Vai Rīga kļūs par baņķieri?

Viss maksā naudu, tai skaitā arī pati nauda. Finanšu resursi Latvijā strauji kļūst dārgāki: bankas pastāvīgi paaugstina hipotēkas un patērētāju kredītu likmes, iekasē solīdu naudu pat par mūsu rēķinu apkalpošanu. Izrādās, tas apnicis ne tikai iedzīvotājiem, kuri mēnesi pēc mēneša kasierim bankas lodziņā pārmaksā no 40 santīmiem līdz diviem latiem (atkarībā no rēķinu skaita), tas apnicis arī pašvaldībai. Pagājušajā nedēļā Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs nāca klajā ar drosmīgu ideju, ierosinot pašvaldībai izveidot... pašai savu, „lētāku” banku.

Šo ideju Jānis Dinevičs izklāstīja Rīgas apsaimniekotāju asociācijas sēdē, aicinādams galvaspilsētas namu pārvaldniekus izteikt savu viedokli.

– Atbalstām! – paziņoja sēdes dalībnieki. – Pašvaldības banka droši vien piedāvās pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus nekā komercbankas!

Lasīt tālāk...

Tilti. Dzīvokļi. Veloceliņi

Pagājušajā nedēļā Jānis Birks, ieskatījies kalendārā, saprata, ka ir Rīgas pašvaldības vadītājs nu jau tieši divus gadus. „Pat nepamanīju, cik ātri aizsteidzis laiks,” teica mērs, kad mēs, atraduši ieganstu, uzprasījāmies pie viņa uz sarunu.

Vai bieži piedzīvota nodevība?

– Jā, tas ir fakts, ja vadu Rīgu veselus divus gadus, – piekrīt mērs bezkaislīgajam kalendāram. – Nav jau nekāds brīnums, ka esmu aizmirsis par laiku. Darba intensitāte domē ir tāda, ka nedēļa aizsteidz kā viena diena. Labi, ka paliek vismaz brīvdienas, kad var mazliet padomāt, paprātot par nākotnes plāniem.

Runādams par jubileju mēra amatā, Jānis Birks ir atklāts. Pēdējo divu gadu laikā viņš bieži esot saskāries ar tādām galējām izpausmēm kā uzticība un nodevība, cieņa un pilnīgs tās trūkums, augstprātība un muļķība. No tā Rīgas mērs izdarījis svarīgu secinājumu, kas būtībā ir vecs kā šī pasaule: cilvēks bieži var justies vientuļš pat pūlī. Bet par politiķa svarīgāko prasmi Jānis Birks tagad uzskata spēju rast saprātīgu kompromisu.

Lasīt tālāk...

Daiņa īvāna dabasmācības stunda

Rīdziniekiem ir tūkstoš un viens jautājums, ko uzdot Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājam Dainim Īvānam. Teiksim, kad galvaspilsētā būs sakārtota atkritumu izvešana? Kāpēc pagājušajā rudenī mūsu krāna ūdens oda pēc gļotām? Vai tiešām pilsētas tēvi pārdomās un neierīkos kompostēšanas laukumu zem Ziepniekkalna daudzstāvu namu logiem? Vai mums vasarā atļaus sēdēt zālienos? Cik daudz koku pilsēta iedēstīs izcirsto papeļu un veco liepu vietā? Jautājumu patiesi netrūkst! Paņēmuši līdzi interesantākās mūsu lasītāju vēstules, dodamies pēc atbildēm uz domi.

Mežaparks pārtver iniciatīvu no Ziepniekkalna

Dainis Īvāns ir pieredzējis deputāts un ilggadējs Vides komitejas vadītājs. Sarunā ar tādu cilvēku var iztikt bez gariem ievadvārdiem, tādēļ uzreiz ķeramies vērsim pie ragiem:

Lasīt tālāk...

