Pārvērtības Ieriķu ielā

Jauns jumts un caurules, skaista kāpņu telpa. Ja dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka sadarbība ir laba – tas kļūst iespējams!

Rīgas daudzstāvu māju dzīvokļu īpašnieki ir sākuši saprast, ka par viņu mājām neviens cits nerūpēsies, kā vien viņi paši. Tādu māju kļūst arvien vairāk un par to no visas sirds ir prieks! Izrādās, ka dzīvokļu īpašnieki pilnīgi mierīgi spēj kontrolēt mājas kopējos līdzekļus un sakrāt pietiekami daudz līdzekļu remontiem. Ja vien ir vēlme ķerties pie lietas, tad neiespējamais kļūst reāls. To pierāda vairāku piecstāvu māju pieredze Ieriķu ielā, Rīgā. Īpašniekiem ir izdevies tikt pie jauniem jumtiem, jaunām caurulēm un veikt vēl citus labiekārtošans darbus.

Darbi šodien, samaksa rīt

Zenta Ščerbina jau daudzus gadus ir mājas vecākā Ieriķu ielā 33. Viņa stāsta, ka mājas dzīvokļu īpašnieki par savu apsaimniekotāju izvēlējās uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs un vienojās uzkrājumiem nākotnē plānotiem remontdarbiem maksāt 13 centus par vienu dzīvokļa lietderīgās platības kvadrātmetru mēnesī. Pirmajā brīdī šķiet, ka uzkrājumiem atvēlēti diezgan pieticīgi līdzekļi, ko gan par tādu naudu var izdarīt? Izrādās, – pat ļoti daudz!

– Pirms kāda laika mēs sapratām, ka ir pienācis pēdējais laiks mainīt jumtu. Jau kaut vai tāpēc vien, ka tas bija vecais azbestcementa plākšņu segums (tautā saukts par šīferi), kura, kā materiāla, kaitīgumu sen pierādījuši zinātnieki. Un kā jau katra veca lieta – tas savu laiku bija nokalpojis – saplaisājis, un daudzās vietās laida cauri ūdeni. Vietām segums bija vienkārši “sacaurumots”, jo vēl nesen mūsu bēniņos brīvi iekļuva interneta un televīzijas operatori, lika savas antenas un, pie viena, nesodīti bojāja segumu.

– Kad sākām skaitīt naudu, izrādījās, ka jaunam jumtam naudas ir par maz. Palīgā nāca apsaimniekotājs, piešķīra mums trūkstošo naudu, turklāt, īpašu atlīdzību par to neprasīja, – stāsta mājas pārstāve.

Dzīvokļu īpašnieki apņēmās ar apsaimniekotāju norēķināties divu gadu laikā. Iestājoties siltajam gadalaikam uz jumta sākās remontdarbi. Jaunais jumta segums mājas īpašniekiem izmaksāja 26 tūkstošus eiro. Interesanti, ka tagad, pēc diviem gadiem, tas vairs nešķiet dārgi, pateicoties iespējai maksāt pa daļām.

– Iespēja maksāt katru mēnesi nelielu summu kaut vai ilgu laiku, tomēr “nenervozē” cilvēkus, un viņi ir gatavi atkal apstiprināt jaunus darbus. Tā piemēram, šinī sezonā mēs nomainījām ūdensvada un kanalizācijas guļvadus pagrabā un renovējām nojumes virs ieejas durvīm kāpņu telpās, – pārskaita Zenta Ščerbina, – citiem vārdiem, iztērējām remontdarbos gandrīz 17 tūkstošus eiro no uzkrājumu fonda.

Briesmas, ko grūti ieraudzīt

No visa pārskaitītā vairāk jāpastāsta par ieejas mezglu remontu. Daudzām piecstāvu mājām Rīgā ieejas mezgla risinājums ietver: nojumi – betona paneli, kurš balstās uz vertikālu paneli kā norobežojošu sienu un metāla stabu. Kā likumā, “laika zoba” ietekmē betona paneļi sākuši sadrupt, bet metāla stabi sarūsēt. Abos gadījumos tas nozīmē nestspējas samazināšanos un ārkārtīgu bīstamības paaugstināšanos mājā dzīvojošajiem.

