Kā maksāsim nodokli?

Nodokļa palielinājums vispirms skars tieši zemes īpašniekus, bet ģimenēm ar bērniem nodokļa maksājumi samazināsies, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas domē.

Saskaņā ar Rīgas domes lēmumu tiks palielināta nekustamā īpašuma nodokļa likme par mājokli tajā nedeklarētām personām, par nekoptiem zemesgabaliem un patvaļīgi uzbūvētiem objektiem. To paredz galvaspilsētas Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes izstrādātie jaunie nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi.

Lasīt tālāk...

Cik maksāja ziema?

Aizvadītā ziema bija mērena, un tas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem sagādāja zināmu atvieglojumu: cilvēki nesala, pat ja pēc iepriekšējo gadu pieredzes bija baidījušies, ka apkure varētu būt nepietiekama. Taču nepiepildījās arī cerība ietaupīt uz apkures rēķina: izrādās, ka uzņēmums Rīgas siltums šoziem piegādājis rīdziniekiem vairāk siltumenerģijas nekā 2013./2014. gada ziemā. Līdz ar to arī maksa bijusi lielāka – kopumā par 3,3 miljoniem eiro. Mēs painteresējāmies, kā norisējusi apkures sezona.

Līdz normatīvam nesniedzās

AS Rīgas siltums vadītājs Normunds Talcis stāsta, ka aizvadītā apkures sezona uzņēmumam bijusi deviņpadsmitā:

– Centralizēto siltumapgādes sistēmu Rīgā izveidoja piecdesmito gadu beigās, kad tika uzcelta TEC-1 un izbūvētas pirmās siltumtrases, bet mūsu uzņēmums ir siltumenerģijas piegādātājs tikai deviņpadsmit gadus.

Lasīt tālāk...

Karstais ūdens kļūst lētāks

AS Rīgas siltums siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. jūnija salīdzinājumā ar maiju pazemināsies par 3% un būs 51,84 eiro/MWh bez PVN, portālam Delfi pavēstīja Rīgas domes preses dienestā. Kopš gada sākuma šis rādītājs krities par 8%, noslīdot līdz zemākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā.

Lasīt tālāk...

Maksāt par atkritumiem dubulti

Tuvojas vasara, un daudzi rīdzinieki, kas pieraduši silto sezonu pavadīt savās dārza mājiņās vai vasaras mājās laukos, ar nepatiku atcerēsies, ka viņiem vairs nav tiesību prasīt pārrēķinu par atkritumu izvešanu. Valdība uzskata, ka šiem cilvēkiem, lai gan viņi pilsētā neizmanto atkritumu apsaimniekotāju pakalpojumus, par atkritumu izvešanu jāmaksā gluži tāpat kā pilsētā palikušajiem.

Ko darīt pilsētniekiem?

„Katru gadu maijā mēs ar sievu dodamies uz savu dārza mājiņu Pierīgā. Pilsētas dzīvoklī šajā laikā tikpat kā neiegriežamies,” stāsta rīdzinieks Ivans. „Pagājušajā gadā palūdzu pārvaldniekam pārrēķinu par atkritumu izvešanu, bet saņēmu atbildi, ka tas nav iespējams, jo valdība pieņēmusi noteikumus, saskaņā ar kuriem maksa par atkritumu izvešanu vairs netiek aprēķināta pēc dzīvoklī mājojošo personu skaita, bet gan vienlīdzīgi sadalīta visiem mājas dzīvokļiem. Tātad ir pilnīgi vienalga, vai mēs ar sievu uzturamies Rīgas dzīvoklī, vai esam izbraukuši. Man tas šķita ļoti netaisnīgi, taču iebilst neko nevarēju.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji prasa lētāku siltumu

Vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu Saeimai iesnieguši kolektīvu iesniegumu, rosinot pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām samazināt no 12% līdz 5%. Ja Saeima to atzīs par iespējamu, siltumenerģijas cena uzreiz kritīsies par 7%. Diemžēl mūsu priekšstāvji nesteidz izrādīt pretimnākšanu saviem vēlētājiem.

Par PVN samazināšanu apkurei Saeimā spriests jau vairākkārt, taču līdz šim šāda iecere nav atbalstīta. Šoreiz ar iniciatīvu klajā nācis portāls manabalss.lv, kurā par nodokļa samazināšanu balsoja vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu. Saskaņā ar likumu Saeimai jāizskata jebkurš priekšlikums, par kuru nobalsojuši tik daudz vēlētāju.

Lasīt tālāk...

Getliņu poligons: kā tas darbojas?

Rīdzinieki uzskata, ka maksa par atkritumu izvešanu viņus teju vai izputina, bet uzņēmuma Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iebilst: pilsētas poligons dara visu iespējamo, lai neceltu tarifus. Tostarp izgāztuvē iemācījušies no mūsu atkritumiem iegūt derīgas lietas – bioloģisko gāzi, elektrību, siltumu. Faktiski ar atkritumiem Getliņos izaudzē aptuveni 200 tonnu tomātu gadā, bet drīzumā uzbūvēs arī siltumnīcu gurķiem.

Kā bija agrāk?

– 1972. gadā Rīgas izpildkomiteja Rīgas pievārtē ierādīja ne pašu veiksmīgāko vietu izgāztuvei, – atzīst Imants Stirāns. – Būtībā atkritumu poligons tika ierīkots purvā. Tehnoloģija bija ļoti vienkārša – atkritumus izlīdzināja ar buldozeru. Ja tagad man būtu izvēle, es ar prieku liktu lietā šo tehnoloģiju, jo tā ir vislētākā, kāda vien var būt. Taču pienāca deviņdesmitie gadi, un ES uzdeva mums mājasdarbu – savest kārtībā atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Latvijā tolaik bija 511 izgāztuves – katra sevi cienoša pilsēta un zemnieku kopsaimniecība ierīkoja savu poligonu. Tika pieņemts lēmums atstāt 11 poligonus, kuri apkalpos visu Latviju.

Lasīt tālāk...