapgādes siltumavotiem Latvijā, kurā koģenerācijas procesā kā kurināmo izmantos šķeldu. Tās siltuma jauda ir 22 MW, bet elektriskā jauda 4 MW. Siltumcentrāles būvniecība izmaksāja 11 miljonus latu, no kuriem 3,5 miljonus Rīgai piešķīra Eiropas Kohēzijas fonds.

Lasīt tālāk...

Martā Rīgā rēķini par siltumu varētu būt par 17%-20% augstāki nekā februārī

Āra gaisa temperatūras pazemināšanās rezultātā siltuma rēķini Rīgā martā varētu būt vidēji līdz 17%-20% lielāki, salīdzinot ar februāri, taču tie nesasniegs janvāra un decembra rēķinu apjomus, liecina AS Rīgas siltumsprognozes.

Uzņēmums atgādina, ka šie ir tikai provizoriski dati, jo rēķini par siltumu var būt gan mazāki, āra gaisa temperatūrai kļūstot augstākai, gan lielāki, laikam kļūstot aukstākam.

Lasīt tālāk...

Rēķini martā – vai jau jāsāk baidīties?

Pēc AS Rīgas siltums prognozēm, martā rīdziniekiem par siltumu būs jāmaksā par 18,5% mazāk nekā februārī. Tas skaidrojams gan ar gāzes cenas svārstībām, gan augstāku āra gaisa temperatūru.

Kā paskaidroja uzņēmuma Rīgas siltums informācijas nodaļas vadītāja Linda Rence, pēc sinoptiķu aprēķiniem diennakts vidējā gaisa temperatūra februārī bija par 2,1 grādu augstāka nekā janvārī. Piedevām vēl pats mēnesis ir īsāks, un arī siltumenerģijas tarifs pazemināts par 4,4%, tāpēc rēķiniem jābūt mazākiem. Taču visumā siltums lēts vēl nebūs.

Lasīt tālāk...

Mēģini samaksāt!

Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, cik daudz naudas mājokļa uzturēšanai tērē vidējais statistiskais dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks. Pēc CSP datiem, tie ir 90 latu jeb 17,2% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem.

Ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu apjomā tiek iekļauti izdevumi īrei par mājokļa izmantošanu, īpašuma nodoklis par mājokli, apkure, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu izvešana u.c. ar mājokli saistītie maksājumi, mājokļa remonta un regulārās uzturēšanas izdevumi, kā arī mājokļa apdrošināšanas izmaksas.

Lasīt tālāk...

Ekonomisks tarifs un izlīdzināti maksājumi

Marta sākumā Saeimas Mājokļu apakškomisija noklausījās Pašvaldību savienības eksperta Aino Salmiņa ziņojumu. Apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis apgalvo, ka deputāti ir apņēmības pilni nopietni risināt parādu jautājumu.

– Aplūkosim visus apkures problēmas aspektus. Uzskatu, ka vajag pārskatīt tarifu politiku, izanalizēt visas siltumenerģijas cenu veidojošās komponentes. Nav izslēgts, ka kaut kādas ekonomijas rezerves ir atrodamas pašā tarifā. Piemēram, kāpēc tarifā ielikta tieši 10 procentu peļņa pakalpojuma sniedzējam, kāpēc to nevarētu samazināt kaut vai līdz 7 procentiem?

– Esat pārliecināti, ka spēsit iesaistīties cīņā pret siltuma ražotājiem, kuri neapšaubāmi aizstāvēs savu peļņu?

Lasīt tālāk...