– Tā kā lietus ūdenim nebija kur aizplūst, tas mūsu mājai bojāja aizsargmalu gar pamatiem un satecēja zem lieveņa plāksnēm, – stāsta mājas pārstāve. – Tā kā, izrādās, mūsu māja ir uzcelta agrākā purva vietā, tad grunts pastāvīgā mitrumā sāka sēsties. Tikai mēs nekādi nevarējām izskaidrot, kādēļ visu laiku “staigā” lieveņa plāksnes un pirmā stāva grīda kāpņu telpā nosēdusies par “apaļiem” 15 centimetriem. Viena plāksne vienkārši ņēma un pārlūza uz pusēm! Es aizsūtīju šīs nelaimes fotogrāfijas uz namu pārvaldi, – turpina Z. Ščerbina, – un apsaimniekotājs uzaicināja būvinspektoru kāpņu telpas konstrukciju drošības novērtēšanai. Eksperts apsekoja mūsu mājas nojumes un rekomendēja tās nekavējoši remontēt.

Steidzināšana bija vietā. Kad būvnieki noņēma lieveņa plāksnes, atklājās, ka tās liktas tieši uz zemes – nesagatavotā vietā. Ja nesāktu remontēt, ar laiku lietusūdens izskalotu zemi zem lieveņa un ieejas konstrukcijas sagāztos.

Pateicība mājas vecākajai

Var tikai priecāties, kad apsaimniekotājs nekavējoties reaģēja uz mājas dzīvokļu īpašnieku signāliem un organizēja remontdarbus. Līdz nelaimei bija vien tikai pussolis. Komentēt situāciju lūdzām uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs galvenajai inženierei Viktorijai Kurajevai.

– Māja Ieriķu ielā 33 ir vērā ņemams piemērs tam, ko nozīmē laba sadarbība starp apsaimniekotāju un mājas dzīvokļu īpašniekiem, – stāsta V. Kurajeva. – Iesākumā viņi pasūtīja jaunu mājas jumtu, bet tagad mēs pēc viņu lūguma veicām ieejas mezglu renovāciju. Darbi bija visumā sarežģīti, jo ietvēra lieveņu betonēšanu un metāla konstrukcijas nostiprināšanu, uz kuras balstās virs ieejas esošais panelis. Nekas no tā nebūtu iepējams, ja aktīvi neiesaistītos mājas vecākā. Šinī mājā – Zenta Ščerbina ir pensionēta celtniece. Viņa no visas sirds rūpējas par māju, kurā arī dzīvo no tās uzcelšanas brīža. Pateicoties savai pieredzei Zentas kundze spēja profesionāli novērtēt sertificētā inženiera ekspertīzes slēdzienu, kā neviens cits mājā saprast situācijas nopietnību un nepieciešamību nekavējoši uzsākt darbus. Kā arī pareizi izvērtēt piedāvātās tāmes un izvēlēties ekonomiskāko un, tanī pat laikā, praktiskāko piedāvājumu no uzņēmuma Panda – VA, kurš par saviem pakalpojumiem prasīja 6800 eiro. Salīdzinājumam, cits būvniecības uzņēmums mājai par četru ieejas nojumju stiprināšanu gribēja saņemt 14 tūkstošus eiro.

Rezultātā morāli un arī fiziski savu laiku nokalpojušie ieejas mezgli mājai ir renovēti un iedzīvotāji pa parādes durvīm var ieiet kājām neķeroties un neklūpot uz padrupušiem pakāpieniem. Nav arī jābaidās, ka jebkurā brīdī uz galvas var uzgāzties betona plāksne.

– Mājai (vai mājas vecākajai) jau atkal ir jauni un ne mazāk grandiozi plāni, – stāsta V. Kurajeva, – mājas aktīvisti vēlas palielināt uzkrājumu apmēru remontdarbu fondā, lai varētu remontēt kāpņu telpas, tai skaitā arī paaugstināt mājas siltumnoturību, nomainot logus kāpņu telpās.

Zenta Ščerbina arī apstiprina, ka mājas iedzīvotāji pēc pirmajiem veiksmīgi paveiktajiem darbiem rimties nedomā – tieši pretēji – “āķis ir ieķēries lūpā un miera vairs nebūs”!

– Nākotnē mums ir ieplānoti pieci lieli mājas labiekārtošanas darbi, tikai katrs no tiem izmaksās pietiekami, – spriež mājas vecākā. Piemēram, jāuztaisa mājai piebraucamais ceļš, uztraucošā stāvoklī ir mājas balkoni, jo daudziem betona slānis ir atdalījies pilnībā atsedzot armatūru. Tas nozīmē, ka balkonu remonts plānā jāiekļuj kā neatliekams. Nebūtu slikti atjaunot arī starppaneļu šuves, kuras lielākajā vairumā ir izskalojušās. Piektais grandiozais darbs ir ūdensvada un kanalizācijas stāvvadu nomaiņa, kuri mums kalpo jau 36. gadu.

