Sergejs Hristoļubovs: „Vēlos kārtību!”

Pagājušā gada beigās Rīgā sākās administratīvā reforma. Vispirms tika reorganizēti pašvaldības departamenti, pēc tam izpilddirekcijas. Iepriekš pilsētā bija sešas izpilddirekcijas, un tās ar saviem pienākumiem, atklāti runājot, vāji tika galā. Tagad palikušas tikai trīs. Kā dzīvosim tālāk?

Par to, ka nekāda katastrofa pēc sešu izpilddirekciju saplūšanas trijās nav notikusi, mums pastāstīja Sergejs Hristoļubovs, Rīgas domes deputāts un jaunās Ziemeļu izpilddirekcijas vadītājs vienā personā.

Funkciju un dzimtsarakstu nodaļu nebūs mazāk

Strādājot divos darbos, Sergejs Hristoļubovs izjūt lielu laika trūkumu, tāpēc tikāmies nevis izpilddirekcijā, bet gan Rīgas domē. Ne nu gluži skrienot, bet tuvu tam. Hristoļubova darba grafikā mums bija atvēlētas labi ja divdesmit minūtes, bet, kad sākām runāt par rajona lietām, jaunais priekšnieks pulkstenī vairs neskatījās un aizrautīgi stāstīja par pilsētas ziemeļu daļas nākotnes plāniem.

Nē, nekādu reklāmu jaunajai vadībai mēs negrasījāmies taisīt. Drīzāk pretēji: pie Sergeja Hristoļubova jūsu korespondents ieradās ar maisu durstīgu jautājumu, uz kuriem atbildes vēlas rast Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona iedzīvotāji, kurus pilsētas tēvi saveduši zem viena administratīvā jumta.

– Hristoļubova kungs, jūs par izpilddirektoru kļuvāt pirms diviem mēnešiem...

– Vēl nav pagājuši divi mēneši. Amatā mani iecēla aizvadītā gada 2. decembrī.

– Jebkurā gadījumā jums ir bijis laiks iepazīties ar jauno darba lauku. Kādā stāvoklī jūs atradāt Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu?

– Jārunā par to, kāds stāvoklis ir visā Rīgā. Mūsu pilsēta izskatās netīra pat salīdzinājumā ar Minsku, nemaz nerunājot par Rietumvalstu galvaspilsētām. Ziemeļu rajons tradicionāli ir tīrāks par citiem, tur ir daudz privātmāju, turklāt arī iepriekšējā vadība stingrāk raudzījās, lai būtu kārtība. Bet vispār labiekārtošanas un tīrības ieviešanas nolūkā vēl daudz nāksies darīt.

– Varbūt sākumā parunāsim par divu izpilddirekciju – Vidzemes un Ziemeļu – saplūšanu vienā. Kāpēc vajadzēja apvienot divus tik atšķirīgus rajonus?

– Direkciju skaita divkāršs samazinājums dos pilsētai viena miljona latu ekonomiju.

– Arī darbinieku jums tagad ir divreiz mazāk. Vai izpilddirekcija spēs pildīt savus pienākumus, vai arī tos paredzēts samazināt?

– Nekādā gadījumā. Direkcijas funkcijas paliek agrākās: kārtības uzraudzība rajonos, iekškvartālu ielu remonts, bērnu rotaļlaukumu labiekārtošana, rīdzinieku dzīvesvietas reģistrācija, dzimtsarakstu nodaļu pakalpojumi. Starp citu, izpilddirekcijām saplūstot, dzimtsarakstu nodaļu skaits mūsu teritorijā nesamazinājās – kā bija, tā palika divas, viena Vidzemes priekšpilsētā, otra Ziemeļu rajonā.

Par to pašu naudu – lielāka tīrība?

– Rajons jums liels. Ko plānojat darīt, lai nodrošinātu tur kārtību?

– Jā, Ziemeļu izpilddirekcijas pārvaldībā atrodas 134 kvadrātkilometrus liela teritorija, kurā dzīvo aptuveni 270 tūkstoši cilvēku. Vispirmām kārtām iepazinos ar vietējām valsts un pašvaldības policijas nodaļām, glābšanas dienestu, jo, ja notiks kāda dabas katastrofa vai cita nelaime, par darba organizāciju atbildīgi būsim tieši mēs. Starp citu, Ziemeļu rajonā vētras laikā applūst palielas teritorijas, tepat ir arī osta ar saviem uzņēmumiem, tātad mūsu rajons nav no pašiem drošākajiem.

– Bet tagad par dažām ikdienišķākām lietām, kas interesē rīdziniekus. Piemēram, pēc lielajiem sniegiem mazās ieliņas Vidzemes priekšpilsētā bija neizbraucamas.

– Ar ielu tīrīšanu Rīgā nodarbojas Ceļu pārvalde. Diemžēl ziema pie mums vienmēr atnāk negaidīti, īpaši jau tik bagāta ar sniegu. Mērs jau iepriekš paziņoja, ka visi spēki tiks veltīti maģistrāļu tīrīšanai, mazās ieliņas tiks tīrītas, ja atliks spēks un laiks. Tagad arī tām būtu pienākusi kārta. Tiesa, kamēr viss nokārtosies, sniegs pats var nokust. Bet, atrazdamies izpilddirektora amatā, sniega novākšanu es nekādi nevaru ietekmēt. Man nav tādu pilnvaru.

