Lodžiju aizstiklošana: aizliegt nedrīkst, atļaut

Pagājušajā gadā Rīgas pilsētas būvvalde saņēmusi 70 iesniegumus par lodžiju aizstiklošanas projektu saskaņošanu

Dzīvokļa īpašniece ir nokļuvusi nelāgā situācijā: sieviete par 700 eiro veica lodžijas aizstiklošanu, bet pēc diviem gadiem saņēma būvvaldes priekšrakstu par stiklojuma demontāžu. Kādēļ inspektori sodīja tieši Inesi, un kā viņai legalizēt aizstiklojumu? – šādu jautājumu uzdevām būvvaldes speciālistiem.

No lodžijas – vienas bēdas

Rīdziniece Inese dzīvoja denacionalizētā mājā un pilsētas pašvaldības piešķirto dzīvokli saņēma tikai 2015. gadā. Mājā ir 89 dzīvokļi, no kuriem 10 ir pašvaldības īpašums.

Lasīt tālāk...

Kur dabūt malku?

Drīz kļūs auksti. Kā no sociālā dienesta var saņemt kurināmo, ja jūsu mājās ir nevis centrālā apkure, bet gan krāsns?

Pirmais lielais aukstums nav nekāds joks. Tieši tad cilvēki sāk salt savos dzīvokļos, nosalstot pat līdz nāvei. Saskaņā ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra datiem, pagājušajā gadā Latvijā no aukstuma nomiruši 114 cilvēki. Divi no viņiem nosala savos dzīvokļos. Kāpēc tā notiek? Acīmredzot iedzīvotājiem nav malkas vai viņi to taupa. Valsts lielākās namu pārvaldes Rīgas namu pārvaldnieks pārziņā ir 1855 mājas ar malkas apkuri. Mēs noskaidrojām, kā saņemt cieto kurināmo no sociālā dienesta.

Lasīt tālāk...

Leģioneloze neatkāpjas!

Ūdensapgādes sistēmās Latvijā turpina dzīvot un vairoties bīstama baktērija. Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas speciālisti iesaka veidus, kā iedzīvotājiem izsargāties no saslimšanas ar leģionelozi

Šī gada oktobrī Ekonomikas ministrijā notika diskusija par saslimstību ar leģionelozi. Kaut arī slimību izraisošā bīstamā baktērija uzskatāma par maz izpētītu, zināms, ka tā iecienījusi pilsētu ūdensapgādes sistēmas, kurās netraucēti dzīvo un neierobežoti vairojas. Cīņa ar šo sīkbūtni notiek visā Latvijā, diemžēl jāatzīst, ka sekmes ir mainīgas.

Saslimšanas gadījumi turpinās

Leģioneloze var izvērsties par nopietnu elpošanas ceļu slimību, kas izpaužas smaga plaušu karsoņa veidā. To izraisa baktērijas, kas cilvēka plaušās nonāk, ieelpojot mikroskopiskus ūdens pilieniņus. No 2012. līdz 2017. gadam Latvijā katru gadu tiek fiksēti aptuveni 30 leģionelozes saslimšanas gadījumi, 2017. gadā slimība izraisīja 3 cilvēku nāves.

Lasīt tālāk...

Dūmu detektoru ieviešana: Kā atšķiras Latvijas un Igaunijas pieredze

Likums nosaka, ka no janvāra dūmu detektori mājokļos ir obligāti, un lēmums par to ir pieņemts aptuveni pirms trīs gadiem, toreiz piesaucot arī Igaunijas pozitīvo pieredzi. Taču atšķirībā no igauņiem Latvijas glābējiem nav resursu plašai sabiedrības informēšanai, nav arī paredzētas plašas un regulāras pārbaudes vai bezmaksas detektori un to uzstādīšana. 

Lasīt tālāk...

Padomi, kā izvairīties no apkures radītā sausā gaisa ietekmes

Sākoties apkures sezonai, aktuāla problēma ir tās radītais sausais gaiss telpās. Mitruma līmeni gaisā samazina ne tikai centrālapkure, bet arī apsildāmās grīdas un dažādas citas elektroniskās ierīces. Ilgstoši atrodoties pārāk sausā gaisā, mazinās imunitāte, āda kļūst sausa un jutīga, kā arī pastiprinās alerģiju risks, jo putekļu cirkulācija ir intensīvāka. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa skaidro, kā sauss gaiss ietekmē ikviena pašsajūtu un dalās padomos, kā pasargāt organismu apkures sezonā.

Lasīt tālāk...

Dūmu detektors – katrā dzīvoklī

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu iedzīvotājiem uzliek sodu no 30 līdz 280 eiro

No 2020. gada 1. janvāra katrā dzīvoklī jābūt uzstādītam autonomajam ugunsgrēka detektoram jeb dūmu detektoram. Autonomu ugunsgrēka detektoru var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Taču, ja dzīvoklim ir vairāki stāvi, dūmu detektors nepieciešams katrā stāvā. Uzziniet visu par detektoru uzstādīšanu un pārbaudēm!

Lasīt tālāk...