Ņemt vai neņemt?

Dzīvokļu īpašnieki atsakās no valsts līdzfinansējuma 500 000 eiro apmērā, tagad renovēt mājas sienas un jumtu nāksies par saviem līdzekļiem

Nedrošība attiecībā uz nākotni dzīvokļu īpašniekiem reizēm liek pieņemt visādus lēmumus, to skaitā atteikties no māju atjaunošanas plāniem finanšu iestādes Altum programmā. Iedziļinoties situācijā,  izrādās, ka iedzīvotāji atsakās ne tikai no papildu izmaksām, bet arī no visa mājai piešķirtā līdzfinansējuma. Rezultātā viņiem visus mājai nepieciešamos darbus nāksies apmaksāt no pašu līdzekļiem.

Mājas Rīgā, Brīvības gatvē 362, īpašnieki savas mājas renovācijas projekta izstrādei un apstiprināšanai iztērēja trīs gadus un pēc tam iesniedza pieteikumu finanšu iestādes Altum programmā renovācijas darbu veikšanai.

Darbiem bija jāsākas vistuvākajā laikā. Maz ir teikt, cik ļoti tie nepieciešami – mājā nav lietus­ūdens kanalizācijas, tādēļ nokrišņu ūdens nonāk uz balkoniem un pat koplietošanas telpās, nav siltināts jumts, no fasādes krīt apmetuma gabali, jau sen pienācis laiks mainīt iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju.

Paredzamo darbu izmaksas bija aptuveni 1 400 000 eiro, no kuriem aptuveni 500 000 eiro māja saņemtu no finanšu iestādes Altum granta veidā, pēc būtības kā uzdāvinātu naudu.

Beidzamajā kopsapulcē iedzīvotāji tomēr nobalsoja pret renovāciju.

■ ■ ■

– Brīdis tik nozīmīga lēmuma pieņemšanai izrādījās pilnīgi neveiksmīgs, – notikušo komentē viens no mājas vecākajiem Juris Stahovskis. – Cilvēki ir nobijušies par nenoteiktību, viņi vairs nav pārliecināti, ka varēs apmaksāt pat parastos komunālos rēķinus. Tāpat viņi netic, ka mājas siltināšana dos reālu līdzekļu ietaupījumu.

Aprēķini rāda, ka katra dzīvokļa īpašnieks, atsakoties no dalības valsts atbalstītajā renovācijas programmā, vienlaikus ir atteicies no aptuveni 7000 eiro kompensācijas nepieciešamajiem remontdarbiem.

No otras puses, ja renovācija notiktu, mājas iedzīvotājiem 15 gadu laikā būtu jāatmaksā 900 000 eiro liels aizdevums. Neskatoties uz ļoti izdevīgo procentu likmi (Altum piedāvājums ir tikai 3,5 procenti gadā), katrai ģimenei papildus dzīvokļa rēķinam ik mēnesi būtu jāsamaksā 100–120 eiro.

■ ■ ■

Galvenais jautājums bija – vai renovācija garantētu tādu siltumenerģijas ietaupījumu, lai ar to segtu pieaugušos izdevumus?

– Energoauditora aprēķins pierādīja, ka pēc visu paredzēto darbu izpildes siltuma patēriņš mūsu mājā samazinātos vismaz par 30 procentiem, – saka Juris Stahovskis.

Paturot prātā, ka no 2. oktobra uzņēmums Rīgas siltums plāno praktiski dubultot siltumenerģijas izmaksas, siltumenerģijas ietaupījums mājā Brīvības gatvē 362 pēc renovācijas būtu skaitāms tūkstošos eiro mēnesī.

Iespējams, ka šis ietaupījums nebūtu pietiekams, lai pilnībā segtu pieaugušos tēriņus par siltumu, tomēr renovācija būtu ļāvusi atrisināt tādas mājas problēmas kā atlupis apmetums fasādē, aizaugušas inženierkomunikācijas, tekošā lietusūdens kanalizācija un daudzas citas. Tas nozīmē, ka nākamo 15 gadu laikā iedzīvotāju iemaksas nākotnē plānoto remontdarbu fondā samazinātos vai vismaz nepalielinātos.

Patlaban, pēc dzīvokļu īpašnieku atteikšanās piedalīties renovācijā, uzkrājumu apmērs remontdarbu fondā palielināsies ievērojami. Tas nav novēršams, jo fasāde, komunikācijas un jumts ir jāremontē vistuvākajā laikā.

■ ■ ■

Kā līdzīgās situācijās dzīvokļu īpašniekiem labāk rīkoties? Vienotas atbildes nav – pareizu lēmumu iespējams pieņemt tikai pēc precīza ekonomiskā aprēķina veikšanas. Tikai šāds aprēķins var parādīt, vai īpašnieki pareizi rīkojās, atsakoties no, piemēram, 500 000 eiro, kuri jau mājai bija rezervēti finanšu iestādē Altum.