– Bet kā tad ar tīrību rajonā, par kuru jūs esat tā noraizējies?

– Es nenoveļu no sevis atbildību. Izpilddirekcija par daudz ko ir atbildīga. Piemēram, par kārtību pilsētai piederošajās teritorijās. Nauda to kopšanai jau ir piešķirta, esam noslēguši līgumus ar specializētajiem uzņēmumiem.

– Vai Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā šogad pietiks līdzekļu tīrības un kārtības uzturēšanai?

– Naudas būs tikpat daudz kā pērn. Bet rajoniem jākļūst tīrākiem! Apsolu, ka mēs stingrāk raudzīsimies, kā tiek pildīti līgumi, kontrolēsim darbiniekus.

– Kādā veidā?

– Mums ir administratīvā inspekcija. Es prasu, lai tās darbinieki nesēdētu kantorī, bet pastāvīgi pārbaudītu rajonu, un gada pirmajās nedēļās jau sastādīti aptuveni 100 protokolu par nesakoptām teritorijām. Salīdzinājumā ar citām izpilddirekcijām tas ir ļoti labs rezultāts.

Ielas netiks aizmirstas

– Mums nesen bija saruna ar Alfrēdu Rubiku. Viņš var patikt vai nepatikt, bet pat oponenti atzīst, ka Rubika laikā Rīgā valdīja kārtība. Viņš painteresējās, ko es vēlos panākt savā izpilddirekcijā? Atbildēju, ka vispirms gribu rajonus padarīt tīrus. Lai cilvēki varētu ar savu pilsētu lepoties.

– Bet Vidzemes priekšpilsētai arī līdz šim grēks būtu bijis žēloties par kārtības trūkumu. Iepriekšējā direktora laikā ezeros pat tika ierīkotas strūklakas...

– Esmu dzirdējis un redzējis. Ko tik visu direkcija gādāja – gan novusa galdus, gan tenisa tīklus. Kur tas palicis un cik stipri rajonam ir vajadzīgs? Nauda šiem mērķiem tiek ņemta no tās pašas programmas, par kuras līdzekļiem top jauni iekškvartālu ceļi. Kas tad mums ir prioritāte: jauni soliņi parkā vai labi ceļi? Par to ir nopietni jādomā. Nē, mūsu uzdevums nav līdz pamatiem sagraut visu veco un pēc tam būvēt jaunu. Mums jāturpina priekšteču labie darbi. Pie ezeriem Vidzemes priekšpilsētā patiešām ir skaisti, cilvēki ir apmierināti. Tātad labiekārtošanas projekts jāturpina. Bet tas jādara, neaizmirstot pirmo uzdevumu: lai rīdzinieki normāli varētu piebraukt pie savām mājām, neiestrēgstot ielu bedrēs.

– Cita starpā, kas dzirdams par ielu seguma lāpīšanu?

– Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, pilsētas mērs Nils Ušakovs esot atzinis, ka naudas ielu atjaunošanai 2010. gadā nebūs. Bet pēc tam Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs pavēstīja, ka līdzekļi tomēr esot atrasti, turklāt vēl pērnā gada apjomā. Tā ka strādāsim, remonta darbu programma jau sastādīta.

Ko vēlas paši rīdzinieki?

– Droši vien iedzīvotāji jau paspējuši paust jums savas vēlmes un sūdzības. Vai esat sapratuši, ko vēlas paši rīdzinieki?

– To pašu, ko vēlos es: tīrību un kārtību. Lūk, raksturīga sūdzība. Cilvēki iegādājās dzīvokli Piena ielā 6, jo vēlējās dzīvot jaunā mājā centra tuvumā. Cerēja nokļūt normālā labiekārtotā vidē. Bet izrādījās, ka mājai blakus ir pamesta teritorija, kur žogs jau sen salauzts un pulcējas bezpajumtnieki. Zemes gabals pieder kādai Kiprā reģistrētai firmai. Šķiet, ko mēs tur varam palīdzēt? Varbūt vienīgi ar pavēsti izsaukt zemes īpašniekus uz administratīvo komisiju. Mēs to, protams, izdarījām, bet piedevām vēl palūdzām pašvaldības policiju šo adresi iekļaut patrulēšanas maršrutā. Domāju, ka drīz vien klaidoņi tur vairs nepulcēsies.

– Pēc jūsu iecelšanas amatā daudzi šaubījās, vai tas ir pareizi – deputāta mandātu apvienot ar izpilddirektora amatu. Ko jūs pats par to domājat?

– Esmu demokrātijas piekritējs un uzskatu, ka likumdošanas varai jābūt nošķirtai no izpildvaras. Bet mums Latvijā ir tikai viena likumdošanas vara – Saeima. Dome tikai strādā parlamenta pieņemto likumu ietvaros. Tāpēc par īstu likumdevēju es sevi neuzskatu. Bet amatu apvienošana ļauj man izmantot Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietnieka un izpilddirektora resursu. Tas rīdziniekiem var nākt tikai par labu. Šobrīd mums jādomā tikai par to, kā palīdzēt cilvēkiem pārdzīvot krīzi, un jāvelta tam visi spēki.