Sods trīsreiz lielāks par parādu

Likumu nezināšana var sagādāt lielas nepatikšanas. Tieši tā notika Rīgā, Dudajeva gatvē dzīvojošajai mūsu lasītājai Katrīnai S. Sirmgalve ilgu laiku atteicās maksāt par ūdens korekciju, bet tā kā nepareizi kārtoja saraksti ar namu pārvaldi, soda nauda ātri vien trīskārt apsteidza pamatparāda summu.

Katrīnai nesen apritēja astoņdesmit gadu, bet viņa vērīgi seko likumdošanai komunālajos jautājumos un zina, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 dzīvokļu īpašniekiem ir jāapmaksā ūdens patēriņa starpība atbilstoši skaitītāju rādījumiem. Taču sirds tam pretojas.

– Kā tad rodas šī korekcija? Agrāk ūdensapgādes uzņēmums katram dzīvoklī pierakstītajam cilvēkam aprēķināja pa trim kubikmetriem ūdens mēnesī. Kad dzīvokļos atļāva uzstādīt individuālos skaitītājus, cilvēki sāka taupīgāk tērēt ūdeni. Piemēram, mana ģimene, kurā ir četri cilvēki, tagad par ūdeni maksā trīsreiz mazāk, nekā pirms skaitītāju uzstādīšanas, – saka Katrīna.

Lasīt tālāk...

Kam sifonu vajag iztīrīt?

Jūlijā SIA Rīgas namu pārvaldnieks ieviesa vienotu cenrādi santehniķu darbiem dzīvokļos.

Godīgi runājot, daudzi pašvaldības izcenojumi nav zemāki par tirgus cenām. No vienas puses, tas nav labi – labiem komercuzņēmumu santehniķiem mēs tomēr vairāk uzticamies, ja reiz viņiem tā ir komercdarbība. No otras puses, laba santehniķa meklēšana tomēr prasa zināmas pūles. Ceļā var pagadīties haltūrists, kas gan podu samaitās, gan ar saņemto naudiņu pazudīs. Bet pašvaldības cilvēks ir vienmēr sasniedzams, turklāt par viņu var pasūdzēties nama pārvaldniekam.

Jaunajai sistēmai ir vēl daži plusi. Piemēram, namu pārvalde sola garantiju savu santehniķu darbam. Uzreiz darbiniekiem nekas nav jāmaksā – pakalpojuma cena būs iekļauta nākamajā dzīvokļa rēķinā. Un nekādu „piecīšu” par laipnību. Viss oficiāli, ar parakstu.

Lasīt tālāk...

Tiešo norēķinu dēļ siltuma rēķini uz dzīvokli pieaugs par 30- 40 latiem

«Ja mājā būs klienti, kas nemaksās par siltumu, mēs arī pēc tiešo norēķinu ieviešanas varēsim atslēgt visu māju vai apkures sezonu vispār neuzsākt,» to intervijā DB sacīja a/s Rīgas Siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Viņaprāt, tiešo norēķinu riski ir galapatērētājam it tādi, ka komunālie maksājumi tādējādi sadārdzināsies. «Skaidrs, ka RS ir iespējams veidot jaunu struktūru, kas nodarbosies ar tiešajiem norēķiniem, ieskaitot iedzīvotāju parādu administrēšanu. Iegādāsim programmnodrošinājumu, pieņemsim darbiniekus, telpas- izmaksas mums šim projektam būs ap miljons latu, bet tā nav problēma. Protams, ka šo miljonu latu mēs gribēsim atgūt arī atpakaļ. Lai katram izrakstītu rēķinu un veiksmīgi noritētu darbs ar parādniekiem, ir vajadzīgi resursi. Konkrēti izmaksas par siltumu uz 50 kv.m. dzīvokli gadā sakarā ar tiešajiem norēķiniem pieaugs par 30-40 latiem,» norāda N. Talcis.

Lasīt tālāk...

Nākamgad gaidāms būtisks komunālo tarifu kāpums

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vēlas saņemt papildu finansējumu nākamajam gadam, lai kompensētu elektrības, apkures un citu komunālo maksājumu sadārdzinājumu.

Gaidāmo komunālo pakalpojumu tarifu kāpumu, ko ar šo lūgumu ir atzinis valsts pārvaldes aparāts, tādā pašā mērā izjutīs arī uzņēmumi, kuri savukārt pieaugošās izmaksas ietvers preču un pakalpojumu cenā. Pretēji tam amatpersonas turpina apgalvot, ka nākamgad nav gaidāms būtisks cenu kāpums.

Finanšu ministrija (FM), apkopojot visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegto informāciju par elektrības, apkures un citu komunālo pakalpojumu izmaksu kāpumu nākamajam gadam, secināja, ka valsts aparātam nākamgad būs nepieciešami papildus 3 032 662 lati, kas ir par 8% vairāk, nekā iepriekš bija plānots atvēlēt šim mērķim. Arī 2015. un 2016. gadā, pēc FM aplēsēm, papildus būs vajadzīga šāda summa. Turklāt FM vidējā aprēķinā neiekļāva to ministriju pieprasījumus, kuru starpība starp gada plānu un ministrijas aprēķināto sadārdzinājumu pārsniedza 30%, jo «šādu starpību nevar uzskatīt par objektīvu sadārdzinājumu, bet gan par nepamatotu papildu līdzekļu pieprasījumu».

Lasīt tālāk...

Gaidām tarifu kāpumu

2012. gadā iedzīvotāju izdevumi par mājokļa uzturēšanu ievērojami pieauga: 2011. gadā šim nolūkam tika tērēti 35% no mājsaimniecības ienākumiem, bet 2012. gadā jau par 6,7% vairāk. Ir pamats uzskatīt, ka nākamgad komunālo rēķinu un nodokļu samaksai vidēja ģimene tērēs jau pusi ienākumu.

ES iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu pētījumā par 2012. gadu teikts, ka 44% Latvijas iedzīvotāju bijis grūti laikus samaksāt par mājokli, bet Swedbank pētījums liecina, ka 61% iedzīvotāju sagaida komunālo pakalpojumu tarifu turpmāku kāpumu.

Lasīt tālāk...

Cik maksājam par siltumu?

Jūlijā Rīgas enerģētikas aģentūra atklāja datu bāzi, kurā apkopota informācija par pilsētas centrālapkurei pieslēgto daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti. It kā nesaprotami, bet patiesībā pavisam vienkārši – tagad ikviens dzīvokļa īpašnieks var uzzināt, cik daudz siltumenerģijas patērē viņa māja, un salīdzināt šos datus ar kaimiņmāju patēriņu.

Apkures sezonas laikā daudzi mūsu lasītāji neapmierināti vaicā: „Kāpēc mums par apkuri jāmaksā 1,50 lati par kvadrātmetru, ja kaimiņmāja maksā tikai 1,20 latus?” Eksperti nenogurstoši skaidro, ka Latvijā nepastāv vienoti apkures un karstā ūdens uzsildīšanas tarifi. Katras mājas pagrabā ir uzstādīts individuāls skaitītājs, kas skaita iedzīvotāju patērētās megavatstundas, pēc tam pārvaldnieks maksu par patērēto siltumenerģiju sadala uz dzīvojamās platības kvadrātmetriem. Dažā mājā tiešām var sanākt viens lats par kvadrātmetru, citā divreiz vairāk.

Lasīt tālāk...