Radīta, lai palīdzētu iedzīvotājiem

Kā darbojas Būvniecības informācijas sistēma, kur dzīvokļu īpašnieki var atrast  nepieciešamo informāciju par savu māju?

Valsts Būvniecības informācijas sistēma, ko interesenti pazīst ar saīsinātu nosaukumu – BIS, dzīvokļu īpašnieku rīcībā ir jau kopš 2023. gada. Pēc sistēmas veidotāju ieceres interneta vietnē bis.gov.lv dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt iespējai saņemt visu informāciju no savas Mājas lietas – tātad iespēju iepazīties ar Mājas lietu digitālā formātā. Kā šī sistēma darbojas un vai visi māju pārvaldnieki ir izpildījuši likuma prasību ievietot dokumentus elektroniskā vidē? Stāsta eksperte.

Sadaļa Mājas lieta – jau divus gadus

Uz mūsu jautājumiem atbild Būvniecības valsts kontroles biroja Būvniecības informācijas sistēmas reģistru nodaļas vadītāja Iveta Putne.

– Kā Būvniecības informācijas sistēma var būt noderīga dzīvokļa īpašniekam?

– Kā rāda nosaukums, Būvniecības informācijas sistēma galvenokārt ir paredzēta būvniecības nozares vajadzībām. Taču jau otro gadu tajā ir sadaļa Mājas lieta, kurai var piekļūt ikviens daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieks. Šajā sadaļā būtu jāiekļauj visa informācija, ko saskaņā ar normatīva prasībām ir jāglabā Mājas lietā.

Kurš ir atbildīgais?

– Kurš atbild par informācijas ievietošanu sistēmā?

– Parasti par Mājas lietas kārtošanu atbild mājas pārvaldītājs. Taču liela daļa informācijas sistēmā nonāk bez viņa līdzdalības, – no valsts reģistriem. Piemēram, informācija par dzīvokļu īpašniekiem, māju un tās pārvaldītāju, energosertifikāti, tehniskās apsekošanas atzinumi, būvvaldes lēmumi tiek automātiski pārsūtīti no pārvaldnieku reģistra, Valsts zemes dienesta, būvvaldes u. c.

– Kāda informācija bis.gov.lv jāievieto mājas pārvaldītājam?

– Viņa pienākums ir aizpildīt pārējās Mājas lietas sadaļas, piemēram, veidot atskaites par plānotajiem remontdarbiem, ievietot vietnē mājas apsekošanas aktus, līgumus ar komunālajiem pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumus un citus iedzīvotājiem svarīgus dokumentus.

Ne tikai var, bet tas ir pienākums!

– Vai tiešām kopš 2023. gada 1. marta mājas pārvaldītājam Būvniecības informācijas sistēmā ir ne tikai dota iespēja ievietot Mājas lietu, bet tas ir viņa pienākums?

– Jā, tāda ir normatīvu prasība, tomēr jāatzīst, ka pārejas process ir lēns. Iespējams, ka atsevišķi pārvaldītāji vispār nav ieinteresēti publicēt dokumentus. Pieļaujams, ka ir pārvaldītāji, kuri vēl nav apguvuši jaunos digitālos rīkus un turpina uzturēt Mājas lietas papīra formātā.

Tomēr daudzi Latvijas apsaimniekošanas uzņēmumi savus dokumentus jau ievieto Būvniecības informācijas sistēmā, un tur šos datus jebkurā laikā var apskatīt katras konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Svarīgi saprast, ka mājas pārvaldītājam nav pienākuma Būvniecības informācijas sistēmā ievietot visus dokumentus par māju, ko viņš ir uzkrājis. Viņam ir jāpublicē visi ar māju saistītie dokumenti, kas parakstīti pēc 2023. gada 1. marta vai joprojām ir spēkā. Piemēram, tie ir iepriekš pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumi, kas ietekmē Mājas lietas vai pārvaldīšanas līgumi, kas noslēgti līdz 2023. gada 1. martam.

Arī paši dzīvokļu īpašnieki var pieprasīt, lai pārvaldnieks Būvniecības informācijas sistēmai pievienotu tos vēsturiskos dokumentus, kas viņiem šķiet aktuāli. Piemēram, tas varētu būt mājas tehniskā stāvokļa novērtējums vai ziņas par notiekošajiem un plānotajiem remontdarbiem.

Vispirms jums ir jāreģistrējas

– Vai visi apsaimniekotāji var izmantot Būvniecības informācijas sistēmu?

