Kā saskaņot dzīvoklī veiktu pārplānošanu?

Kādos gadījumos tas noteikti jādara? 

Ko darīt, ja iegādāts dzīvoklis, kurā veikta pārplānošana, bet jaunais saimnieks pat nezina par to? Vai par to var piespriest sodu? Kā būvvaldē saskaņot pārplānojumu, lasiet šajā rakstā.

„Nopirku dzīvokli Rīgā, pat nezinot, ka iepriekšējais īpašnieks remonta laikā veicis pārplānošanu, nesaskaņojot to būvvaldē,” raksta mūsu lasītāja Elizabete. „Vai es varu saskaņot pārplānojumu ar atpakaļejošu datumu? Ko man darīt? Vai varu tikt sodīta par šo pārplānošanu? Vai varbūt sodu saņems bijušais dzīvokļa īpašnieks, kurš veicis remontu?”

Lasīt tālāk...

Covid-19: svarīga informācija daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem

Ministru kabinets rīkojumā Nr.103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nosaka ierobežojumus nolūkā nodrošināt lielāku cilvēku fizisko distancēšanos. Personām ir jāievēro fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi kā publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās, tā arī koplietošanas telpās – skaidro Ekonomikas ministrijas speciālisti.

Svarīgi atcerēties, ka fiziskā distancēšanās un visu ierobežojumu strikta ievērošana var palīdzēt izvairīties no inficēšanas ar Covid-19 vīrusu un ierobežot vīrusa izplatību, tāpēc ir svarīgi ievērot maksimālus piesardzības pasākumus arī tādās publiskās vietās kā koplietošanas telpas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Lasīt tālāk...

Gatis Roze: Stāvvads pagalam, bet kurš tagad maksās?

Pēdējā laikā apdrošinātāji arvien vairāk ziņo, ka mājokļu apdrošināšanā visbiežāk atlīdzības tiek pieprasītas par kaimiņu nopludināšanu.

Protams, ārkārtas ķibeles – pārplūdusi vanna vai pēkšņi plīsis veļas mašīnas pievads – var gadīties ikvienam, taču apsaimniekotājiem vislielākās raizes sagādā ēku maģistrālie ūdensvadi.

Lasīt tālāk...

Elektrum Energoefektivitātes centra padomi, kā mājās palikt efektīvi

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju ir pienācis laiks, kad esam spiesti strādāt no mājām, un arī brīvdienas, ja nav iespējams nokļūt pie dabas, ir jāpavada mājās. Tādējādi esam ieguvuši vairāk brīvu brīžu lietām, kam ikdienas steigā nav laika. Kādēļ neizmantot šo laiku, lai izvērtētu savus ikdienas paradumus un samazinātu nākamo elektrības rēķinu? Aicinām ņemt vērā Elektrum Energoefektivitātes centra speciālistu apkopotos ieteikumus, lai laiku mājās pavadītu efektīvi un veselīgi.

Lasīt tālāk...

Krīze: kā nepazaudēt dzīvokli?

Latvijā ir izsludināts moratorijs ar mērķi palīdzēt cilvēkiem nokārtot hipotekārā kredīta atmaksas brīvdienas

Ārkārtējās situācijas laikā daudzu Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir samazinājušies – tūkstošiem strādājošo zaudējuši darbu vai arī joprojām atrodas dīkstāvē. Kā rīkoties, ja nepietiek līdzekļu hipotekārā kredīta atmaksai? Jau aprīļa beigās Latvijā tika izsludināts moratorijs, kas grūtībās nonākušajiem ļauj iesniegt lūgumu par kredīta brīvdienu piešķiršanu, nezaudējot dzīvokli.

Latvijas komercbankas saviem klientiem kredīta brīvdienas sāka piešķirt jau no marta beigām. Brīvdienu laikā kredīta ņēmējam ir pienākums maksāt tikai kredīta procentus, bet aizdevuma pamatsummas atmaksa var tikt iesaldēta uz vienu gadu. Tas ļauj cilvēkiem vieglāk pārciest periodu, kad samazinājušies ienākumi, un neiekļūst bankas parādnieku sarakstos, kā arī neriskēt ar savu mājokli.

Lasīt tālāk...

Ūdens Rīgai: kvalitatīva cauruļu nomaiņa jūsu mājā

Mājas inženierkomunikāciju kalpošanas laiks ir beidzies. Sakārto caurules un sadali remontdarbu izmaksas uz sešiem mēnešiem!

Uzņēmums SIA Ūdens Rīgai daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem piedāvā kvalitatīvu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas stāvvadu un guļvadu nomaiņu ar bezprocentu nomaksu, sadalot maksājumu līdz pat sešiem mēnešiem. SIA Ūdens Rīgai valdes loceklis Roberts Švānbergs stāsta, kādēļ dzīvojamo māju inženierkomunikācijas ir sasniegušas ekspluatācijas beigas, pie kā var novest problēmu ignorēšana un kas jādara, lai izvairītos no lielām nepatikšanām un būtiskiem finanšu zaudējumiem.

Latvijas galvaspilsētā, kā arī vēlāk citās pilsētās laika posmā no 1950. gada līdz pat 1990. gadam tika būvētas tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Tipveida dzīvojamo ēku vidējais kalpošanas ilgums ir definēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 1. pielikumā, kur ceturtās grupas mājām (316., 318., 119. sērijas ēkas) kalpošanas ilgums noteikts 70 gadi, bet piektās grupas mājām (103., 104., 464., 467., 602. sērijas ēkas) – 60 gadi.

Lasīt tālāk...