Profili, minerālvate un tvaika izolācija?

Siltinām istabas ārsienu

“Kā būtu pareizi nosiltināt istabas āra sienas? Ēka ir koka stāvbūve, apšūta ar silikāta ķieģeļiem. Iekštelpās ir apmetums.”

Lasīt tālāk...

Kuram pagalmā lielākas tiesības?

Milzu sudrabeglei vai gāzes vadam?

Lasīt tālāk...

Jaunās ugunsdrošības prasības skar ikvienu

Šogad un nākamgad iedzīvotājiem jārēķinās ar jaunām ugunsdrošības prasībām. Viena no tām jau stājusies spēkā un attiecas uz teju visiem pilsētas daudzdzīvokļu namu mājokļiem, kuros ir gāzes plīts vai gāzes katls, – Jelgavā tie ir ap 15 700 dabasgāzes abonentu. Noteikumi paredz: ja daudzdzīvokļu mājā ir gāzes iekārta, vienīgajam dabīgajam ventilācijas kanālam, kas nodrošina gaisa apmaiņu telpā, aizliegts pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu jeb virtuves tvaika nosūcēju. Proti, ventilācijai jābūt brīvai. Savukārt otra prasība jau no nākamā gada 1. janvāra katrā mājsaimniecībā – Jelgavā to ir ap 27 000 – paredz nodrošināt dūmu detektoru. «Jelgavas Vēstnesis» skaidro, ar kādu mērķi ieviesti jaunie noteikumi, kādi ir aktuālo problēmu risinājumi un ar kādiem izdevumiem jārēķinās iedzīvotājiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) skaidro, ka jaunās ugunsdrošības prasības ir piespiedu glābiņš, lai pasargātu iedzīvotājus no traģiskām nelaimēm. Šobrīd riska grupā ir visi Jelgavas daudzdzīvokļu namu dzīvokļi, kuros tiek lietotas gāzes plītis un virtuvē ar tvaika nosūcēju aizsprostots vienīgais dabīgās ventilācijas kanāls. «Pieslēdzot tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam, kas visbiežāk ir vienīgais telpā, tas būtībā tiek noslēgts. Kamēr tvaika nosūcējs ir izslēgts, tas pilnībā aizsprosto ventilācijas kanālu, un, ja dzīvoklī notiks gāzes noplūde, dabasgāze, kura ir vieglāka par gaisu, pacelsies pie griestiem un turpinās koncentrēties telpā. Bet mazākais impulss, pat ieslēgta gaisma, pie konkrētas dabasgāzes koncentrācijas var izraisīt sprādzienu,» norāda VUGD pārstāvji.

Lasīt tālāk...

“Es necerētu uz liela skaita emigrantu atgriešanos tuvākajā laikā”

 Saruna ar “Altum” priekšnieku

Attīstības finanšu institūcija “Altum” ir valsts galvenais investīciju un attīstības stimulēšanas mehānisms. Parunājot ar tā valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, kļūst skaidrs, ka ne vienmēr esošais viedoklis, kur virzāmies vai vismaz – kurp vajadzētu, atbilst tam, kas notiek realitātē, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Lasīt tālāk...

Siltināšanas programmā nolēmuši piedalīties 12 Jēkabpils daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji

Ja pirms diviem gadiem Jēkabpilī bija tikai divas daudzdzīvokļu mājas, kuru iemītnieki bija gatavi piedalīties daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā, tad šobrīd jau 12 SIA “JK Namu pārvalde” apsaimniekošanā esošo māju dzīvokļu īpašnieki ir nobalsojuši par dalību “Altum” piedāvātajā siltināšanas programmā.

Mājas atbilst “Altum” izvirzītajiem kritērijiem, un dzīvokļu īpašnieki ir pilnvarojuši namu pārvaldi veikt visas ar energoefektivitātes projekta īstenošanu saistītās darbības. Piecām Jēkabpils daudzdzīvokļu mājām jau norit projektēšanas darbi – tās ir mājas Bebru ielā 1, 2, 16 un 33, kā arī Mežrūpnieku ielā 10. Četrām Jēkabpils mājām – Liepu ielā 22, Celtnieku 15, Dārzu 7 un Draudzības alejā 14 ir izsludināti iepirkumi projektēšanai, savukārt projekta izstrādes sākumposmā ir mājas Brīvības ielā 5A, Viestura ielā 41 un Bebru ielā 12.

Lasīt un skatīt tālāk...

Mainīt vai nemainīt?

Tiksim skaidrībā par to, vai mājas renovācijas ietvaros logi ir jāmaina arī dzīvokļos un kā rīkoties agrāk iestikloto lodžiju īpašniekiem

Naudas daudzdzīvokļu ēku renovācijai ar valsts un Eiropas fondu līdzfinansējumu vairs nav daudz. Pēc šīs programmas administrējošās iestādes finanšu institūcijas Altum datiem, finanšu līdzekļi varētu pietikt vēl aptuveni 230 mājām. Tas nozīmē, ka projektu pieņemšanas programma par 50% līdzfinansējuma saņemšanu drīz varētu beigties, tādēļ dzīvokļu īpašniekiem nāksies pasteigties.

Lasīt tālāk...