– Nē, lai sāktu izmantot šo sistēmu, mājas pārvaldītājam vispirms jāreģistrējas Pārvaldnieku reģistrā.

– Taču nesen izskanējusi informācija, ka Saeima vienkāršojusi pārvaldniekiem piekļuvi Būvniecības informācijas sistēmai! Ko tas nozīmē?

– Taisnība, ka tika pieņemts grozījums normatīvā, kas mājas pārvaldītājam, kurš vēl nav ieguvis likumā paredzēto kvalifikāciju, ļautu reģistrēties Pārvaldnieku reģistrā, tikai uzrādot normatīviem atbilstīgu mājas pārvaldīšanas – pilnvarojuma līgumu. Šī likuma norma ar Būvniecības informācijas sistēmu ļauj strādāt arī tiem pārvaldītājiem, kuru apsaimniekošanā ir viena vai divas mājas un kuri vēl nav ieguvuši vajadzīgo kvalifikāciju.

Ne visi ievēro likuma prasību

– Vai jums ir dati par to, cik apsaimniekotāju visā Latvijā vēl nav reģistrējušies Pārvaldnieku reģistrā un nevar izmantot Būvniecības informācijas sistēmu saziņai ar dzīvokļu īpašniekiem?

– Precīzu ziņu mums nav. Kopējo tendenci varam izsecināt no šādiem mūsu rīcībā esošiem datiem: Latvijā kopā ir gandrīz 39000 daudzdzīvokļu māju, savukārt Daudzdzīvokļu māju pārvaldnieku reģistrā ir ziņas par aptuveni 1400 pārvaldniekiem, kuri apsaimnieko apmēram 1/3 no visa dzīvojamā fonda. Piemēram, Latgales lielajās pilsētās ir reģistrējušies apmēram 60% dzīvojamo māju pārvaldītāju, bet mazpilsētās un pagastos situācija ir ļoti atšķirīga. Pēc mūsu aprēķiniem, ir reģistrēti gandrīz visi lielie pašvaldību uzņēmumi. Ļoti neskaidra situācija ir ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīviem, biedrībām un privātpersonām. Kopumā pieņemam, ka Latvijā strādā apmēram 10000 daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas uzņēmumu un atsevišķi apaimniekotāji.

– Un viņiem visiem ir jāreģistrējas Pārvaldnieku reģistrā?

– Jā.

– Vai likumā ir paredzēts sods par šīs prasības neievērošanu?

– Par likumā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības neveikšanu, kura skar sabiedrības intereses, likums paredz administratīvo atbildību. Piemēram, apsaimniekotāju gaida administratīvais sods, ja viņš ziemā nav notīrījis jumtu un pagalmā novietotai automašīnai uzkritis ledus gabals. Uz tādiem pašiem administratīvajiem pārkāpumiem netieši attiecināma Mājas lietas nekārtošana Būvniecības informācijas sistēmā, kā to nosaka normatīvais regulējums.

Ko redz dzīvokļu īpašnieki?

– Vai dzīvokļa īpašnieks var redzēt mājas dokumentus Būvniecības informācijas sistēmā, ja viņa mājas pārvaldnieks nav reģistrējies un nekārto digitālo Mājas lietu?

– Var gan. Šajā gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā būs redzami visi dati par māju, kas tur nonākuši no valsts datubāzēm. Piemēram, tajās ir iekļauta informācija par visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Tāpat dzīvokļa īpašnieks Būvniecības informācijas sistēmā var izsniegt pilnvaru personai, kurai viņš uzdod sevi pārstāvēt kopsapulcēs, saziņā ar pārvaldnieku u. c.

– Vai dzīvokļa īpašnieks šādu pilnvaru joprojām var izsniegt rakstiski bez notariāla apliecinājuma?

– Jā, dzīvokļa īpašnieks šādu rakstisku pilnvaru var izsniegt savam pilnvarotajam pārstāvim. Pilnvaru viņš iedos pārvaldniekam, kurš to ievadīs Būvniecības informācijas sistēmā.

– Pieņemsim, ka mājas pārvaldnieks sāk Būvniecības informācijas sistēmā Mājas lietu kārtot elektroniski. Kā rīkoties iedzīvotājiem, kuri nelieto internetu? Vai viņi varēs pieprasīt no apsaimniekotāja rakstiskas ziņas no Mājas lietas?