Vidzemes priekšpilsēta: plāni ir, nauda – atradīsies

Nesen Vidzemes priekšpilsēta tika pamatīgi sapurināta. Skandāls notika aizvadītā gada beigās, kad Rīgas domes deputāti atbrīvoja no darba izpilddirekcijas vadītāju Juri Viņķeli. Viņķelis, kas ilgus gadus vadījis rajonu, ir gatavs politiķu lēmumu apstrīdēt tiesā. Bet pagaidām, nu jau nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, pie Vidzemes priekšpilsētas stūres stāv cits cilvēks. Paviesojāmies pie Normunda Červinska, lai uzzinātu, kā izpilddirekcija kalpos rīdziniekiem 2009. gadā.

Laipni lūdzam sūdzēties!

Červinska kungs izpilddirekcijā strādā jau vairākus gadus, tātad Vidzemes priekšpilsētas problēmas viņam ir labi zināmas.

– Labiekārtosim rajonu, palīdzēsim iedzīvotājiem veidot dzīvokļu īpašnieku biedrības, rīkosim informatīvas sanāksmes, lai būtu lietas kursā par tām problēmām, kas satrauc mūsu cilvēkus, – viņš sola, runājot par plāniem.

– Iedzīvotājus vispirms jau satrauc ar mājokļu apsaimniekošanas kvalitāti un cenām saistītie jautājumi.

– Tas tiesa! Agrāk, kad Rīgas namu pārvaldes vēl nebija kļuvušas par komercorganizācijām, mēs uzraudzījām to darbību. Bet cilvēki pēc inerces joprojām nāk pie mums ar sūdzībām.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji gaida palīdzību no pilsētas

Būdams vadītājs vienai no Rīgas lielākajām namu pārvaldēm, gribu ieteikt galvaspilsētas iedzīvotājiem padomāt par ekonomiju. Iespējas ietaupīt naudu ir, viss atkarīgs tikai no pašu gatavības veltīt tam pūles.

Nelielo māju iemītnieki Juglā jau sen nolēma sākt taupīt un šai nolūkā ir atteikušies no apkopēju pakalpojumiem. Par tīrību un kārtību kāpņu telpās viņi rūpējas paši. Viņi sastāda darbu grafiku un akurāti to ievēro. Tā māja var ietaupīt prāvu naudu. Ja iedzīvotāji ir ar mieru paši sakopt arī pagalmu, tad ekonomija ir vēl jūtamāka. Tāda māja vispār var atteikties no sētnieka. Šādi ietaupītā nauda paliek iedzīvotāju rīcībā, tā tiek ieskaitīta uzkrājumu fondā un ar laiku tiks tērēta remontam. Vai nav labs risinājums?

Lasīt tālāk...

Pabalsts kļuvis piecreiz mazāks

Rīgas denacionalizēto māju iemītnieki atkal var pretendēt uz pārcelšanās pabalstu. Komunālajā departamentā uzskata, ka interese par šo programmu var pieaugt, kā nekā četru cilvēku ģimene no pašvaldības pārbraukšanai saņem 22 tūkstošus latu. Dzīvokļu cenas krītas, un par šo naudu (plus puslīdz pieticīgs hipotekārais kredīts) var nopirkt gluži pieklājīgu dzīvokli un uz visiem laikiem tikt vaļā no namīpašnieka izlēcieniem. Taču ir arī slikta ziņa: pērn Rīga pārcelšanās nolūkā pilsētniekiem izmaksāja aptuveni 15 miljonu latu, bet šogad summa būs piecreiz mazāka – tikai 3,4 miljoni.

Paši zināt, esam krīzē. Un kā jebkura sociāla nelaime, arī krīze vissāpīgāk skar maznodrošinātos. Šoreiz atkal cietīs denacionalizēto namu iemītnieki – viņiem izredzes tikt pie sava mājokļa ir pamatīgi sarukušas. Pagājušajā gadā ar Rīgas domes atbalstu uz iegādātajiem privātajiem dzīvokļiem pārcēlās gandrīz 1000 iemītnieku no saimnieku mājām, bet šogad pabalstu varēs saņemt labi ja 250–300 cilvēku. Nav naudas.

Lasīt tālāk...