Lai pakāpeniski savestu māju kārtībā, iedzīvotāji plāno palielināt remontdarbu uzkrājumu apmēru no 13 līdz 20 centiem par vienu dzīvokļa lietderīgās platības kvadrātmetru mēnesī. Un kas ir apbrīnojami – šim priekšlikumam mājā nav pretinieku!

Acīm redzami Zentai Ščerbinai ir taisnība, ļaudis ir, kā saka, “ieskrējušies”, un galvenais, noticējuši paši sev un cits citam.

Par tekošiem jumtiem...

Dzīvokļu īpašnieki mājā Ieriķu ielā 29, izrādās, arī nesēž kājas sakrustojuši. Šogad viņi lūdza savu apsaimniekotāju Rīgas namu apsimniekotājs veikt mājai jumta seguma nomaiņu. Jauns jumts izmaksāja 27 tūkstošus eiro, darbus veica uzņēmums Vall, kas sevi bija labi pierādījis darbos kaimiņu daudzstāvu mājās.

Viktorija Kurajeva stāsta, kā iedzīvotājiem veicās ar vajadzīgā naudas summas sagādāšanu:

– Šīs mājas jumta nomaiņa bija sarežģīts un dārgs darbs, tādēļ iedzīvotāji izskatīja vairākas tāmes. Izvēlējās optimālāko piedāvājumu no firmas Vall.

Jāatzīmē, ka izvēlei par labu nostrādāja uzņēmuma labā reputācija. Viņi mainīja jumtu kaimiņmājai – Ieriķu ielā 33, un iedzīvotāji, pat pēc diviem gadiem, nesaka neviena slikta vārda, tikai slavē darītājus.

– Pēc būvnieku izvēles mājā sāka apspriest variantus, kā norēķināties par darbiem, – stāsta V. Kurajeva. – Rezultātā 11,5 tūkstošus eiro iedzīvotāji deva no kopējiem uzkrājumiem, ar trūkstošiem 16 tūkstošiem izlīdzēja apsaimniekotājs un piekrita iedzīvotāju sastādītajam atmaksas grafikam uz 36 mēnešiem. Rezultātā mājai ir jauns jumts, kas sargās tās konstrukcijas no tālākās bojāšanās, bet dzīvokļu īpašniekus – no noliešanas katras lietusgāzes laikā. Jāatzīmē, ka īpašnieki var norēķināties atkarībā no savām iespējām – kuriem ir lieki līdzekļi samaksā uzreiz un aizmirst par grafika maksājumiem, bet tie, kuru ienākumi to neļauj, maksā pakāpeniski. Katru mēnesi tas izmaksā papildu 12 centus par katru dzīvokļa lietderīgās platības kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka 46 m² liela divistabu dzīvokļa īpašniekam jauns jumts kopumā izmaksā 210–250 eiro.

– Bez šaubām šis nav vienīgais septiņdesmitajos gados celtajai ēkai nepieciešamais remonts, – turpina V. Kurajeva, – tādēļ dzīvokļu īpašnieki, pēc mūsu ieteikuma, pieņēma ļoti gudru lēmumu – jumta remontam atvēlēt tikai iepriekšējā periodā uzkrāto, bet uzkrājumus, kas izveidojušies 2016. gadā izmantot jau citu darbu apmaksai. Piemēram, daļu naudas nācās izmantot daļēji pussagruvušās ūdensapgādes sistēmas remontam. Pateicoties 2016. gadā izpildītajam remontam, iedzīvotāji Ieriķu ielā 29 var nebaidīties no avārijas.

Galvenais – labā griba!

Kā šogad Rīgā sokas ar jumtu segumu remontdarbiem, taujājām pieredzējušam jumiķim, uzņēmuma Vall vadītājam Valērijam Šakinam.

Kuru gan pārsteidz apgalvojums, ka lielākajam vairumam māju ir nepieciešama steidzama jumta seguma nomaiņa, bet iedzīvotāji ļoti gausi spēj sakrāt līdzekļus šādiem remontdarbiem?

– Krīze apsaimniekošanas nozarē nav beigusies, – uzskata eksperts, – mājā Ieriķu ielā 29 mēs mainījām tikai jumta segumu, jo ūdensnovadīšanas sistēmas iedzīvotāji bija saveduši kārtībā jau agrāk. Problēmas ar segumu šai mājai bija vairāk nekā nopietnas – jāmaina bija tik ļoti savu laiku nokalpojis, tā sauktais, šīferis, kas tecēja kā siets.

– Kādu materiālu jūs tagad rekomendējat azbestcementa plākšņu vietā?

