„Labā feja” vai „ātrā palīdzība”?

Latvijā ir mājas, kurās nekādā gadījumā nedrīkstētu dzīvot. Nevīžīgi īpašnieki vai pārvaldnieki ar vieglu roku noveduši šīs ēkas briesmīgā stāvoklī. Tomēr cilvēki turpina mitināties graustos, kur nav ne ūdens, ne apkures, kur katru brīdi var iebrukt griesti. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka pašvaldībām nav tiesību šādas situācijas atstāt bez ievērības. Vietējai varai jāieceļ cietušajai mājai norīkotais jeb piespiedu pārvaldnieks, taču nekas tamlīdzīgs pagaidām nenotiek.

Pozitīva parauga nav

Likums nosaka, ka norīkotā (piespiedu) pārvaldnieka iecelšanu var ierosināt jebkura persona, kas uzskata, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšana tiek veikta tā, ka ir vai var tikt apdraudēta personas dzīvība, veselība, drošība vai īpašums.

Lasīt tālāk...

Ervins Straupe: „Mums ir mērķis, un mēs to realizēsim”

Pirms sešiem mēnešiem ar Rīgas domes lēmumu tika apvienotas galvaspilsētas 15 namu pārvaldes. Politiķi apgalvoja, ka vienota apsaimniekošanas uzņēmuma izveides mērķis ir taupīt pilsētas un iedzīvotāju naudu. Jūlijā uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks apritēja pusgads.

Seši mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai no pusotra desmita nelielu uzņēmumu izveidotu vienu. Mums solīja, ka jaunā namu pārvalde drīz vien darbosies efektīvāk un būs iedzīvotājiem izdevīgāka nekā vecās. Taču īpašas pārmaiņas apsaimniekošanas jomā pagaidām nav manāmas.

Lasīt tālāk...

Īpašnieku biedrību – katrā mājā?

Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, jāsasauc kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku biedrību (vai noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu).

Šāds nosacījums privatizēto dzīvokļu iemītniekiem izvirzīts likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. pantā. Turpat norādīts, ka gadījumā, ja iedzīvotāji laikus nav sapulcējušies, lai apspriestu kopīpašuma apsaimniekošanas jautājumus, tāda sapulce mājā jāsasauc pašvaldības pārstāvjiem (vai Privatizācijas aģentūrai, ja līdz privatizācijai māja piederējusi valstij).

Lasīt tālāk...

Kaimiņš pret kaimiņu

2010. gada oktobrī Saeima pieņēma likumu „Par dzīvokļa īpašumu”, kas nosaka dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumus. Turpat aplūkots arī tāds svarīgs jautājums kā dzīvojamās mājas pārvaldnieka maiņa. Diemžēl, neraugoties uz labo likumu, Latvijā gadās piedzīvot briesmīgas situācijas – divi un pat trīs pārvaldītāji cīnās par vienu māju, bet dezorientētie iedzīvotāji nespēj saprast, kam maksāt par pakalpojumiem un kā ar veselu ādu izkļūt no komunālās ķildas epicentra.

Situācija, par kuru būs runa, nekādā gadījumā nav viennozīmīga, tāpēc tikai pateiksim, ka notikuma vieta ir neliela māja Rīgā, Maskavas forštatē. Tas ir sapnis, ne māja – iepretī plešas parks, iedzīvotāju rīcībā ir kluss, slēgts pagalms. Te katrs zina kaimiņus ne tikai pēc sejas, bet arī vārdā.

Lasīt tālāk...

Laiks maksāt rēķinus

Šovasar Rīgas pašvaldības jauno apsaimniekošanas uzņēmumu SIA Rīgas namu pārvaldnieks piemeklēja lielas nepatikšanas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosināja krimināllietu pret diviem RNP juristiem par nelikumīgu prasījumu un labuma gūšanu. Citiem vārdiem runājot, tika aizturēti divi juristi, kas no iedzīvotājiem bija saņēmuši 700 latu lielu kukuli.

Juristi aizturēti, mieles palikušas

Informācija par šo lietu joprojām nav pieejama. Namu pārvaldē notiek pārbaudes, bet, kā apgalvo preses sekretārs Krists Leiškalns, auditoriem pagaidām nav kur piesieties.

Lasīt tālāk...

Aizsargātāji sūta patērētājus uz tiesu

Jūnijā Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde rīkoja kārtējo tikšanos ar ekspertiem. Viesos bija uzaicināti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti. Tika gaidīta plaša diskusija, jo šā gada pirmajos piecos mēnešos PTAC saņēmis vairāk nekā 60 sūdzību par namu pārvaldēm. Iedzīvotāji rakstīja, gāja un lūdza palīdzību, saistot ar centru savas pēdējās cerības.

Diemžēl izrādās, ka PTAC reti spēj sniegt dzīvokļu īpašniekiem konkrētu palīdzību. Parasti klientus konsultē, izskaidrojot viņiem likumus, un iesaka vērsties ar sūdzību tiesā. PTAC nepalīdz arī pārvaldniekiem, kuri centrā vēršas iedzīvotāju vārdā. Pagaidām tur nav tikuši skaidrībā, kā strādāt ar tik neparastiem sūdzētājiem.

Lasīt tālāk...