Gaidām tarifu kāpumu

2012. gadā iedzīvotāju izdevumi par mājokļa uzturēšanu ievērojami pieauga: 2011. gadā šim nolūkam tika tērēti 35% no mājsaimniecības ienākumiem, bet 2012. gadā jau par 6,7% vairāk. Ir pamats uzskatīt, ka nākamgad komunālo rēķinu un nodokļu samaksai vidēja ģimene tērēs jau pusi ienākumu.

ES iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu pētījumā par 2012. gadu teikts, ka 44% Latvijas iedzīvotāju bijis grūti laikus samaksāt par mājokli, bet Swedbank pētījums liecina, ka 61% iedzīvotāju sagaida komunālo pakalpojumu tarifu turpmāku kāpumu.

Lasīt tālāk...

Cik maksājam par siltumu?

Jūlijā Rīgas enerģētikas aģentūra atklāja datu bāzi, kurā apkopota informācija par pilsētas centrālapkurei pieslēgto daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti. It kā nesaprotami, bet patiesībā pavisam vienkārši – tagad ikviens dzīvokļa īpašnieks var uzzināt, cik daudz siltumenerģijas patērē viņa māja, un salīdzināt šos datus ar kaimiņmāju patēriņu.

Apkures sezonas laikā daudzi mūsu lasītāji neapmierināti vaicā: „Kāpēc mums par apkuri jāmaksā 1,50 lati par kvadrātmetru, ja kaimiņmāja maksā tikai 1,20 latus?” Eksperti nenogurstoši skaidro, ka Latvijā nepastāv vienoti apkures un karstā ūdens uzsildīšanas tarifi. Katras mājas pagrabā ir uzstādīts individuāls skaitītājs, kas skaita iedzīvotāju patērētās megavatstundas, pēc tam pārvaldnieks maksu par patērēto siltumenerģiju sadala uz dzīvojamās platības kvadrātmetriem. Dažā mājā tiešām var sanākt viens lats par kvadrātmetru, citā divreiz vairāk.

Lasīt tālāk...

Kam sifonu vajag iztīrīt?

Jūlijā SIA Rīgas namu pārvaldnieks ieviesa vienotu cenrādi santehniķu darbiem dzīvokļos.

Godīgi runājot, daudzi pašvaldības izcenojumi nav zemāki par tirgus cenām. No vienas puses, tas nav labi – labiem komercuzņēmumu santehniķiem mēs tomēr vairāk uzticamies, ja reiz viņiem tā ir komercdarbība. No otras puses, laba santehniķa meklēšana tomēr prasa zināmas pūles. Ceļā var pagadīties haltūrists, kas gan podu samaitās, gan ar saņemto naudiņu pazudīs. Bet pašvaldības cilvēks ir vienmēr sasniedzams, turklāt par viņu var pasūdzēties nama pārvaldniekam.

Jaunajai sistēmai ir vēl daži plusi. Piemēram, namu pārvalde sola garantiju savu santehniķu darbam. Uzreiz darbiniekiem nekas nav jāmaksā – pakalpojuma cena būs iekļauta nākamajā dzīvokļa rēķinā. Un nekādu „piecīšu” par laipnību. Viss oficiāli, ar parakstu.

Lasīt tālāk...

Apkures sezona sāksies ar šoku

Vairāku pašvaldību iedzīvotājiem apkures sezona sāksies ar patīkamu pārsteigumu, bet būs arī tādas apdzīvotas vietas, kurās ziema tiks sagaidīta ar šoku, jo maksa par siltumenerģiju kļūs vairākas reizes dārgāka.

SIA Talsu namsaimnieks pavēstīja, ka apkure un karstais ūdens kļūs dārgāki nevis Talsu pilsētā, bet novadā gan. Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iesniegto tarifu atzīs par pamatotu, tad apkures jaunās maksas šoku iedzīvotāji, visticamāk, piedzīvos jau šoruden. Pagastos maksa varētu palielināties no 21 līdz 73 procentiem, intervijā Talsu televīzijai sacīja SIA Talsu namsaimnieks valdes loceklis Aleksandrs Tarabanovskis. Jaunais tarifa projekts iesniegts, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām pēdējos divos gados. Kā daudzi siltumuzņēmumu pārstāvji, arī viņš atgādināja, ka tarifa kāpums nepieciešams uzņēmuma attīstībai, un piesauca atsevišķu darbinieku nelielo atalgojumu. Viņš arī deva mājienu – ja tarifs palikšot iepriekšējais, uzņēmumu varēšot slēgt ciet un dibināt nākamo, jo ar tik lieliem zaudējumiem uzņēmums pastāvēt nevarot. Iedzīvotāji par siltumu palikuši parādā 90 000 latu.

Lasīt tālāk...

Nākamgad gaidāms būtisks komunālo tarifu kāpums

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vēlas saņemt papildu finansējumu nākamajam gadam, lai kompensētu elektrības, apkures un citu komunālo maksājumu sadārdzinājumu.

Gaidāmo komunālo pakalpojumu tarifu kāpumu, ko ar šo lūgumu ir atzinis valsts pārvaldes aparāts, tādā pašā mērā izjutīs arī uzņēmumi, kuri savukārt pieaugošās izmaksas ietvers preču un pakalpojumu cenā. Pretēji tam amatpersonas turpina apgalvot, ka nākamgad nav gaidāms būtisks cenu kāpums.

Finanšu ministrija (FM), apkopojot visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegto informāciju par elektrības, apkures un citu komunālo pakalpojumu izmaksu kāpumu nākamajam gadam, secināja, ka valsts aparātam nākamgad būs nepieciešami papildus 3 032 662 lati, kas ir par 8% vairāk, nekā iepriekš bija plānots atvēlēt šim mērķim. Arī 2015. un 2016. gadā, pēc FM aplēsēm, papildus būs vajadzīga šāda summa. Turklāt FM vidējā aprēķinā neiekļāva to ministriju pieprasījumus, kuru starpība starp gada plānu un ministrijas aprēķināto sadārdzinājumu pārsniedza 30%, jo «šādu starpību nevar uzskatīt par objektīvu sadārdzinājumu, bet gan par nepamatotu papildu līdzekļu pieprasījumu».

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju sasniedzis teju 45 miljonus latu

Iedzīvotāju parāds par patērēto siltumenerģiju šā gada maijā ir pieaudzis līdz 44,42 miljoniem latu, ziņo LETA, atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sniegto informāciju.

Vēl janvārī parāda kopējais apjoms bija 39,91 miljons latu, bet pagājušā gada maijā - 37,6 miljoni latu. Vislielākais parāda apjoms par siltumu ir uzkrājies lielajās pilsētās - 32,18 miljoni latu, un tas ir gandrīz par 10 miljoniem latu vairāk, nekā bija janvārī, kad parāda apjoms bija 23,4 miljoni latu.

Saskaņā ar LPS apkopoto informāciju parāda apjoms par siltumu lielajās pilsētās ir gan palielinājies, gan arī samazinājies. Piemēram, ja 2010.gada maijā parāda kopsumma bija 16,96 miljoni latu, 2011.gada janvārī tā bija palielinājies līdz 29,54 miljoniem, savukārt vēl pēc gada parāda kopsumma bija sarukusi līdz 20,41 miljonam latu.

Lasīt tālāk...