– Jā, jo pārvaldnieks tāpat turpina kārtot lietvedību sev ierastā veidā un tikai pēc tam ziņas ievieto Būvniecības informācijas sistēmā. Mājas pārvaldītājam joprojām ir pienākums pēc dzīvokļa īpašnieka pieprasījuma sniegt informāciju no Mājas lietas.

Būvniecības informācijas sistēmā – ērtāk

– No 2024. gada 1. novembra Latvijā ir ieviesta jauna mājai svarīgu lēmumu pieņemšanas kārtība, tā sauktais, mazākuma balsojums. Ja pirmajā kopsapulcē vai aptaujā dzīvokļu īpašnieki lēmumu nevar pieņemt kvoruma trūkuma dēļ, tad atkārtotais balsojums ir iespējams, ja sapulcē piedalās vairāk nekā 1/3 no visiem dzīvokļu īpašniekiem, no kuriem lēmumu pieņem vairākums. Vai tiešām šādu balsojumu var veikt tikai Būvniecības informācijas sistēmā?

– Nē, likumā par to nav tiešas norādes. Jautājums ir nedaudz atšķirīgs: ja pirmā sapulce ir sasaukta ierastajā kārtībā – klātienē –, tad atkārtoto sapulci Būvniecības informācijas sistēmā organizēt nav atļauts, tas būs jādara klātienē.

Savukārt, ja aptauja vai sapulce sasaukta vai organizēta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu pēc 1. novembra, tad atkārtotā lēmuma pieņemšana var notikt elektroniskā vidē.

Kā rīkoties, ja netiek izmantots internets?

– Kas tieši var organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai aptauju, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu?

– Normatīva prasība nav mainījusies – dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas.

– Pieņemsim, ka vēlos organizēt aptauju savā mājā, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Kā mani kaimiņi varēs uzzināt, ka notiek šāda aptauja?

– Ja dzīvokļa īpašnieka e-pasta adrese ir reģistrēta Būvniecības informācijas sistēmā, viņš informāciju par aptauju saņems pa e-pastu. Ja e-pasta adrese nav reģistrēta, mēs iesakām aptaujas organizētājam visus materiālus izdrukāt un, kā ierasts, izvietot mājās uz ziņojumu dēļa un ievietot aptaujas anketas kaimiņu pastkastēs. Aptaujas lapas informatīvajā daļā jānorāda, ka jābalso Būvniecības informācijas sistēmā.

– Kā rīkoties, ja kaimiņš internetu nelieto vispār vai nevēlas iedziļināties Būvniecības informācijas sistēmas darbībā?

– Šajā gadījumā iesakām aptaujas organizētājam norādīt pastkasti, kurā var iemest aizpildītas un parakstītas papīra anketas, kā arī e-pasta adresi, kur nosūtīt aizpildītu anketu, kas apliecināta ar drošu elektronisko parakstu.

– Kas apstrādās šādas kombinētas aptaujas rezultātus?

– Sistēma pati apstrādās visas elektroniskā formātā saņemtās balsis, bet aptaujas organizētājs sistēmai varēs pievienot papīra formā vai e-pastā saņemtās anketas.

– Vai nepastāv draudi, ka ne tik apzinīgs aptaujas organizētājs ievietos anketas Būvniecības informācijas sistēmā un par to nesniegs rakstisku paziņojumu kaimiņiem?

– Diez vai tas ir iespējams, jo šajā gadījumā aptaujā piedalīsies tikai daži cilvēki, un tā tiks atzīta par nenotikušu kvoruma trūkuma dēļ. Arī izmantojot mazākuma balsojumu, aptaujā vai sapulcē jāpiedalās vairāk nekā 1/3 konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku.

Neaizmirstiet iesniegt informāciju

– Vai tiešām katram dzīvokļa īpašniekam līdz 2024. gada 31. oktobrim Būvniecības informācijas sistēmā bija jāaktualizē savi dati – jānorāda kontaktadrese un
e-pasts?

– Tāda prasība tiešām ir. Dzīvokļu īpašnieki, kuri savus datus neievadīja līdz 31.oktobrim, tagad tos var iesniegt pārvaldniekam, pēc tam viņš tos ievadīs Būvniecības informācijas sistēmā. Taču īpašniekiem joprojām nav liegts pašiem aktualizēt savus datus Būvniecības sistēmā.

– Kas notiks, ja dzīvokļa īpašnieks vispār nesniegs savu kontaktinformāciju?