– Mēs klājam un rekomendējam izvēlēties bezazbesta plāksnes, kas tautā jau iesauktas par eternītu. (Vienkārši pirmais uzņēmums Latvijā, kurš nodarbojās ar šo lokšņu tirdzniecību tā saucās...) Bezazbesta loksnes ir ekoloģiski tīras, ar mūsdienīgām metodēm ražotas šķiedrcementa loksnes, kuru sastāvā ietilpst cements, krīts, PVC šķiedras, celuloze un mikrosmiltis. Loksnes var būt līdzenas vai gofrētas un jau rūpnieciski krāsotas. Šim materiālam ražotājs dod 50 un vairāk kalpošanas gadu. Vēl materiāla plusi ir – tā izmēri atbilst vecā azbestcementa lokšņu izmēriem, un, ja jumta koka konstrukcija ir labi saglabājusies, loksnes vienkārši nomaina.

– Sakiet, vai mainot jumta segumu, bēniņu siltināšana ir obligāta?

– Piemēram, mājā Ieriķu ielā 29 dzīvokļu īpašnieki nebija pieņēmuši tādu lēmumu, taču nosiltināt bēniņus ir ļoti saprātīgi no siltumtaupīšanas aspekta. Atgādināšu lasītājiem, ka siltināt bēniņus var jebkurā brīdi, neatkarīgi no jumta seguma maiņas.

– Cik ātri jumiķi var nomainīt piecstāvu mājas jumtu?

– Labos laika apstākļos tāds darbs aizņem aptuveni vienu mēnesi. Taču iedzīvotājiem nav jābaidās, ka darbu laikā tie jutīs kādu nebūt diskomfortu, piemēram, tiks nolieti lietus laikā.

– Reizēm iedzīvotāji neuzticās cits citam un izdomā, ka virs kaimiņa dzīvokļa uzliks jaunu segumu, bet virs viņējā – paliks vecais. Vai tas iespējams?

– Ziniet, darbu laikā tik tiešām ir nācies dzirdēt šādu jautājumu, bet to es varu pieskaitīt kuriozu kategorijai.

– Vai iedzīvotājiem nav jābaidās no azbesta putekļiem, kas rodas vecā seguma demontāžas laikā?

– Nevienam nav jābaidās. Mūsu jumiķi strādā spectērpos un nekavējoties demontēto materiālu nogādā utilizācijas vietā.

– Kādu garantiju būvnieki dod jaunajam jumtam?

– Likumā noteiktais garantijas laiks ir divi gadi. Taču mēs strādājam jau daudzus gadus, un, ja kādam klientam rodas jautājumi, pretenzijas vai citas nesaprašanas, mans telefons vienmēr ir ieslēgts un esmu gatavs atbildēt par savu darbu. Kā jau minēju, bezazbesta lokšņu ražotājs materiālam dod kalpošanas laiku 50 un vairāk gadu.

– Tātad šim jumtam puse gadsimta nav problēma?

– Tas var kalpot pat vairāk, ja vien segumu speciāli nedauza. Taču par jumta apkopšanu jau vairs neatbild būvnieki, bet apsaimniekotājs un paši mājas iedzīvotāji. Svarīgi neļaut nokļūt uz jumta visādiem svešiniekiem, kuri visbiežāk sabojā segumu, instalējot visādas sev vien saprotamas antenas. Ja no jumta jātīra sniegs, darbu drīkst uzticēt tikai profesionāļiem.

– Kāpēc sniegu nedrīkst notīrīt, piemēram, sētnieks?

– Vispār jau drīkst, tikai pēc tam mani kā ekspertu aicina apsekot tekošu jumtu un es konstatēju, ka jumts, tīrot ledu, ir sasists ar cirvi.

– Rīgā esot jāmaina ļoti liels skaits jumtu. Kādēļ jumti iziet no ierindas?

– Pirmais un galvenais, – jumti netiek kopti!

– Kādu kopšanu apsaimniekotājam ir jānodrošina?

– Pēc seguma nomaiņas mēs iedzīvotājiem izstāstam, lai bēniņi turpmāk tiktu aizslēgti un tur nenokļūtu svešinieki. Vislabākais risinājums – apsaimniekotājs uz bēniņu lūkām uzstāda apsardzes signalizāciju.

– Gadās, ka iedzīvotāji pārvaldniekam sūdzas par tekošu jumtu, bet saņem atbildi: “Jūsu mājai nav pietiekama uzkrājuma jumta seguma nomaiņai!” Vai vispār ir kāds risinājums šādā situācijā?

– Risinājums ir tikai viens – jāmaina apsaimniekošanas uzņēmums! Māju Ieriķu ielā pieredze pierāda, ka darbus paveikt ir iespējams, ja vien cilvēki to vēlas, un ir kāds, kas prot labi organizēt darbus.