Juris Stahovskis stāsta, ka mājas aktīvistu turpmākajos plānos ir noorganizēt vēl vienu dzīvokļu īpašnieku kopsapulci.

– Galīgā atbilde par dalību siltināšanas programmā mums jādod Altum līdz 14. oktobrim, bet var gadīties, ka arī nepagūsim, – konstatē mājas vecākais. – Tas nozīmē, ka nākotnē mums pašiem nāksies maksāt par visiem remontdarbiem mājā vai arī turpināt pretendēt uz dalību nākamajā valsts renovācijas programmā. Tiesa, esam jau uzzinājuši, ka nosacījumi programmā, kas sāks darboties pēc 2023. gada, vairs nebūs tik izdevīgi. Pusmiljonu eiro remontam mums vairs nedāvinās.

■ ■ ■

Jautājums par remontu organizēšanu šajā mājā ir ļoti saasināts.

– Nams Brīvības gatvē 362 ir uzbūvēts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados pēc speciāla projekta, – stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva. 
– Māja būvēta saimnieciskā kārtā, tas nozīmē – izmantojot tādu darbaspēku un materiālus, kādus varēja atļauties uzņēmums Alfa.

Māja uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs pārvaldīšanā nonāca pirms desmit gadiem ar lieliem komunālo pakalpojumu parādiem un vājā tehniskā stāvoklī. Galvenā inženiere atceras:

– Pirmos gadus visi mūsu pūliņi tika vērsti uz to, lai iedzīvotājiem palīdzētu norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem. Remontdarbi šajā objektā tika veikti pēc saskaņošanas ar mājas pārstāvjiem. 2018. gadā tika veikta ēkas tehniskā apsekošana un saņemts būvspeciālista atzinums, saskaņā ar kuru remonts nepieciešams praktiski visām mājas konstrukcijām un komunikācijām, sākot ar jumtu un beidzot ar pagrabu.

Kopumā tehniskajā atzinumā uzskaitīti aptuveni 15 neatliekami remontdarbi.

■ ■ ■

Apsaimniekošanas uzņēmuma administrācija organizēja iedzīvotāju sapulci, kurā dzīvokļu īpašniekiem izskaidroja situāciju un piedāvāja palielināt ikmēneša iemaksas nākotnē veicamo remontdarbu fondā.

– Tajā laikā mājas pārstāvji uzzināja, ka aktīvi apgriezienus uzņem valsts līdzfinansējuma programma daudzdzīvokļu māju renovācijai, – stāsta Viktorija Kurajeva. – Iedzīvotāji mums uzdeva veikt nepieciešamos sagatavošanas darbus, lai šādu līdzfinansējumu varētu piesaistīt arī viņu mājas remontam. Ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu tika pasūtīts energoaudits un renovācijas projekts. Paralēli mājā tika veikti visnepieciešamākie darbi ar cerību, ka vēlāk ar valsts atbalsta programmas līdzekļiem māja tiks pilnībā renovēta.

■ ■ ■

Tajā pašā laikā pat visnepieciešamāko darbu, pēc galvenās inženieres stāstītā, šajā mājā netrūkst, piemēram, slikta balkonu un lodžiju hidroizolācija, kuras dēļ mājas konstrukcijas regulāri saslop. Slapjais apmetums atslāņojas, kādēļ to nākas atkalt. Turklāt atsevišķus dzīvokļus applūdina lietusūdens noteku bojājumi. Tā kā šīs notekas izvietotas sienās, nokļūt līdz komunikācijām, neatverot fasādes sienas, faktiski nav iespējams.

– Lūk, uzskatāms piemērs, kā viens remonts šajā mājā uzreiz liek darīt nākamo un nākamo, – komentē apsaimniekotāja pārstāve.

Visi šie darbi ir ļoti dārgi. Piemēram, lai uzkrātu fasādes remontam, iedzīvotājiem nāksies vairākus gadus krāt 2–3 eiro par katra dzīvokļa kvadrātmetru mēnesī (precīzu aprēķinu apsaimniekotājs sagatavos nākamajai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei).

Kopumā galvenā inženiere attiecībā pret izveidojušos situāciju ir saprotoša:

– Kādēļ māju renovācijas programma bremzējas visā valstī? Trūkst pārliecības – cilvēki nezina, vai varēs apmaksāt remontdarbus pat ar valsts atbalstu. Ir arī neuzticēšanās. Šajā ziemā rēķins par apkuri pieaugs vismaz par 40 procentiem, naudas izteiksmē visas sezonas laikā tie būs desmitiem tūkstoši eiro, kurus iedzīvotāji varētu ietaupīt, ja jau tagad, rudenī, atbalstītu savas mājas renovāciju.