– Šajā gadījumā par viņa kontaktadresi tiks uzskatīta vai nu dzīvesvietas deklarētā adrese, vai viņam piederošā nekustamā īpašuma adrese. Pārvaldnieks tur nosūtīs visus paziņojumus.

– Uz deklarēto adresi vai dzīvokļa īpašuma adresi?

– To atkarībā no viņa rīcībā esošajiem datiem izlems mājas pārvaldītājs.

– Ja cilvēkam ir kāds radinieks, kurš nelieto internetu, vai vajadzētu viņam palīdzēt ievadīt datus Būvniecības informācijas sistēmā, lai viņš nepalaistu garām svarīgas ziņas no mājas pārvaldītāja vai kaimiņiem?

– Tas būtu pareizākais lēmums, turklāt visefektīvāk ir norādīt e-pasta adresi.

Nododiet savu balsi pirms kopsapulces

– Kā, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, notiek kopsapulce?

– Šādas sapulces rīkotājs ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš rakstiski vai citādā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktā kārtībā uzaicina katru dzīvokļa īpašnieku uz kopsapulci. Pēc tam ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir tiesības Būvniecības informācijas sistēmā norādīt, kā viņš par konkrēto jautājumu balso – par vai pret. Būtībā viņš savu lēmumu sistēmā nodod jau pirms sapulces, turklāt, paturot iespēju, savu viedokli līdz kopsapulces dienai arī mainīt. Pēc tam seko klātienes kopsapulce, piemēram, mājas pagalmā. Kopsapulcē nobalso tie dzīvokļu īpašnieki, kuri nav iepriekš balsojuši, savukārt savu balsi jau nodevušie īpašnieki, viedokli var mainīt arī sapulces laikā, par to informējot organizatoru.

– Vai sistēma uzreiz saskaitīs balsis?

– Sistēma balsis saskaitīs, kad tās visas būs reģistrētas, un 14 dienu laikā sagatavos protokolu, pēc tam visi dzīvokļu īpašnieki saņems paziņojumu par pieņemto lēmumu.

– Vai var organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci digitālajā vidē, izmantojot, piemēram, Zoom vai Microsof Team?

– Jā, sapulce var notikt attālināti, galvenais jau iepriekš vienoties, kā tās dalībnieki tiks identificēti un kā tiks skaitītas balsis.

Sazinieties ar saviem kaimiņiem!

– Vai Būvniecības informācijas sistēmai ir citas dzīvokļu īpašniekiem noderīgas funkcijas?

– Jā, piemēram, viens dzīvokļa īpašnieks var nosūtīt paziņojumu citiem īpašniekiem. Viņam ir arī iespēja nosūtīt paziņojumu pārvaldniekam, piemēram, par kādu problēmu mājā. Informācija tiks nosūtīta uz izvēlētās personas saziņas e-pastu.

– Šķiet, Būvniecības informācijas sistēma ir ērts rīks tieši mazajiem apsaimniekotājiem!

– Jā, tieši tā, mēs gribējām dot viņiem rīku, lai organizētu savu darbu.

– Cik daudz informācijas jau glabājas Būvniecības informācijas sistēmā?

– Sistēmā šobrīd ir ievadītas 17000 atskaites par pārvaldnieka saņemtajiem un iztērētajiem finanšu līdzekļiem iepriekšējā saimnieciskajā gadā, sistēmā noorganizētas apmēram 1100 aptaujas un 800 kopsapulces.

Kā uzzināsim par mazākuma balsojumu?

Ekonomikas ministrija skaidro, ka mazākuma balsojumam ieviests aizsardzības mehānisms. Proti, dzīvokļu īpašnieku mazākuma pieņemtais lēmums nestājas spēkā uzreiz, bet gan mēneša laikā pēc protokola parakstīšanas vai lēmuma publicēšanas Būvniecības informācijas sistēmā. Ja lielākā daļa iedzīvotāju nepiekrīt šim lēmumam, tad mēneša laikā var sasaukt jaunu sapulci vai sarīkot aptauju vēlreiz un strīdīgo lēmumu atcelt.

– Sakiet, kā iedzīvotāji uzzinās par mazākuma lēmumu?

– Balsošanas organizatoram iedzīvotāji par to jāinformē tādā pašā veidā, kā tas noteikts likumā un bijis spēkā līdz šim, – paskaidro Iveta Putne.